Ukrainas prezidenta rezidencē – arheoloģiskais rezervāts 1
Ukrainas arheologi vērsušies pie Kijevas varas iestādēm ar lūgumu gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča bijušās rezidences Mežigorjes teritorijas daļu pasludināt par arheoloģisko rezervātu, vēsta laikraksts “Ukrainskaja pravda”.
Mežigorjes rezidence nonāca mediju uzmanības centrā februāra beigās pēc tam, kad Ukrainas opozīcija svinēja uzvaru pār prokrieviskā Janukoviča piekritējiem. Prezidentam aizbēgot, vairākas dienas rezidence bija atvērta publikai. Cilvēki apbrīnoja tās greznību un plašumu, taču Ukrainas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta speciālisti atgādina, ka ilgstoši slēgtajā muižas teritorijā atrodas vairāki svarīgi vēstures pieminekļi. Vispirms tās ir 10. gadsimtā dibinātā Mežigorjes Spasopreobraženskas vīriešu klostera paliekas. Klosteris 17. gadsimtā bija Zaporožjes kazaku galvenā svētvieta un ar to saistās daudzas leģendas. Klosteris pastāvēja līdz 18. gadsimta beigām, līdz Krievijas cara vara to likvidēja līdz ar zaporožjiešu brīvībām. 1935. gadā klostera būves Dņepras krastā pilnībā nojauca.
Aizsargājamas Kijevai netālajā Mežigorjē tāpat būtu vaļņu un nocietinājumu paliekas pie klostera, kas gan konstatētas, taču nav pat datētas; alu komplekss, kas reiz kalpojis par mūku apmetni, kā arī vairāki arheoloģiskie objekti, kuri saistās ar 10. – 13. gadsimta senkrievu valsti. Arheoloģiskie pētījumi tajos 20. gadsimtā vai nu nav izdarīti vispār, vai maz, jo pieeja teritorijai ierobežota jau 30. gados, kad tur sākās valdības rezidences būve. Pat provizoriski izrakumi, veikti šī gada februāra beigās, tūlīt pēc Mežigorjes atvēršanas, ukraiņu arheologiem devuši vispusīgu atradumu klāstu.
