Ukraiņi atbrīvo Hersonu. Cik liela ir iespēja, ka tam varētu sekot kara iesaldēšana? 148
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas okupanti, bēgot no Hersonas, ir izlaupījuši mākslas priekšmetus no pilsētas Mākslas muzeja un aizveduši uz Simferopoli okupētajā Krimā aptuveni 15 000 eksponātu. Hersonas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā bija ikonas, kas tapušas laikā no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, Ukrainas 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma māksla, mūsdienu mākslinieku darbi.
Okupanti izlaupījuši arī Olesa Hončara Hersonas apgabala bibliotēkas novadpētniecības fondus, arī pirms 1917. gada izdoto darbu kolekciju, kas ir nenovērtējama.
Bēgot no Hersonas, Krievijas spēki nodarījuši lielus postījumus Novo Kahovkas dambim. Kā pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko, “bēgšana un tiltu spridzināšana viņiem nepalīdzēs – visus panāksim”, videoierakstam pievienojot tēmturi “Krievija terorists”.
Nekādas kara iesaldēšanas pēc Hersonas atbrīvošanas nebūs, apliecinājis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs. “Mēs nevaram pieļaut nekādu apstāšanos. Prezidenta uzdevums ir visu mūsu teritoriju atbrīvošana no teroristiem un okupantiem,” teica Daņilovs.
Viņš arī apstiprināja informāciju par to, ka plašas teritorijas Dņepras labajā krastā ir mīnētas, un aicināja iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, pirms nav veikti atmīnēšanas darbi.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Kambodžā tiekoties ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, pateicies Vašingtonai par Kijivas atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju. “Tikai kopā mēs spēsim uzvarēt un padzīt Krieviju no Ukrainas. Mēs esam ceļā uz to. Mūsu uzvara būs mūsu kopēja uzvara – visu pasaules mieru mīlošo nāciju uzvara,” teica Kuleba.
ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apsveicis Ukrainu ar “ārkārtēju uzvaru”, atkarojot Hersonas pilsētu no krievu okupācijas. Salivans sacīja, ka Krievijas spēku atkāpšanās no Hersonas būs ar “plašāku stratēģisku ietekmi”, tostarp tā izbeigs Krievijas ilgtermiņa draudus citām Ukrainas dienvidu pilsētām, piemēram, Odesai.
“Šis ir svarīgs brīdis, un tas noticis, pateicoties ukraiņu neiedomājamajam sīkstumam un prasmei, ko stiprināja ASV un mūsu sabiedroto nemitīgais un vienotais atbalsts,” teica Salivans.
Atbildot uz jautājumu par ziņām, ka Baidena administrācija esot pieprasījusi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim apsvērt sarunas ar Maskavu, Salivans sacīja, ka Krievija, nevis Ukraina, ir tā puse, kurai jāizlemj, vai sēsties pie sarunu galda.
Viņš piebilda, ka Krievija turpina izteikt “dīvainus apgalvojumus” par tās pašpasludināto Ukrainas zemju aneksiju pat laikā, kad Krievijas spēki atkāpjas pēc Ukrainas pretuzbrukumiem. “Ukraina šajā konfliktā ir miera puse, bet Krievija ir kara puse. Krievija iebruka Ukrainā. Ja Krievija izvēlēsies izbeigt karošanu Ukrainā un aizies, tās būs kara beigas. Ja Ukraina izvēlēsies izbeigt karošanu un padoties, tās būs Ukrainas beigas,” sacīja Salivans.
“Šajā kontekstā mūsu nostāja paliek tāda pati, kāda tā bijusi, cieši konsultējoties un atbalstot prezidentu Zelenski,” teica ASV prezidenta padomnieks.
