Ukrainas sīpolu audzētāji apdraud mūsējos 0
Saskaņā ar tirgus analītiķu aplēsēm tuvāko četru piecu gadu laikā sīpolu ražošana pasaulē palielināsies un 2015. gadā sasniegs 84,9 milj. tonnu. Visvairāk sīpolus audzē un pārdod Ķīna (25% pasaules kopēja apjoma), 17% pasaules ražas tiek pārdoti Indijā un tikai 5% ASV.
Eiropas Savienībā lielākie sīpolu ražotāji 2010. gadā bija Nīderlande (1328 tūkst. t), Spānija (1106 tūkst. t) un Polija (582,7 tūkst. t).
Aizvadīto desmit gadu laikā sīpolu kopraža Nīderlandē ir gandrīz divkāršojusies no aptuveni 800 tūkst. t (2000. gadā.) līdz 1473 tūkst. t (2011. gada prognoze). Interesanti, ka arī Latvijā šinī periodā sīpolu ražošana ir palielinājusies turpat divas reizes – no 8280 t līdz 16292 t.
Austrumeiropā viena no lielākajām sīpolu ražotājvalstīm ir Ukraina, kur, pēc Faostat datiem, 2009. gadā sīpolu kopraža sasniedza 875,6 tūkst. t (par 23,7% vairāk nekā Polijā). Savukārt 2010. gadā, neskatoties uz sauso un karsto vasaru, sīpolu kopraža Ukrainā sasniedza jau 900 tūkst. t.
2009. gadā Ukraina eksportēja 68,2 tūkst. t sīpolu, kuru vidējā cena bija 134 USD/t. Sīpolu eksporta apjomu ziņā Ukraina atpaliek no Polijas (122,8 tūkst. t) un Nīderlandes (1213,8 tūkst. t), bet piedāvā savus sīpolus par ievērojami zemāku cenu (salīdzinājumam holandiešu sīpoli 2009. gadā vidēji maksāja 318 USD/t, bet poļu pat 395 USD/t).
Kaut gan galvenais ukraiņu sīpolu tirgus ir Krievija, arvien vairāk sīpoli tiek importēti arī uz Eiropu. Tas notiek gan legāli, gan arī slēpti ar poļu pārpircēju starpniecību. Tālāk ES tirgū šie sīpoli tiek piedāvāti jau kā poļu prece. Ukrainas sīpolu tirgotāji aktīvi meklē kontaktus arī Latvijā, tādējādi apdraudot vietējo audzētāju konkurētspēju.
Kā tad ukraiņiem izdodas izaudzēt tik lētus sīpolus?
Pirmajā mirklī šķiet, ka atbilde ir vienkārša – labvēlīgais klimats, auglīgā augsne un lētais darbaspēks, bet šāds uzskats ir maldīgs.
Sīpolu audzēšana Ukrainā koncentrējas dienvidu apgabalos, kur valda mēreni kontinentāls, sauss klimats. Maksimālā gaisa temperatūra vasarā sasniedz +40 °C, minimālā ziemā 31,5 °C. Bezsala periods ilgst 179 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums 320–400 mm, parasti visi nokrišņi ir ziemā, bet vasarā nereti mēdz būt sausums. Gadās arī krusas un lietavas, pēc kurām vairākas dienas nav iespējams tikt uz lauka. Augsnes ir ļoti dažādas – smiltis, melnzeme, smilšmāls, karbonātaugsne un pat solončaki. Lielas problēmas ir ar laistāmā ūdens pieejamību un ar kaitēkļiem. Tripši, drātstārpi un tīruma svilņi (Loxostege sticticalis) mēdz ļoti nopietni bojāt ražu.
Saimniecības ir lielas, 100 ha dārzeņu Ukrainā skaitās tāda neliela saimniecība, un 15 ha sīpolu viņi uzskata par nerentablu platību. Ar viņu ražošanas izmaksām minimālai sīpolu platībai saimniecībā jāsasniedz 50 ha, lai atmaksātos pilnīgi mehanizēta sīpolu audzēšana.
Zemes reforma Ukrainā vēl joprojām nav pabeigta, tādēļ audzētāji nomā zemi no tās īpašniekiem uz ilggadīgo nomas līgumu pamata. Nomas maksa Kahovkas reģionā – šeit dārzeņu, tostarp sīpolu audzēšana ir sevišķi izplatīta – sasniedz 150–200 USD/ha. Tomēr audzētāji ir gatavi daudz maksāt, bet audzēt sīpolus tieši tur, kur ir attīstīta infrastruktūra un loģistika un kur iespējams izdevīgi pārdot ražu, jo šinī reģionā atrodas arī lielie pārstrādes uzņēmumi (piemēram, firma Čumaks, kuras kečupus un tomātu mērces var atrast arī Latvijas veikalos). Ne velti tieši šeit pašlaik top Eiropā lielākā dārzeņu glabātava Green Team (pirmā kārta ir paredzēta 50 tūkst. t uzglabāšanai, pilns apjoms 200 tūkst. t). Tāpat kopējā izmaksu struktūrā nomas maksa aizņem tikai 3–4%. Tas ir ļoti svarīgi – Ukrainas lielaudzētāji prot precīzi aprēķināt ražošanas izmaksas un novērtēt, kur ir vērts taupīt.
Kā veidojas sīpolu pašizmaksa?
Audzēšanas izmaksas uz 1 ha ir samērā lielas un sasniedz 4000–7000 USD/ha (salīdzinājumam Latvijā, pēc LLKC bruto seguma aprēķina, 2010. gadā sīpolu pašizmaksa sasniedza 4046–4338 Ls/ha jeb 2063–2212 USD/ha).
Atsevišķu dārzeņu ražošanā roku darba patēriņš (darba algas) ir līdz 30% no visām izmaksām, tieši tāpēc mehanizācija atmaksājas. Sīpoli ir kultūra, kur mehanizācija tiek izmantota ļoti plaši. Pašlaik bankas kredīti Ukrainā izmaksā zemniekam līdz 30% gadā, tādēļ pilnu tehnikas komplektu daudzas saimniecības nespēj atļauties. Tas veicina spontānu kooperēšanos, jau rudenī audzētāji vienojas savā starpā: tu man iesēsi sīpolus ar savu sējmašīnu, bet es palīdzēšu novākt ražu ar savu vākšanas tehniku.
Izdevumi minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem sasniedz pat 1000 USD/ha, tostarp tikai AAL 500–700 USD/ha (kaut gan uzskata, ka 700 USD/ha liecinot par nemākulīgu AAL lietošanu). Tomēr ukraiņu speciālisti uzsver, ka tieši uz augu aizsardzības līdzekļu rēķina taupīt ir bīstami, jo visādu kreiso pakaļdarinājumu efektivitāte ir apšaubāma, bet, piemēram, 2010. gadā ražas samazinājums nekvalitatīvas ķīmijas dēļ tikai par 10%, nozīmēja peļņas samazinājumu par 4000 USD/ha.
Tāpat neriskē taupīt uz sēklu un dēstu rēķina, jo šeit kvalitāte ir svarīgāka par izdevumiem.
Šodien sīpolu audzētāji Ukrainā nevar atļauties roku darbu sīpolu audzēšanā, tas attiecas ne tikai uz ravēšanu vai ražas novākšanu, bet pat sīpolu uzlasīšanu tīklos, jo maksājot kaut vai tikai 0,2 UAH/kg (0,013 Ls/kg!), ražošanas izmaksas pieaug gandrīz par 25%.
Sīpolu pašizmaksa ir atkarīga no iegūtās ražas, un ražas ir lielas, līdz 80–100 t/ha (sētiem sīpoliem ‘Daytona’ F1). Šogad pārtikas sīpolu pašizmaksa svārstās 0,7–1,0 UAH/kg (0,042–0,06 Ls/kg) robežās.
Kā var izaudzēt 80–100 t/ha sīpolu praktiski bez roku darba?
Vispirms jāsagatavo augsne, jāizvēlas šķirne un jāiesēj tā, lai panāktu augu biezību vismaz 700 tūkst. augu/ha. Tad pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai katrs sīpols izaugtu līdz 6,5 cm diametra (vairākumam šķirņu tas atbilst sīpola masai ap 140 g) (700 000 x 0,14 kg = 98 t). Protams, praksē tas nav tik vienkārši.
Augu aizsardzības līdzekļi lielā izvēlē
Ukrainā ir ļoti plašs augu aizsardzības līdzekļu klāsts – AAL tiek ievesti gan no ES valstīm, gan no Krievijas, Indijas un Ķīnas (oriģinālie un pakaļdarinājumi). Šeit aktīvi darbojas slavena Krievijas firma Augusts – AAL ražotājs.
Atšķirībā no Latvijas un citām ES valstīm AAL lietošana Ukrainā praktiski netiek kontrolēta. Kaut gan pastāv oficiālie preparātu lietošanas reglamenti, audzētāji ievēro vai neievēro tos pēc saviem ieskatiem. Tieši tāpēc firma Augusts 2010. gadā uzsākusi ļoti interesantu projektu pole–online (www.pole–online.com), piedāvājot visu audzēšanas sezonu vērot vairāku kultūraugu audzēšanu reālos laukos reālās saimniecībās. Firmas agronomi konsultanti regulāri (apmēram vienu reizi nedēļā) apskatīja šos laukus, ņēma augu un augsnes paraugus analīzēm un pēc to rezultātiem un veiktiem novērojumiem lēma par attiecīgo agrotehnisko vai augu aizsardzības pasākuma veikšanu, pamatojot viena vai otra līdzekļa izvēli. Viens no šiem laukiem bija 51 ha liels sīpolu lauks saimniecībā Lani Tavriii Kahovkas reģionā.
Ukrainā strādā spēcīgi konsultanti
Tā nav nejaušība, ka tieši Kahovkā atrodas liela un spēcīga privāta konsultāciju firma AgroAnaliz, kas nodrošina audzētājus ar pilnu analīžu un konsultāciju klāstu. Šeit tiek veiktas agroķīmiskās augsnes analīzes un uz to pamata aprēķināti mēslošanas plāni un papildmēslojuma grafiki katram klienta laukam, ņemot vērā gan plānoto ražu, gan lauka īpašības. Veic arī lapu analīzes. Šeit strādā fitopatoloģijas laboratorija, kas nosaka kaitēkļus un slimību ierosinātājus – sēnes, baktērijas un vīrusus. Laboratorijai ir vairākas filiāles Ukrainā un Krievijā, bet pašlaik tā gatavojas vērt vaļā divas filiāles arī Kazahstanā.
Šī konsultāciju firma sadarbojas ar firmu Augusts un palīdz saviem klientiem izvēlēties arī vispiemērotāko augu aizsardzības līdzekli vai citādu problēmas risinājumu. Šī firma uzņemas savu klientu lauku vadību, jo daudzās saimniecībās, tāpat kā Latvijā, zemnieki un viņu agronomi ir tik ļoti aizņemti ikdienas darbu steigā, ka neatrod laiku lauku apskatēm. Konsultāciju firmas speciālisti regulāri apmeklē laukus un pasaka saimniecības agronomam, kas un kad konkrētajā laukā ir jādara, lai iegūtu līgumā norunāto ražas līmeni.
Plaši lieto laistīšanu
Pēc 2005. gada sausuma Ukrainā sāka strauji ieviest pilienlaistīšanu, un pašlaik tā tiek lietota aptuveni 30 tūkst. ha platībā (salīdzinājumam Izraēlā ir tikai 17 tūkst. ha pilienlaistīšanas). Laistīšanai izmanto dažādas kvalitātes ūdeni: no kanāliem, no urbumiem, no dīķiem. Pilienlaistīšanas ierīkošana ir dārga, jo vispirms prasa lauka reljefa sagatavošanu (izlīdzināšanu) un precīzus hidrotehniskus aprēķinus, kuru veikšanai izmanto īpašas datorprogrammas. Laistīšanas devas tiek aprēķinātas, ņemot vērā audzējamo kultūru un augsnes granulometrisko sastāvu.
Ukraiņu speciālisti uzskata, ka pilienlaistīšana ļauj nevis taupīt ūdeni, bet gan to racionāli izmantot. Fertigācija tiek lietota augu papildmēslošanai un sīpolu nobriešanas veicināšanai.
Precīzākai laistīšanas vadībai izmanto arī fitomonitoringa datorprogrammu Phytech, ņemot par pamatu meteostacijas datus un paša auga biometriskos rādītājus: augļa un stublāja augšanu, lapas temperatūru, augu sulas kustību augā, ko datoram nodod sensori. Protams, tik sarežģītu aprīkojumu izmanto nebūt ne visi sīpolu audzētāji, tomēr lielākie to dara.
Pilienlaistīšanas caurules ieliek zemē 3–5 cm dziļumā vienlaikus ar sīpolu sēju (agregāts ir uzmontēts uz sējmašīnas), pirms ražas novākšanas caurules mehanizēti izvelk ārā un satin ruļļos, jo vienu cauruli izmanto divus trīs gadus. Dziļāk augsnē to ielikt nedrīkst, lai saknes neieaugtu iekšā. Nedrīkst atstāt arī augsnes virspusē, jo tad caurules aizpūš vējš, tās mēdz sabojāt vārnas. Uzskata, ka, tieši pateicoties pilienlaistīšanai, tiek iegūtas lielas sīpolu ražas. Ja pieņem, ka sīpoliem veģetācijas periodā ir nepieciešami aptuveni 4000 m3 ūdens (ar pilienlaistīšanu), laistīšanas izmaksas ir 200 USD/ha. Ja ražība ir 80 t/ha, šīs papildu izmaksas (2,5 USD/t) faktiski nejūt.
Laistot ar lietēšanas metodi (mums pazīstamām spolēm), ūdens tiek izplatīts nevienmērīgi, augi regulāri cieš stresu (te par mitru, te par sausu), augsne tiek sablīvēta, veidojas garoza, tūlīt pēc laistīšanas saknēm pietrūkst gaisa.
Ievēro augseku
Kaut gan Ukrainas dienvidos dārzeņu audzēšana ir ļoti intensīva, audzētāji cenšas ievērot piecu sešu lauku augseku, audzējot ne tikai sīpolus vai tomātus, bet arī kāpostus, burkānus un galda bietes.
Sīpolus audzē no sēklām
Lai panāktu garu un vienmērīgu sīpolu piedāvājumu pircējiem (pārpircējiem), nelielu daļu sīpolu audzē no sīksīpoliem un ražu realizē svaigā veidā. Pamatražai izvēlas uzglabājamas šķirnes un hibrīdus (daudz izmanto itāļu selekcijas šķirnes). Agrīnas un atsevišķas šķirnes ar sevišķi garu veģetācijas periodu (Exhibition) audzē no dēsta. Dēsti sanāk dārgāki par sīksīpoliem, bet raža no tiem ir lielāka. Ukrainā zemnieki arvien mazāk audzē dēstus paši, bet pērk tos no specializētām firmām.
Sīksīpolus bieži stāda ar rokām, jo sējmašīnas nenodrošinot pietiekami precīzu sīksīpolu sēju, kā dēļ veidojas pēc lieluma nevienādi sīpoli un samazinās raža. Kaut gan sīksīpolu stādīšana ar rokām prasa līdz 1000 USD/ha (sējot ar sējmašīnu, pietiek ar 150 USD/ha), daudzi izvēlas pat 12–15 ha lielus laukus apstādīt ar rokām. Sīpolu dēstu stādīšanai izmanto stādāmās mašīnas, par labāko uzskatot Ferrari.
Sēj jau februārī
Sējas laiks ir noteicošais faktors sīpolu ražas nodrošināšanā. Dienas garumam sasniedzot 16 stundas, sākas sīpola veidošanās un no tā, cik lapas augs līdz šim brīdim izveidos, ir atkarīgs sīpola lielums.
Latvijā tieši novēlota sēja un garā gaismas diena daudziem audzētājiem traucē iegūt pietiekami lielu sīpolu ražu. Ukrainas dienvidos cenšas visas īsās dienas šķirnes iesēt līdz 10. aprīlim un vidēji garās dienas šķirnes līdz 20. aprīlim. Nereti pirmos sīpolus iesēj jau februārī, ja vien augsnes stāvoklis atļauj.
Uzskata, ka vēlīnām sīpolu šķirnēm ir nepieciešams izveidot 10–11 lapas, bet agrīnām vismaz septiņas astoņas. Tāpat svarīgi, lai lapas būtu veselas un pietiekami attīstītas, pirms novākšanas sasniedzot līdz 1 m augstumu.
Herbicīdu un fungicīdu lietošana
Lai izaudzētu sīpolus bez roku darba, laikus un efektīvi jāapkaro nezāles. Ukrainā galvenais herbicīds sīpolu audzēšanā ir Stomps e. k. To lieto tūlīt pēc sīpolu sējas. Kad Stomps e. k. vairs nedarbojas un parādās nezāļu dīgsti (sīpoliem šinī brīdī parasti jau ir vairāk par divām lapām), lieto Goalu (Latvijā nav reģistrēts, darbīgā viela oksifluorfens), deva 50 g līdz 1 l/ha. Uzskata, ka, regulāri lietojot herbicīdus mazās devās, efekts ir labāks un kultūraugi mazāk cieš, nekā lietojot vienreiz pilnu devu. Precīza deva ir atkarīga no laika apstākļiem un vaska kārtas biezības. Ir ļoti svarīgi nenokavēt atkārtotas apstrādes un veikt tās tieši ar trīs dienu intervālu, jo izdzīvojušās nezāles mēdz atjēgties. Tāpat ir svarīgi lietot lielu ūdens daudzumu.
Tūlīt pēc Goala atkārtoti lieto Stompu e. k., lai nepieļautu jaunu nezāļu uzdīgšanu. Pēc tam lieto pārsvarā graminicīdus (līdzekļus pret viendīgļlapju nezālēm), bet pret atsevišķām, grūti apkarojamām sugām (kosa, tīteņi) lieto Starane (Latvijā nav reģistrēts sīpolos) vai (pret mīkstpienēm, usnēm, pļavas dzelzeni) Lontrels 300 š. k. (Latvijā tā lietošana sīpolos ir atļauta tikai biedrības Latvijas dārznieks biedriem). Tiesa, pēc šiem herbicīdiem sīpoli cieš, to lapas nogāžas, bet dažu dienu laikā atgūstas.
Dažkārt kā drošības herbicīdu izmanto nevis Goalu, bet Totrilu (Latvijā 2009. gadā un 2010. gadā to lietoja dažas saimniecības ar VAAD atļauju). Ir svarīgi lietot visus herbicīdus pareizi un precīzi.
Tā pēc Totrila smidzināšanas divas nedēļas nedrīkst lietot citus herbicīdus (pat graminicīdus), jo ir iespējama fitotoksiska reakcija. Ja Stompa lietošanas brīdī augsne nav pietiekami mitra, smidzinājumu veic uz nakti, lai izmantotu arī nakts rasu. Ir svarīgi, lai Stompa smidzināšanas laikā augsne neputētu, jo putekļu mākoņi saista preparātu un neļauj izveidot aizsargekrānu.
Sīpoliem pāraugot astoņu lapu fāzi, pieskares iedarbības herbicīdus (Goalu vai Totrilu) vairs nelieto, jo augi sliktāk veido vasku un vairāk cieš no herbicīdiem.
Fungicīdus veiksmīgākie audzētāji lieto pēc fitopatoloģiskā monitoringa rezultātiem. Šo monitoringu sāk vēl pirms sējas, nosakot sēklu inficēšanās pakāpi un izvēloties piemērotu kodni. Ukraiņi paši kodina sēklas. Ja sadīgušo sīpolu gali kļūst dzelteni, augus pārbauda uz slimībām un kaitēkļiem. Ukrainā sīpolos ļoti izplatīta mēdz būt fuzarioze (Fusarium oxysporum), kuras dēļ jauni augi strauji aiziet bojā. Šis patogēns mīt arī Latvijas augsnēs, bet nav datu par tā izplatību sīpolos. Iespējams, mēs šo slimību neievērojam un bojājumus norakstām uz kā cita rēķina. Ukrainā šīs slimības ārstēšanai izmanto benomilu (Latvijā nav reģistrēts jau vairāk nekā 20 gadus), bet sīpolu dēstu substrātam pievieno arī trihodermīnu. Cenšas izvēlēties vairāk izturīgas šķirnes, un ļoti plaši izmanto integrēto augu aizsardzību.
Ražas novākšana
Sīpolu novākšana norisinās vairākos etapos. Vērīgi sekojot sīpola piebriešanai, gaida brīdi, kad sīpola izmēri vairs nepalielinās. Kad 13% sīpolu nolūst lapas, veic pēdējo fungicīdu smidzinājumu un samazina laistīšanu. Kad 30% lapu ir nolūzušas, veic apstrādi ar Fazoru (Latvijā nav reģistrēts) un pēc tam pieveļ lapas ar plastmasas cauruli 90 mm diametrā. Tas nodrošina visu sīpolu vienmērīgu nobriešanu. Sezonās, kad sīpolu lapas ilgi nenolūst, to veicina ar papildmēslošanu ar kālija un fosfora mēslojumu, kas ļauj paaugstināt sāļu koncentrāciju augsnē (par maksimālo robežu uzskata EC 1,8 mS/cm), bet neizskalojas un paliek uz nākamo gadu.
Pēc tam laistīšanu pārtrauc un gaida, kamēr lapas pilnīgi izžūs. Tad novāc laistāmās caurules, lai tās nesabojātu. Tikai pēc tam ar speciālo mašīnu nopļauj lapas. Ar spēcīgu gaisa strūklu lapas tiek paceltas vertikāli un nogrieztas (nosistas) ar horizontālo lāpstiņu. Sīpola kakls šinī brīdī ir jau sauss, un nekāda infekcija tajā iekļūt vairs nespēj, kā tas mēdz būt, nopļaujot puszaļas lapas.
Vēl pēc pāris dienām sīpolus izrok ar sīpolu racēju un atstāj vālos žāvēties. Pēc četrām piecām žāvēšanas dienām sīpolu ārējas mizas ir tik sausas, ka skan, sīpolus berot. Šāds žāvēšanas paņēmiens, protams, samazina ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar Holandē, Polijā vai Latvijā lietoto žāvēšanu ar piespiedu ventilēšanu ar siltu gaisu. Lielākā audzētāju daļa salasa sīpolus ar rokām tīkla maisos un šādā veidā uzglabā tos glabātavās līdz realizācijai vai pārdod tieši no lauka. Lielākie audzētāji uzlasa sīpolus mehanizēti un uzglabā konteineros. No uzglabāšanas sabērumā ukraiņi atturas, jo dienvidiem piemērotu šķirņu sīpoli nav tik cieti un sabērumā saspiežas.
Pašas lielākās saimniecības mēdz būvēt pie lauka malas sīpolu glabātavas ar aukstuma iekārtām 30–100 t sīpolu, lai būtu iespējams atdzesēt ražu pirms nosūtīšanas lielveikaliem vai arī nodrošināt preces piegādi dienās, kad lietus traucē ražas novākšanu.
