Ukraiņu pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem “uzkāpis debesīs” 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas iedzīvotāji, kuri kara dēļ ir emigrējuši uz Latviju, cer, ka drīz viņi varēs atgriezties savā valstī, taču, kamēr tas nav iespējams, daudzi no viņiem vēlas apgūt elementārā līmenī latviešu valodu – tā, lai varētu pastāstīt par sevi, iepirkties veikalā, sazināties ar savu bērnu skolotājiem.
Šī vēlme ir neatkarīgi no tā, ka nesen Saeimā pieņemtais Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums dod darba devējam tiesības nodarbināt šīs valsts iedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
“Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem īsā laikā ir “uzkāpis debesīs” un ir arvien grūtāk to apmierināt.
Arī pie mums strādā sieviete no Ukrainas, un viņai kopā ar citiem saviem tautiešiem latviešu valodu attālināti māca skolotāja Grobiņā,” stāsta brīvprātīgās kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone.
Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, politoloģe un Ķīnas studiju centra vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē, kopā ar savu draudzeni Annu Sedovu, kura māca latviešu valodu Rīgas Tehniskajā universitātē ārvalstu studentiem, īsā laikā nolēma, ka viņas savas valodu mācīšanas prasmes varētu likt lietā, palīdzot patvēruma meklētājiem no Ukrainas apgūt latviešu valodas pamatus.
“Esmu augusi krievvalodīgā vidē, arī ģimenē daudz runāju krieviski un es netieku vaļā no sajūtas, ka arī man kaut kādā veidā ir jāuzņemas atbildība par Krievijas iebrukumu Ukrainā, par karā zaudētajām dzīvībām, par tām šausmām, kas notiek mums draudzīgā valstī.
Esmu politikas zinātniece, strādājusi starptautisko attiecību jomā un daudzus gadus mācījusi ķīniešu valodu, arī angļu valodu, tad kāpēc gan lai nevarētu mācīt arī latviešu valodu?
Tiesa, to iepriekš nebiju darījusi, taču biju apņēmības pilna. Kustībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” noskaidroju, ka ukraiņi ļoti vēlas mācīties latviešu valodu, bet nepietiekot kursu, īpaši to vietu, kur par mācībām nav jāmaksā,” pastāstīja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Viņa kopā ar Annu nolēma veidot septiņu dienu intensīvu ukraiņu apmācību pa trim stundām katru dienu. Patlaban tiek izstrādāta metodika, lai jau no pirmdienas varētu sākt mācības.
Pāris stundās pieteicās 30 ukraiņi
Kad Una ielika sludinājumu sociālajos tīklos, pāris stundās pieteikušies vairāk nekā 30 Ukrainas kara bēgļu.
“Mans kolēģis no RSU Valodu centra arī sāk brīvprātīgi mācīt valodu attālināti “Zoom” platformā. Mums ir nepieciešams vairāk šādu iniciatīvu, tāpēc es aicinu visus, kuriem ir pieredze vai vēlme organizēt līdzīgus kursus, sazināties ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” vai arī ar mums – mēs padalīsimies ar savu pieredzi.
Vai tie ir īsie intensīvie vai garie ne tik intensīvie kursi, vai tie notiek klātienē vai attālināti, tas nav svarīgi. Ukrainas cilvēkiem to ļoti, ļoti vajag,” sacīja Una.
Rīgas Stradiņa universitātes studentu pašpārvalde iedevusi savas telpas Vecrīgā, lai kursus varētu rīkot galvaspilsētas centrā.
Una nesen bijusi Lietuvā vairākas dienas darba darīšanās un manījusi, ka mūsu kaimiņvalstī aktīvāk nekā Latvijā apmāca Ukrainas cilvēkus runāt valsts valodā.
“Pēdējā mācību diena mums paredzēta kā sarunu diena, kad tiks uzaicināti mūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuriem latviešu valoda ir dzimtā un ar kuriem ukraiņiem būs iespēja parunāt par tām tēmām, kuras būsim mācījušies visu nedēļu. Šādā veidā gribam parādīt, ka mūsu sabiedrība ir atvērta, aktīva un ka mēs gribam palīdzēt karā cietušajiem cilvēkiem arī šādā veidā,” sacīja Una.
Par līdzīgu iniciatīvu “Facebook” paziņojusi arī Valsts valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Viņa izveidojusi 20 akadēmisko stundu programmu latviešu valodas apguves ievadnodarbībām “Jūties droši Latvijā”.
Mācās gan ukraiņi, gan baltkrievi
Latviešu valodas mācību grupas ir piepildītas arī biedrībā “Izglītības attīstības centrs”. Ņemot vērā pieejamo finansējumu, ir nokomplektētas trīs latviešu valodas apmācības grupas, kurās ir ne tikai ukraiņi, bet arī baltkrievi, kas no Minskas un Kijivas pārcēluši savu uzņēmumu uz Latviju.
Projekta vadītāja Linda Kluša pastāstīja, ka tie ir bezmaksas kursi, kurus finansē ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī Latvijas valsts, bet šo projektu pārraugot Kultūras ministrija.
Patvēruma meklētāji latviešu valodu sākšot mācīties aprīļa otrajā pusē. Lai valodas prasmes apgūtu pirmajā līmenī, mācīšoties trīsreiz nedēļā trīs mēnešus pēc kārtas.
Izglītības attīstības centrā jau no janvāra un februāra darbojas 13 valsts valodas mācību grupas, kurās iekļauti dažādu valstu iebraucēji. Ja šai biedrībai tiktu piešķirts lielāks finansējums, tā varētu sniegt vēl lielākas iespējas no Ukrainas iebraukušajiem iedzīvotājiem.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) dod iespēju ukraiņiem mācīties runāt un rakstīt latviski. NVA informēja – ja Ukrainas civiliedzīvotājs vēlas iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, tad viņš var reģistrēties kā bezdarbnieks vai darba meklētājs un turpināt sadarbību ar NVA kā reģistrēts klients.
Šo iespēju līdz 31. martam ir izmantojuši 37 Ukrainas civiliedzīvotāji: 35 reģistrējās bezdarbnieka statusā, bet divi – darba meklētāja statusā. Valsts valodas apguvei ir pieteikušies 18 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Savukārt Sabiedrības integrācijas fondā noskaidroju, ka tas esot izstrādājis priekšlikumu par Ukrainas kara bēgļu sociālo iekļaušanu sabiedrībā un valsts valodas apmācību. Priekšlikums patlaban tiekot apspriests ar Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
