Ukrainas sporta eņģeļi… Visai pasaulei ir jāredz, ka Ukraina bija, ir un būs! 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dienās, kad Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC), spītējot veselajam saprātam, cenšas pārliecināt par okupantu valsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautisko sacensību apritē, nedrīkstam aizmirst par tiem Ukrainas sportistiem, kas šajā bezjēdzīgajā karā ir zaudējuši dzīvību.
Nedēļas sākumā Ukrainas sporta ministrs Vadims Gutcaits, kurš ir arī Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents, intervijā laikrakstam “Frankfurter Allgemaine Zeitung” paziņoja, ka gada laikā kopš kara sākuma miris 231 sportists vai treneris, savukārt 35 atlēti atrodas krievu gūstā. Lielākā daļa no bojāgājušajiem piedalījās kara darbībā un dzīvību zaudēja frontē, kur joprojām atrodas aptuveni 3000 ukraiņu sportistu.
Ukrainā ir izveidota speciāla tīmekļa vietne “Jangoli Sportu” jeb “Sporta eņģeļi” (“yangoly-sportu.teamukraine.com.ua”). Tajā ar nelielu fotogrāfiju un īsu aprakstu pieminēta daļa bojāgājušo sporta cilvēku, taču ne visi.
Lielākā daļa jauni vīrieši spēka gados, lielais vairums nākuši no spēka sporta veidiem – cīņas, svarcelšanas, boksa, pauerliftinga, taču ir arī futbolisti, regbisti, vieglatlēti, loka šāvēji, biatlonisti, tenisisti, florbolisti un daudzu citu sporta veidu pārstāvji. Netrūkst arī sieviešu un bērnu, kuri dzīvību lielākoties zaudējuši raķešu uzbrukumos.
Svarīgi turpināt startēt
Gutcaits, kurš 1992. gadā Barselonā, pārstāvot NVS komandu, kļuva par olimpisko čempionu paukošanā, uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pēc iespējas vairāk Ukrainas sportistu turpinātu startēt starptautiskajās sacensībās, tā pierādot ukraiņu tautas spēku. “Lepojos ar katru no viņiem, jo šajos grūtajos laikos, par spīti raķetēm, kas lido uz mūsu mājām, sportisti turpina trenēties un pārstāvēt savu valsti starptautiskās sacensībās. Viņi visiem pierāda, ka esam stipra nācija.
Mūsu sportisti stāv uz goda pjedestāliem ar mūsu karogu rokās. Visai pasaulei ir jāredz, ka Ukraina bija, ir un būs! Sportisti, kas startē ārzemēs, var pastāstīt par to, kas notiek Ukrainā, tāpēc ir svarīgi, lai viņi visur piedalītos,” teic Gutcaits. Ukrainas sportu nākotnē gan gaida grūti laiki, jo karā tiek zaudēta vesela jauno sportistu paaudze, uzskata Gutcaits. “Daudzas ģimenes, mātes un bērni ir devušies bēgļu gaitās. Vesela paaudze ir atstājusi mājas. Mēs šobrīd zaudējam vienu paaudzi, tajā skaitā sportistus. Tas atstās nopietnu iespaidu jau uz 2028. gada olimpiskajām spēlēm, vēl lielāku uz 2032. un 2036. gada olimpiādēm,” pārliecināts ir sporta funkcionārs.
IOC: olimpiskās spēles nevar novērst karus
Tikmēr citā realitātē turpina dzīvot IOC vadība, spītīgi turoties pie domas atļaut okupantiem piedalīties starptautiskajās sacensībās, tostarp nākamvasar gaidāmajās Parīzes olimpiskajās spēlēs. Pēdējais šīs no iekšienes pūstošās organizācijas domu gājiens bijis šāds – olimpiskās spēles nevar apturēt karadarbību, taču var iedvesmot risināt problēmas. Šo iedvesmu IOC vēlas atrast ar pretimnākšanu slepkavām un izvarotājiem.
“Miera radīšanai ir nepieciešams dialogs. Sacensības ar atlētiem, kuri respektē Olimpisko hartu, var būt katalizators sarunai, kas vienmēr ir pirmais solis, lai nokļūtu pie pamiera. Olimpiskās spēles nevar apturēt karus un konfliktus. Tā ir politika. Taču olimpiskās spēles var rādīt piemēru pasaulei, kurā visi respektētu noteikumus un viens otru,” pausts IOC paziņojumā. Diemžēl Tomass Bahs un viņa svīta joprojām nav sapratuši, ka tieši Krievija ir tā, kas spļauj virsū visiem starptautiskajiem noteikumiem un cilvēktiesību normām.
