Ukraiņi lēnām iet uz priekšu. Reportāža no piefrontes zonas Debrovas Luhanskas apgabalā 34
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reportāža no piefrontes zonas Debrovas Luhanskas apgabalā.
Ap četriem no rīta ir vēl tumšs, kad mūs pamodina skaļa eksplozija. Pirmā doma, ka tas bijis jaudīgs ierocis. Nezinām, tieši kāds, taču skaidrs, ka trāpīts visai tuvu. Līdz ar gaismu iespējams izpētīt – tad atklājas dziļa un plata šāviņa bedre vien nepilnu divsimt metru attālumā no mājas, kur mani viesmīlīgi uzņēmuši Teritoriālās aizsardzības 1. Lisičanskas bataljona karavīri.
Tas ir “Smerč”, paskaidro rotas staršina ar segvārdu Skifs. Karā viņš atrodas ilgi, rit jau desmitais mēnesis. Patiesībā gan vēl ilgāk, jo viņš ar pārtraukumiem karo jau kopš paša Krievijas agresijas sākuma 2014. gadā.
Nav pārsteidzoši, ka viņš labi orientējas daudzveidīgo ieroču un šāviņu atstātajās pēdās. Kur krievi tēmējuši, vaicāju viņam? “Tā taču vajag pacensties – izvietot štābu vienā mājā un tās tuvumā turēt vairākas automašīnas! Te taču bieži gaisā karājas krievu drons!” Ap raķetes izrauto bedri plašs laukums noklāts ar ķieģeļu drumslām un zemes pikučiem. Šāviens, par laimi, tomēr nav bijis precīzs un cietušo nav, nekustīga palikusi tikai viena automašīna, pārējās pārvietotas citur.
“Dzīvs! Tad ir labi…”
Vēl pirms tam no rīta, kad satiekamies ar Skifu, viņš izskatās nedaudz satrauktāks nekā parasti, un tam ir nopietns iemesls.
Iepriekšējās dienas vakarā divi labi rotas karavīri nogādāti uz hospitāli Kramatorskā. Abiem nopietni ievainojumi – palikuši bez kājām. Viņi gājuši izlūkos, turklāt pa tādu apvidu, ko it kā labi pazinuši un iepriekš mīnas tur neesot bijušas.
Pirmais uz kājnieku mīnas POM-2 uzkāpis karavīrs ar segvārdu Babajs. Tad viņam palīgā steigušies biedri, un jau ejot atpakaļceļā uz mīnas uzkāpis otrs ar segvārdu Dimons.
“Es nezinu, kā lai piedodu sev, ka nosūtīju Dimu šajā uzdevumā. Viņš, kā zini, taču vēl vasarā izgāja nopietnu ķīmijterapijas kursu.” Par notikušo Skifs pa telefonu pastāstījis Dmitrija māsīcai. Saruna bijusi ļoti lietišķa. “Es teicu viņai, ka ar Dimu gadījusies nelaime. Un viņa man uzreiz pajautāja, vai viņš ir dzīvs. Jā, dzīvs. Tad ir labi, viss būs kārtībā, teica māsīca Natalka.”
Viņa par notikušo pastāstījusi Dmitrija sievai, arī viņa uzdevusi tieši tādu pašu pirmo jautājumu – vai Dmitrijs ir dzīvs? Jau redzēju Dmitrija atsūtīto foto no hospitāļa Dnipro pilsētā. Viņš palicis bez kreisās kājas pēdas. Viņš ir īsts optimists, saka Skifs, taču lai nedomā vēlreiz atgriezties mūsu rotā!
Sagrautajā vasarnīcu ciematā
Lielākā daļa vasarnīcu Debrovas ciemā ir tik spēcīgi cietušas, ka tās vairs nebūs iespējams atjaunot.
Daudzas no tām acīmredzami piederējušas visai turīgiem ļaudīm. Laba atpūtas vieta ar priežu mežu un prāvu dīķi un iespējām makšķerēt. Nedaudzās šāviņu neskartās mājas tagad izmanto karavīri. Vienā no tām apmeties Skifs un divi gados jauni viņa rotas karavīri.
Iegājis mājā, es nedaudz samulstu no komforta līmeņa – ir elektrība, ūdens, silti. Centrālās apkures katls tiek kurināts ar malku, kuras visapkārt netrūkst, bet elektrību nodrošina dīzeļģenerators.
Mana ierašanās Skifu un citus karavīrus patiesi sajūsmina. Esmu atvedis vēl vienu jaudīgu ģeneratoru, ziemas jakas, ko sagādājuši latviešu studentu korporācijas “Lettonia” biedri, formas, mugursomas, zābakus, izlūkošanā noderīgu dronu un siltas vilnas zeķes.
Kā klājas Skifa vīriem pozīcijās? Sākumā jābrauc uz Torskoju, tad no turienes kādus trīs ar pusi kilometrus jāiet kājām. Tur izveidoti pieci ierakumi, katrā pa karavīram. Trīssimt metru tālāk līdzīgi dežurē vēl pieci karavīri.
“Kā tur klājas? Iedomājies, šajā aukstumā jānosēž ierakumā divas diennaktis, tad vedam viņiem maiņu. Tā tikai viena nelaime.
Pēdējās dienās tur mūs kārtīgi nomocījis krievu tanks. Tas izbrauc pozīcijā un izbliež pa mums visu kaujas komplektu.
Maigi izsakoties, tas ir ļoti nepatīkami. Kad tanks pazūd, tā vietā uguni atklāj kājnieku kaujas mašīna BMP un bruņutransportieris BTR. Tur visu laiku gaisā karājas krievu droni un nosūta savai artilērijai mūsu koordinātas,” stāsta Skifs.
Jautāju Skifam – vai neesi noguris? “Protams, esmu. Mūsu rotu jau sen vajadzētu nosūtīt pat nevis atpūtā, bet gan ārstēties uz slimnīcu. Jau tagad viens otrs ir tāds, kas steidzami jāsūta pie mediķiem.”
Ar prieku tiek uzņemta ziņa, ka pieminēto krievu tanku sašāvuši kaujas biedri no nacionālās gvardes vienības.
Jaunietis neiztur kara slodzi
Vitālija dienests drīzumā mainīsies, jo viņu paredzēts nosūtīt uz kādu no tā saucamajiem rezerves bataljoniem. Jaunais puisis nav izturējis kara slodzi, vienkārši nobijies. Vakarā viņš man stāstīja, ka tanks šaujot tik briesmīgi…
Vēlāk jau no rotas komandiera ar segvārdu Lidonis uzzinu, ka Vitālijs atstājis savu pozīciju, pakļaujot briesmām savus biedrus. Sākumā Lidonis domājis, ka jāsašauj puiša kājas, lai viņu aizved projām. Tagad gaida brīdi, kad vājuma nospiesto kareivi nogādās projām.
Runājam ar komandieri rīta agrumā, kad viņš atvedis karavīrus no minētajām pozīcijām. “Vai tad kādam ir viegli tur ierakumos, aukstumā! Bet lai orki nedomā, ka viņiem kaut kas te varētu izdoties!” teica Lidonis.
Arī viņš, profesionāls virsnieks, pagātnē jūras kaujas aviācijas pilots, ar pārtraukumiem karo kopš 2014. gada. No šā gada 24. februāra nav bijis atvaļinājumā nevienu dienu. Arī viņu nesen skārušas šķembas, taču tas nav bijis arguments, lai dotos uz aizmuguri.
Pēdējo mēnešu laikā ukraiņu vienības lēnām, bet apņēmīgi virzās uz priekšu.
Jāaiziet līdz pat Severodoneckai, kur līdz 24. februārim kapteinis Lidonis dzīvojis kopā ar savu māti, ko nogādājis Ļvivā.
“Mēs virzāmies uz priekšu pamazām, uzbrūkam orkiem. Tu vaicā, cik labi viņi ir karotāji? Dažādi – ir labi, veikli profesionāļi, bet ir arī tie, ko saucam par mobikiem. Tie, kā bija redzams pēc viena kritušā dokumentiem, pēc pavisam neilga laika jau tiek sūtīti uz fronti,” teica kapteinis.
Viņš arī pastāstīja, ka nesen vēl ievainoti trīs viņa rotas karavīri. Tas noticis pret krieviem uzsākta uzbrukuma laikā, kad tika izsaukta ukraiņu artilērijas atbalsta uguns un tā, par nelaimi, skārusi savējos. Taču arī tā ir kara realitāte, norādīja prasmīgais karotājs Lidonis.
Sirsnīgi atvadāmies, vienojamies, ka drīzumā ar dažādām nepieciešamām lietām pie viņiem nogādāsim jaunu palīdzības kravu. Rotai ļoti noderētu nakts redzamības iekārtas, ķīmiskie sildītāji, ko vienkārši ieliek kabatā, arī ierakumu sveces, kas tiek gatavotas arī Latvijā.
