Ukrainas valdība un separātisti vienojas par demilitarizētas buferzonas izveidi 7
Ukraina un prokrieviskie separātisti sestdien parakstījuši vienošanos par demilitarizētas zonas izveidi konflikta pārņemtajos Ukrainas austrumos.
Sarunas par iespējām izbeigt piecus mēnešus ilguši konfliktu sākās piektdienas vakarā Minskā un turpinājās septiņas stundas līdz tika parakstīta vienošanās par buferzonas izveidi un visu ārvalstu kaujinieku un ieroču izvešanu no tās.
“Mēs esam parakstījuši memorandu,” sacīja bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, kurš sarunās pārstāvēja Ukrainas valdību.
Ar vienošanos abas puses piekrīt atvilkt smagos ieročus 15 kilometru attālumā no kontakta punkta, kas nozīmē, ka veidosies “vismaz 30 kilometru plata” buferzona, klāstīja Kučma.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) varētu uzraudzīt apkaimi, viņš sacīja, piebilstot, ka abas puses arī vienojās izvest “visus ārvalstu bruņotos grupējumus, militāro aprīkojumu, kaujiniekus un algotņus” no zonas.
Pašpasludinātās Luganskas tautas republikas līderis Igors Plotiņickis teica, ka vienošanās varētu novest pie “pilnīgas drošības zonas” izveides.
Jaunākā vienošanās ir balstīta uz pamiera režīma līgumu, kurš Minskā tika noslēgts pirms divām nedēļām.
Sarunu un vienošanos galējais mērķis ir rast ilgstošu risinājumu konfliktam, kas ir prasījis ap 3000 dzīvību un vairojis Rietumu trauksmi par Krievijas teritoriālajām ambīcijām.
Šonedēļ Ukrainas parlaments apstiprināja likumus, kas piedāvā lielākas pašnoteikšanās tiesības separātistu kontrolētajās teritorijās un amnestiju tiem kaujiniekiem, kas nav pastrādājuši smagus noziegumus.
Tādus likumus apsveica Krievija, savukārt nemiernieku reakcija nebija vienprātīga. Arī Ukrainas nacionālistu līderi ir pauduši bažas, ka valsts vadība kapitulē Krievijas priekšā.
Plotiņickis norādīja, ka jaunākajā sarunu kārtā Minskā jautājums par nemiernieku kontrolēto Doņeckas un Luganskas reģionu statusu netika aplūkots.
Trauslais pamiera režīma, kas tika noslēgts 5.septembrī, kopumā ievērojami samazināja kaujas darbības Ukrainas austrumos. Tomēr šāvienu un raķešu raidījumi gandrīz ik dienu ir turpinājušies Doņeckas pilsētā.
ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien Baltajā namā uzņēma Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ar runu uzstājās arī ASV Kongresā. Abu valstu prezidenti nosodīja Krievijas agresiju.
Porošenko aicinājums NATO garantēt Ukrainai sabiedrotās valsts, kas nav alianses dalībvalsts, statusu un piegādāt ieročus, lai uzlabotu tās aizsardzības spējas, gan tika noraidīts, lai gan viņš brīdināja, ka ar palīdzību, kas nevar izraisīt letālas sekas, piemēram, palagiem, karu uzvarēt nevar.
Neilgi pirms Porošenko runas ASV Kongresā, Ukrainas valdība paziņoja, ka Krievija ar 4000 karavīriem un bruņojumu pastiprina anektēto Krimas pussalu.
