Ukrainas pretuzbrukums varētu sākties vasarā. Tas tiek atkal atlikts vai arī pagaidām notiek tikai gatavošanās tam? 80
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas armijas pretuzbrukums varētu sākties šovasar, intervijā tīmekļa izdevumam “The Hill” paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, kurš devies vizītē uz Kanādu un ASV. Ukrainas premjerministrs Šmihaļs Vašingtonā piedalīsies Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara apspriedē.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas aprēķiniem, Ukrainai katru mēnesi nepieciešami vismaz četri miljardi dolāru algu izmaksai sociālās jomas darbiniekiem un kritiskās infrastruktūras atjaunošanai. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī ASV sniegušas Kijivai ekonomisko palīdzību 22 miljardu dolāru apjomā un piegādājušas bruņojumu par vēl lielāku summu. ES un Kanāda atvēlējušas vairāk nekā 20 miljardus dolāru Ukrainas valdības kārtējo izdevumu nomaksai.
Ukraina lūdz sabiedrotajiem bruņojumu
“Mūsu draugi un sabiedrotie skaidri saprot – lai pārietu pretuzbrukumā, mums tam ir jābūt gataviem par 100% un pat vēl vairāk,” norādīja Ukrainas premjers. Atbildot uz jautājumu par to, kāda ietekme uz pretuzbrukuma plānošanu ir ASV slepeno dokumentu pēdējām noplūdēm, Šmihaļs uzsvēra, ka Ukraina jebkurā gadījumā atbrīvos visas savas teritorijas.
“Mēs vairākkārt esam pierādījuši, ka spējam to izdarīt. Mūsu partneriem visā pasaulē mēs lūdzam tankus, munīciju, lidmašīnas un bruņutehniku,” sacīja Ukrainas premjerministrs. Šmihaļs atzīmēja, ka Kijivas sabiedrotie nespiež Ukrainu sākt pretuzbrukumu, pirms tas ir sagatavots. Premjerministrs piebilda, ka vislielākais spiediens sākt pretuzbrukumu nāk no Ukrainas sabiedrības.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara pavēstījusi, ka jebkuru oficiālu informāciju par plānoto pretuzbrukumu var sniegt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs vai aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņojis, ka paaugstināta mediju uzmanības pievēršana plānotajai operācijai būtu kaitīga Ukrainas bruņotajiem spēkiem, aicinot sabiedrību negaidīt nekādus “maģiskos datumus”, kas varētu pēkšņi mainīt kara virzību. Pēc Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova agrākajiem izteikumiem, pretuzbrukums varētu sākties aprīlī–maijā vienlaikus vairākos virzienos.
Krievi stiprina aizsardzību Ukrainas dienvidos
Krievija būtiski nostiprinājusi aizsardzības līnijas Ukrainas dienvidos, bet šīs stratēģijas panākumi būs atkarīgi no tā, vai būs pietiekami daudz artilērijas un karavīru, lai to balstītu, teikts britu militārā izlūkdienesta ziņojumā. Šie pasākumi īstenoti, gatavojoties iespējamam ukraiņu pretuzbrukumam Melitopoles virzienā.
Krievija pēdējo nedēļu laikā Zaporižjas apgabalā pabeigusi trīs aizsardzības līnijas 120 kilometru garumā, un katru no tām šķir desmit līdz divdesmit kilometri. Priekšējā līnijā ir arī pozīcijas uzbrukumiem, bet divas aizmugures līnijas ir lielākā mērā aizsardzības rakstura. Šīs aizsardzības līnijas potenciāli var radīt Ukrainai nopietnas grūtības, norāda britu analītiķi.
Ukrainai apsīkst munīcijas krājumi
ASV izlūkdienesta ieskatā, Ukrainas problēmas ar armijas papildināšanu un bruņojuma un munīcijas piegādi varētu liegt Kijivai sasniegt tās mērķus plānotajā pretuzbrukumā. Noplūdinātie dokumenti no ASV izlūkdienesta krājumiem liecina, ka Ukrainai apsīkst pretgaisa aizsardzības iekārtu munīcijas krājumi.
Kijivā, Vašingtonā un citviet joprojām tiek izvērtēts slepeno dokumentu noplūdes nodarītais kaitējums, kas varētu ietekmēt Ukrainas pretuzbrukuma sagatavošanu. Plānotā pretuzbrukuma veiksmīga īstenošana Ukrainai ir eksistenciāli svarīga. Ukrainai jāspēj dot Krievijai izšķirošs militārs trieciens, lai atgūtu pēc iespējas vairāk okupēto teritoriju un iegūtu labvēlīgas pozīcijas varbūtējās miera sarunās ar Krieviju.
ASV prezidents Baidens ir apliecinājis, ka ASV atbalstīs Ukrainu “tik ilgi, cik būs vajadzīgs”. ASV mediji atzīmē, ka kara radītais nogurums apdraud solidaritāti ar Ukrainu gan ASV sabiedrībā, gan starp Ukrainas sabiedrotajiem.
Ukrainas premjers Šmihaļs atzinis kara radīto zaudējumu smago ietekmi ekonomikā un sabiedrībā, taču noraidījis pieņēmumu, ka ukraiņi būtu zaudējuši drosmi un iedvesmu turpināt cīņu līdz uzvarai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasījis pasaulei reaģēt uz video, kurā redzams, kā Krievijas karavīrs nogriež galvu ukraiņu kara gūsteknim. “Šajā video Krievija redzama tāda, kāda tā ir,” paziņoja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka tas nav nedz negadījums, nedz izolēts incidents. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, reaģējot uz šo video, paziņojis, ka Krievija ir sliktāka par teroristu grupējumu “Islāma valsts”, un pieprasījis izslēgt Krieviju no ANO.
