Ukrainas premjerministrs brīdina: “Ukrainu sagaida vissmagākā ziema vēsturē” 98
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņoja, ka pilna mēroga kara laikā Ukraina jau ir veiksmīgi pārcietusi trīs apkures sezonas. Tomēr, pēc valdības vadītāja domām, visgrūtākā varētu būt gaidāmā ziema. Viņš uzsvēra, ka enerģētikas ilgtspējības nodrošināšana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem šajā rudens-ziemas periodā, ziņo informator.ua.
Viņš atzīmēja, ka palīdzība tagad Ukrainā ienāk no visas pasaules. Un eksperti strādā, lai pēc iespējas atjaunotu enerģijas jaudu.
“Enerģētikas ilgtspējība ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem šajā ziemā un rudenī. Esam veiksmīgi pārvarējuši trīs apkures sezonas, šī ziema būs ne mazāk grūta, varbūt visgrūtākā,” brīdināja premjers.
Tāpat viņš paziņoja par aktīvu darbu pie decentralizācijas attīstības un kritiskās infrastruktūras autonomijas palielināšanas. Viņš skaidroja, kāpēc Ukrainai vajadzīga “Vienotības ministrija”, un izteica vairākus skaļus paziņojumus par naudu, karu un pārmaiņām Ministru kabinetā.
Krievija masveidā uzbrūk infrastruktūrai, tostarp elektroenerģijas sadales stacijām, un atbildīgie darbinieki cenšas ātri atrisināt šīs problēmas.
Šādas bažas izteikušas arī citas augsta mēroga amatpersonas, tostarp ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. Jau vēstījām, ka viņš uzsvēra, ka Ukrainā ziemā enerģētikas fronte būs izšķiroša.
Ukrainai jādod atļauja veikt triecienus Krievijā ar Rietumu ieročiem, aicināja ES augstākais diplomāts, piebilstot, ka pretgaisa aizsardzība ir ļoti svarīga, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru. Pastāv risks, ka Ukraina dažu nedēļu laikā saskarsies ar lielu ārkārtas situāciju, un tās rezultātā vēl vairāk ukraiņu varētu būt spiesti pamest savas mājas un valsti, brīdināja diplomāts.
“Mēs piedalāmies sacensībās pret nākamajiem krievu, ziemeļkorejiešu un, iespējams, drīzumā arī irāņu raķešu viļņiem, kas tiek izvērsti līdzās dronu un raķešu triecieniem,” atgādināja Borels. “Mūsu ukraiņu draugi ir arī dalījušies ar informāciju par iespējamiem Krievijas triecieniem sadales iekārtām, kas ir saistītas ar trim Ukrainā joprojām strādājošajām atomelektrostacijām.” “Šie uzbrukumi varētu apturēt to darbību, kas būtu katastrofāli Ukrainas civiliedzīvotājiem un, iespējams, izraisītu lielas kodolavārijas,” brīdināja Borels.
ES valstīm vajadzētu izvairīties no scenārija “mēs salabojam, viņi iznīcina”, aicināja diplomāts.
Eiropas valstis sūta to, kas nepieciešams remontam, bet Krievijas karaspēks nākamajās dienās veic šiem objektiem triecienus, situāciju raksturoja Borels.
“Tāpēc būtiska ir pretgaisa aizsardzība. Ņujorkā es vēlreiz lūdzu savus kolēģus paātrināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un pārtvērēju piegādi Ukrainai un veikt vairāk ražošanas pasūtījumu, jo Ukrainai tas, visticamāk, būs vajadzīgas vēl ilgu laiku,” norādīja diplomāts.
“Es arī atkārtoju aicinājumu ļaut Ukrainai ar Rietumu ieročiem veikt triecienus lidostām un palaišanas laukumiem Krievijā,” pauda Borels. “Mēs esam solījuši atbalstīt Ukrainu ar visu nepieciešamo tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs, un šoziem izšķiroša nozīme būs enerģētikas frontei,” viņš rezumēja.
