“Ukrainas scenārijs” Jēkabpilī. “LA” reportāža no mācībām “Namejs 2018” 14
Piektdienas rīts Jēkabpilī sācies nemierīgi. Pulksten deviņos pēc ārkārtas pavēles bataljonā sākuši ierasties Zemessardzes 56. kājnieku Jēkabpils bataljona zemessargi, jo tobrīd pie pilsētas domes jeb, precīzāk, pamestās bijušās tuberkulozes slimnīcas ēkas norisinās “vardarbīga akcija”. Ir sākusies militāro mācību “Namejs 2018” aktīvā fāze. Informācijas par šiem notikumiem ir daudz, un var saprast, ka situācija kļūst aizvien kritiskāka un nemieru apspiešanā ar policijas spēkiem būs par maz. Vairāku labi sagatavotu un fiziski attīstītu personu sakūdīti, pie domes ieradušies ap 70 – 80 dusmīgu personu, kas pieprasa varas maiņu pilsētā un valstī. Izraisās sadursme ar policiju. Viens no policistiem smagi cietis, bet trīs sagūstīti un nogādāti nemiernieku ieņemtajā ēkā. Tādēļ pēc trauksmes kājās tiek celti zemessargi un ne tikai viņi, jo Jēkabpilī ieradīsies arī profesionālā dienesta karavīri.
Viss sākas ar “ikdienišķiem” mītiņiem
Speciālisti būs vienisprātis, ka šādam mācību scenārijam ir reāls pamats. Tas mudina atcerēties notikumus, kas ievadīja bruņoto cīņu Ukrainā. Arī tur abās separātistu bāzes pilsētās Doņeckā un Luhanskā, kā arī citur viss sācies ar gluži “ikdienišķiem” mītiņiem, kuros runāts par krievu valodas aizstāvību, grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem, bijuši redzami Krievijas karogi, kas noveduši pie vietējās administrācijas un spēka struktūru ēku sagrābšanas un ieroču lietošanas. Pieredzējis ukraiņu virsnieks dalījās pieredzē ar “Latvijas Avīzi”, kā šādus nemierus apspieduši Mariupolē. Tur jau pašā protestu sākumā galvenā uzmanība tikusi pievērsta galvenajiem šo akciju organizētājiem un aktīvākajām personām laukumos, kas tikuši atbilstoši “apstrādāti” un izslēgti no turpmākās darbošanās. Dažs pat vienkārši aizbraucis no pilsētas. Tas ļāvis ierobežot pretvalstiskos procesus, lai gan pilsētas dome tik un tā tikusi ieņemta. To atbrīvojuši ar šaujamieroču palīdzību un kopš tā laika vairs neesot bažu par noskaņojumu Mariupolē.
Nemieru apspiešanas fināls
Kad zemessargi ierodas pie nemiernieku sagrābtās Jēkabpils domes, acīm paveras postaža, kuras centrā atrodas agresīvs un kustīgs pūlis. Skaidri redzami atsevišķi kūdītāji, aptuveni desmit fiziski spēcīgi jauni cilvēki. Kūp melni dūmi, beidz degt automašīnu riepas, netālu arī nesen pilnībā izdegusi vieglā automašīna. Zemessargi izvietojas visapkārt domes ēkai uzreiz aiz policistiem. Kādam zemessargam trāpa jēla ola, lido akmeņi un koka gabali. Sanākušo personu noskaņojumu izsaka viņu saukļi: “Vēlamies citu valdību!”. “Nost ar netaisnību!” Noprotama vēlme dabūt savā pusē policistus un zemessargus: “Vai tad jums labi klājas?”, “Ejiet mājās, kādēļ sargājat tos zagļus?”. Sarunas par protesta pārtraukšanu beidzas nesekmīgi, ik pa brīdim dažāda lieluma grupas mēģina izlauzties no aplenktās zonas, taču tas izdodas tikai vienu reizi. Tikmēr gatavība izsludināta policijas sevišķo uzdevumu vienībai, kam dots uzdevums aizturēt visus protesta dalībniekus, kuru lomā labi iejutušies Aizsardzības akadēmijas studenti. Uzdevums tiek izpildīts, bet viens otrs policists un nemiernieks iedzīvojas nopietnos sasitumos. Tālāk viss vairs nenorit tik veiksmīgi, un, ieejot ēkā, atskan automātisko ieroču šāvieni. Turot savu ievainoto biedru uz rokām, policisti lēnām atkāpjas no ēkas. Zemessargi sagūluši zemē. Ir skaidrs, ka ēka jāieņem ar armijas līdzekļiem. To paveic bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības. Viena desantējas no helikoptera, bet otra piebrauc “Hammer” kājnieku mašīnā.
Sabiedroto poļu spēks
Jau vakarā Zemessardzes bataljona vienības dodas uz savu atbildības teritoriju. Jaunās mugursomas ir lielas un piekrautas gana smagas. Esam kaut kur netālu no šosejas Daugavpils–Subate. Kapteiņleitnants Guntars Rožlapa pastāsta, kādi notikumi norisinājušies dienas gaitā. Ir pilnīgi skaidrs, ka viss iepriekšējais bijis vienīgi nepieciešamais ievads, lai rastos “legāls” pamats militāram iebrukumam Latvijā. Pēc virsnieka teiktā, pretinieks vairākās vietās pārgājis valsts robežu no Krievijas un Baltkrievijas puses. Tur ar to nodarbojas robežsargi kopīgi ar citu zemessardzes bataljonu karavīriem. “Raudzīsim, kur pretinieks būs rīt, un mēģināsim viņu apturēt,” saka G. Rožlapa.
Nakts paiet sen pamestu māju vietā, ko apliecina dažu ēku pamatu akmeņu rindas un lēnām drūpošās kūts sienas. Iespējams, tā celta vēl Krievijas cara laikos. Virs galvām kuplas kļavas, kas smalkajam lietutiņam neļauj traucēt zemessargu miegu. Ar sausā spirta palīdzību uzvārīta kafija, bet tad miegs. Vēl pirms tam mani apciemo divi mīksti kāpuri, abiem veicas – vienkārši pasviežu tālāk.
Agrs rīts, visi moži un pietiekami labi izgulējušies. Pēc astoņiem jau esam nokļuvuši savās pozīcijās. Komandieri tās apskata un spriež par kaujas plānu. Zināms, ka pa šoseju pretim mums brauks pretinieka motorizētā vienība. Jāļauj tai iebraukt apšaudes zonā un tad jānodara pēc iespējas lielāki zaudējumi. Kad tas būs izdarīts, dūmu granātas aizsegā mums strauji jāatkāpjas un jānoskrien līdz savai kājnieku mašīnai jeb “Banwagen”. Gaidot pretinieku, kura loma šoreiz uzticēta poļu vienībai, paiet vairākas stundas. Esam arī nomaskējušies. Atskan nodaļas komandiera pavēle: “Kaujai!” Tas nozīmē, ka ieroči jāsagatavo šaušanai. Tikmēr novietotas arī signālmīnas. Plāns paredz, ka jāļauj garām pabraukt vieglajām izlūku mašīnām un pirmajai uguns jāatklāj granātmetēja “Carl Gustav” apkalpei. Tad ar savu uguni jānāk talkā ložmetējniekiem un strēlniekiem. Visu iecerēto ievērojam, taču poļu vienība mūs pārsteidz ar negaidītu darbību – bruņumašīnas izvietojušās uz šosejas krietni lielā attālumā cita no citas un neraida savus kājniekus uz mūsu pozīcijām. Tikuši galā ar kaujas plāna pirmo daļu, steidzam atkāpties. Sasniedzam savu mašīnu, ielecam tajā iekšā, un tūlīt atskan pavēle – izlēkt ārā! Negaidīti pietuvojušās divas poļu bruņumašīnas un mūsu vienība tiek neitralizēta. Mācību novērotājs liek mums nosēsties zālē, un atliek vien nopriecāties par sabiedroto – poļu – kaujas prasmi un viņu rīcībā esošo tehniku.
Bataljona komandiera iedvesmojošā uzruna
Kopš kaujas ar poļiem vēl paiet visa diena, pārlaižam spēcīgu lietu, un tad sešos no rīta atskan nākamie šāvieni. Šoreiz pretiniekos ir 36. bataljona profesionālie karavīri un jēkabpiliešiem sekmējas labāk. Noskaņojums arī teicams, jo visi zina, ka drīz nokļūs mājās. Mazāk veicies tiem, kas nav tikuši pie šaušanas, jo atradušies tālu no kaujas epicentra un nav varējuši ieraudzīt pretinieku. Kad iztīrīti ieroči, tiek atdarītas sausās pārtikas melnās pakas. Gaļas konservi ar pupiņām vai griķiem, vai makaroniem garšo itin labi.
Labā noskaņojumā, kā var noprast, mācību aktīvās daļas noslēgumu sagaidījis Zemessardzes 56. Jēkabpils bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors. Trijās rindās nostājušies zemessargi saņem apsveikumu tikko aizvadītajā Zemessardzes dibināšanas 27. gadadienā. “Šajās trīs dienās esam izdarījuši daudz – atbalstījām policistus, pārbaudījām jaunu sakaru sistēmu, sadarbojāmies ar civilo sektoru, privātajiem uzņēmējiem, kas palīdzēja ar savu tehniku. Es vakar tikos ar poļu vienības komandieri, kas vada šo elitāro Polijas vienību – tā pārstāv 17. motorizēto brigādi. Patiesi ļoti profesionāla vienība, un viņi atzinīgi novērtēja mūsu zemessargu sniegumu. Tāpat arī gribu pateikt lielu paldies 34. artilērijas bataljonam, kas atbalstīja mūs ar saviem ieročiem,” saka pulkvežleitnants.
Bruņoto spēku komandiera vērtējums
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka pozitīvi vērtējot “Nameja 2018” norisi. No militārā aspekta raugoties, uzdevums bijis pietiekami nopietns un komplicēts, jo vienlaikus nācies lietot bruņotu spēku deviņos valsts reģionos. Ir jābūt gataviem šādiem notikumiem. L. Kalniņš pats esot vērojis, kā ar pretinieku cīnās Vidzemes brigāde, kā latgalieši atvaira poļu uzbrukumu, un tas atstājis pozitīvu iespaidu. Būtiskākais secinājums, ka “esam uz pareizā ceļa gan karavīru sagatavošanā, gan apgādē”. Noteikti esot jāpiemin sadarbība ar pašvaldībām, ar Ekonomikas ministriju, ar privātajiem uzņēmējiem. “Tā bija laba pieredze, es teiktu, tieši sadarbība ar mazajiem uzņēmējiem un kompānijām, kas deva savu tehniku, raka grāvjus, palīdzēja ar transportu. Krīzes situācijā visi zinās, kas darāms,” teic L. Kalniņš. Sarunas nobeigumā bruņoto spēku komandieris norāda, ka valsts sākas no pilsoņa un viens no viņa galvenajiem pienākumiem ir valsts aizsardzība, tādēļ vēlreiz aicinot ikvienu pievienoties Zemessardzei.
Mācības “Namejs 2018”
No 20. augusta līdz 2. septembrim Latvijā notiek līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018”, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi, tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
Mācībās piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls – policisti un robežsargi.
Mācību aktīvā fāze norisināsies Ādažu poligonā, Skrundas, Meža Mackeviču, Lāčusila un citos reģionālajos poligonos, kā arī vismaz 36 Latvijas novados. Mācību uzdevumi tiek veikti arī uz juridiskām un privātām personām piederošiem zemes īpašumiem.
Mācībās izspēlē dažādus scenārijus, piemēram, spontānu nemieru likvidēšanu Jēkabpilī un Valmierā.
