Ukraiņi gatavi aizstāvēt valsti 1
Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts dome vakar pabeidza Krimas aneksijas procesu, ratificējot līgumu par Ukrainai piederošā apgabala pievienošanu Krievijai. Šodien to izdarīs arī Krievijas parlamenta augšpalāta – Federācijas sapulce. Tikmēr Ukrainas parlaments pieņēma deklarāciju “Par cīņu par Ukrainas atbrīvošanu”, kurā pausta gatavība turpināt cīņu par Krimas atbrīvošanu no Krievijas okupācijas spēkiem un kurā starptautiskā sabiedrība aicināta neatzīt apgabala pievienošanu Krievijai, informē Ukrainas ziņu aģentūra “UNIAN”. “Ukraina un Ukrainas tauta ir gatava ar visiem iespējamajiem līdzekļiem aizstāvēt savu tēvzemi,” paziņojis Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Kļimenko. Viņš norādījis, ka Ukrainas drošības iestāžu rīcībā ir pierādījumi, ka Krievija gatavo plaša apmēra iebrukumu Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. “Krievija koncentrē spēkus Hersonas apkārtnē un tur izvieto kājnieku mīnas,” sacīja Kļimenko. Hersonas apgabals robežojas ar Krievijas anektēto Krimas pussalu.
“Bažījas” par krieviem Igaunijā
Krievijai izvēršot agresiju Ukrainā, aizvien pieaug bažas, ka Maskava savu agresīvo ārpolitiku varētu piekopt arī citur. Par to izteicies kā ASV senators Džons Makeins, tā NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens. “Notikumi Ukrainā ir spilgts atgādinājums tam, ka drošību Eiropā nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Mums ir jāvērš uzmanība uz to, kādas plašākā perspektīvā būs Krievijas intervences sekas attiecībā uz mūsu drošību,” sacīja Rasmusens, norādot, ka militārajai aliansei ir “bažas par to, ka Krievijas intervence Ukrainā var neapstāties Krimā”. “Šie ir lielākie draudi Eiropas drošībai un stabilitātei kopš aukstā kara beigām,” atzinis militārās alianses ģenerālsekretārs.
Savukārt ASV senators Džons Makeins sarunā ar amerikāņu televīzijas kanālu “Fox News” brīdinājis, ka “Moldova ir valsts, kurai nākamajai ir jāpiesargās”. Viņš arī prātoja, ka Krievija neveiks militāru iebrukumu Ukrainas austrumu daļā, bet okupāciju veiks līdzīgi kā Krimā, kur tika iesūtīti “maskēti” Krievijas armijas spēki. Makeins arī norādīja, ka tāda paša veida stratēģiju Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot arī Latvijā, kur dzīvo daudz krievu. “Es nezinu, cik tālu viņš ies. Tas atkarīgs no ASV un Eiropas reakcijas, kas ir neticami vāja,” pauda Makeins.
Rasmusena un Makeina paustās bažas apstiprina kāda Krievijas diplomāta ANO izteikumi. Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka Krievija esot izteikusi bažas par etnisko krievu minoritātes situāciju Igaunijā. Krievija salīdzinājusi Igaunijas valodas politiku ar apstākļiem Ukrainā, kur saskaņā ar Maskavas norādēm notiek krievu valodas ierobežojumi, kas tika izmantots par vienu no ieganstiem iebrukumam Ukrainā. “Valoda nedrīkst tikt izmantota, lai nošķirtu un izolētu grupas. Krievija ir nobažījusies par soļiem, kas šajā sakarā ir sperti Igaunijā un Ukrainā,” sacījis krievu diplomāts ANO.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka kara bungu rībināšana un agresīvā ārpolitika ir pa prātam Krievijas iedzīvotājiem. Ziņu aģentūra “RIA Novosti” informē, ka Krimas pievienošanas dēļ Putina popularitātes reitings Krievijā sasniedzis piecu gadu augstāko rādītāju. Viņa politiku atbalsta 71,6 procenti Krievijas iedzīvotāju. Pēdējo trīs gadu laikā Putina popularitātes reitings bijis aptuveni 60 procenti.
Sodīs, kad iebruks
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Eiropas Savienība gatavojas palielināt to Krievijas amatpersonu skaitu, pret kurām noteikt sankcijas agresijas dēļ pret Ukrainu, informē ziņu aģentūra “AFP”. “ES valstu un valdību vadītāji paplašinās otrās stadijas sankcijas, par kurām mēs vienojāmies pirms divām nedēļām,” uzrunā Vācijas parlamentam sacīja Merkele, paskaidrojot, ka tas nozīmē vēl papildus sešām līdz desmit Krievijas amatpersonām noteikt ceļošanas ierobežojumus un iesaldēt viņu Eiropā esošo banku kontu. Par iespējām iedarbināt sankciju trešo stadiju, kas paredzētu tiešas ekonomiskās sankcijas, ES līderi, kā raksta interneta vietne “EUObserver.com”, vēl nav vienojušies. “Kanclere Merkele vairākkārt izteikusies, ka trešā stadija tiks uzsākta, kad Krievija ieies Ukrainas austrumdaļā vai dienviddaļā,” atklājis kāds vācu diplomāts. Uzrunā parlamentam Merkele arī paziņoja, ka Krimas aneksijas dēļ Krievija pati sevi ir izslēgusi no G8 valstu grupas, informē raidsabiedrība “Deutsche Welle”. “G8 vairs nepastāv, un tā tam jābūt, kamēr turpināsies diplomātiskie strīdi par Krimu,” paziņoja Vācijas kanclere.
ASV prezidents Baraks Obama sarunā ar televīzijas kanālu “NBC” noraidījis iespēju, ka Savienotās Valstis uz Ukrainu varētu nosūtīt karavīrus. “Mēs negrasāmies iesaistīties militārā scenārijā,” apstiprināja Obama. “Mēs mobilizēsim visus diplomātiskos resursus, lai panāktu, ka mums ir spēcīga savstarpējā saistība, kas pauž skaidru vēstījumu.” Vakar Obama uzstājās ar īpaši Ukrainas krīzei veltītu uzrunu. Tās laikā viņš paziņoja, ka ASV pret Krieviju noteiks jaunas sankcijas, kas attieksies ne vairs uz konkrētām personām, bet Krievijas ekonomikas sektoriem. “Tās nopietni ietekmēs Krievijas ekonomiku, taču tās var būt kaitējošas arī globālajai ekonomikai. Tiesa, Krievijai jāsaprot, ka tā nedrīkst izvērst agresiju,” paziņoja Obama, nekonkretizējot, par kuriem ekonomikas sektoriem ir runa. Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka ASV un NATO apņēmība sargāt Poliju un Baltijas valstis no iespējamas agresijas ir “nesatricināma”.
