Ukrainas vēstnieks: “Latviju redzam kā laukumu iziešanai Eiropas tirgū.” 0
“Pasaule mainās, taču mēs paliekam uzticami sadarbības partneri,” uzsver Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Oļeiniks. Veikalu plauktos redzam Ukrainas saldumus, konservus un alkoholiskos dzērienus, savukārt lielākā daļa Ukrainas investīciju Latvijā ir pārstāvētas banku sektorā.
– Kā jūs vērtējat Latvijas un Ukrainas ekonomiskās attiecības?
A. Oļeiniks: – Šā gada 12. februārī Latvija un Ukraina atzīmēja 20. gadadienu kopš diplomātisko attiecību izveidošanas. Pasaule strauji mainās, taču mēs paliekam uzticami draugi un partneri. Mums ir izveidota līgumtiesiskā bāze, kas aptver praktiski visas sadarbības jomas. Pazīme tam, ka veiksmīgi pārvarētas globālās finanšu krīzes sekas, ir tas, ka mūsu savstarpējais tirdzniecības apgrozījums pērn pieaudzis par 19,2 procentiem. Taču gulēt uz lauriem mums ir pāragri. Mūsu ekonomisko attiecību potenciāls ir ļoti liels. Noslēgto līgumu realizācija paver jaunas iespējas sadarbībai rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas, zinātniski tehniskajās un investīciju jomās. Svarīga nozīme ir tam, ka Latvijā notiks Ukrainas tautsaimniecības sasniegumu izstāde. Latvija un Ukraina ir ieinteresētas transporta un tranzīta sadarbības attīstīšanā – valstīm ir visi priekšnosacījumi. Ukrainas premjera Mikola Azarova viesošanās laikā Latvijā tika parakstīti trīs sadarbības līgumi – ekonomiskās sadarbības programma, zinātniski tehniskās sadarbības programma un abu valstu investīciju aģentūru saprašanās memorands.
– Kādas ir redzamākās Ukrainas preces, kuras ir Latvijas veikalu plauktos?
– To ir pietiekami daudz, jo Ukrainas preces ir plaši pārstāvētas Latvijas tirgū. Līdzās pazīstamajiem degvīniem “Nemiroff”, “Sojuz Viktan”, “Mernaja, “Olimp”, “Getman”, “Medoff”, “Mjagkov” parādījušies arī citi zīmoli – “Ukrainskij kazačok”, “Biļjenka”, alus “Rohanj”, Ļvovas alus. Saldummīļi jau paspējuši novērtēt Ukrainas konfektes “Rošen”, “AVK” un “Konti”. Nevaru aizmirst par sulām “Sandora” un “Sadoček”, garšīgajām mērcēm “Čumak”, “Torčin”, konserviem “Same Toi”, “Veres”, “Gospodaročka”. Veikalos redzēsiet arī Ukrainas saulespuķu eļļu. Uzņēmums “Galka” piedāvā cigoriņu produktus. Pieprasītas ir arī Ukrainas tapetes. Kā redzat, preču klāsts ir ļoti plašs.
– Ko interesantu ražo Ukraina, par ko Latvijā maz zinām?
– Mūsu eksporta trīs vaļi – metalurģija, ķīmija un lauksaimniecība. Ukrainā ir lietas, par kurām daudzi nezina.
Pie mums ir uzcelta lielākā saules bateriju rūpnīca. Pie mums ir attīstīta aviobūve – esam uzcēluši pasaulē lielāko lidmašīnu “Mrija”. Mēs jau sekmīgi attīstām kosmiskās tehnoloģijas: no radīšanas līdz pat mākslīgo Zemes pavadoņu palaišanai. Ukrainas speciālisti piedalās kosmodroma celtniecībā Brazīlijā.
Jaunas iespējas Ukrainas ražošanai pavēris Eiropas čempionāts futbolā, kuru mēs kopā ar Poliju uzņemsim jau pēc 100 dienām. Mēs būvējam kuģus, autobusus, trolejbusus un praktiski visu lauksaimniecības tehnikas spektru. Eiropas vilcienu lietotājiem un ASV interneta veikalu klientiem pārsteigums būtu uzzināt, ka viņu ērtības nodrošina ukraiņu programmētāji. Mobilo telefonu īpašnieki būtu izbrīnīti, ka daudzu pazīstamu zīmolu mobilos telefonus saliek Ukrainā, nevis Āzijā. Tā ir realitāte: izdevīgāk to ir darīt Ukrainā, nevis tūkstošiem kilometru tālu austrumos. Savus pakalpojumus piedāvā pazīstami Ukrainas uzņēmumi “AutoKrAz”, “Gidromaš”, “Turbatom”, zinātniski tehniskā Frunzes vārdā nosauktā apvienība, Krjukovas, Stahanovas un citas rūpnīcas.
– Kurās nozarēs Latvijā strādā redzamākie Ukrainas uzņēmumi?
– Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas banku un finanšu jomas uzņēmumi, tās ir banku struktūras ar Ukrainas kapitālu – “Privatbank” un Investīciju banka. Vērojama savstarpēja interese par sadarbību kuģubūvē. Velkonis ar ledlauža spējām “Santa”, kurš darbojas Rīgas ostā, ir celts pēc Nikolajevas kuģubūvētavas rūpnīcas dokumentācijas. Ar Ukrainas speciālistu līdzdalību tika uzbūvēts zivju transportēšanas kuģis “Viknatrans”. Krjukovas un Stahanovas vagonbūves rūpnīcas “Latvijas dzelzceļam” piegādā platformas, remonta un ceļu aprīkojumu.
– Kāds ir Ukrainas biznesa apjoms Latvijā, un kā uzņēmēji vērtē Latvijas piemērotību investīcijām un biznesam?
– Pēc mūsu statistikas, Ukrainas investīcijas Latvijā līdz pērnā gada 1. oktobrim bija 82 miljoni ASV dolāru, kas ir trešais lielākais apjoms pēc investīcijām Kiprā un Krievijā no Ukrainas tiešajām investīcijām citās valstīs. No 2010. gada sākuma Ukrainas investīcijas palielinājušās 2,6 reizes. Investīcijas ieguldītas 550 Latvijas uzņēmumos. Liela daļa ieguldīta finanšu sektorā un darījumos ar nekustamo īpašumu. Tas, ka Latvija ir trešā valsts pēc Ukrainas investīciju apjoma, daudz ko izsaka.
Runājot par biznesu, jāatzīmē, ka Ukrainas intereses Latvijā pirmkārt nozīmē ekonomisko sakaru stiprināšanu, tirdzniecības apjomu palielināšanu, izejot Eiropas tirgū. Mēs esam ieinteresēti Ukrainas uzņēmumu eksportā, sākot no metalurģiskās līdz pārtikas produkcijai, Latvijas investīciju piesaistē, konkrētu Ukrainas reģionu investīciju projektos.
Šajā kontekstā mēs aplūkojam Latviju kā laukumu tālākām Ukrainas preču piegādēm un pirmkārt uz Skandināvijas tirgiem. Perspektīva, manuprāt, ir paplašināt investīciju un kooperatīvu sadarbību, izvietojot Latvijā kā ES valstī Ukrainas produkcijas ražošanu, tādējādi novēršot barjeras Eiropas tirgū.
– Kādu labumu Latvija un Ukraina iegūs no kravas konteinervilciena “Zubr” attīstīšanas?
– No tehniskās puses Ukraina ir pilnībā gatava projekta īstenošanai. (“Zubr” ir iespēja pa dzelzceļu ar vilcienu no Tallinas līdz Melnajai jūrai pārvadāt konteinerkravas. – Ģ. V.) Projekta veicināšanai no savas puses esam izveidojuši 20 procentu atlaidi. Šī vilciena priekšrocība ir tā, ka kravas tiks nogādātas galapunktā ātrāk, drošāk un lētāk. Galvenais uzdevums ir kravu piesaiste. Šobrīd mēs aktīvi strādājam pie projekta ģeogrāfijas palielināšanas – ceram iesaistīt Turciju, iespējams, arī Skandināvijas valstis. Ukrainas premjera Mikola Azarova viesošanās laikā puses vienojās turpināt darbu ar citām Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm, lai palielinātu kravu piesaisti. Projekta īstenošana ir papildu iespēja Ukrainas un Latvijas ostām, papildu darba vietu radīšana, īsāk sakot – lieli ienākumi mūsu valstīm.
