Tumsas cīņa ar gaismu 9
Ukrainas grieķu katoļu baznīcas draudzes vadītājs Krivorivņas ciematā tēvs Ivans uzskata, ka palīdzība karavīriem esot nepieciešama. Tas esot veids, kā parādīt, ka par viņiem domā pārējā sabiedrība. “Mūsu ciems ir pavisam neliels, tikai pusotra tūkstoša iedzīvotāju. Vācām naudu un dabūjām 120 tūkstošus grivnu, ap 1000 grivnas no katra cilvēka. Tas ir daudz.” Mācītājs uzskata, ka šajā smagajā laikā katram ar vēl lielāku atbildību vajadzētu izturēties pret savu darbu. “Šis karš, Krievijas iebrukums ir vērtējams kā tumsas cīņa ar gaismu. Diemžēl šobrīd pasaulē tieši Krievija ir tā vieta, kur sakoncentrējies lielākais ļaunums. Tas jāzina, taču nevajag nolādēt un lamāt šo valsti un krievus. Viņi ir smagi slimi, un pareizi būtu lūgt par viņiem, lai nāk izveseļošanās. Mēs nedrīkstam nolaisties līdz ļaunumam un zemiskumam. To arī teicu savai draudzei šīsdienas dievkalpojumā. Tas no vienas puses, bet no otras – ja šurp nāk ar zobenu, tad mums arī jāņem rokās zobens un jāaizstāvas. Vajag aprast ar domu, ka cīņa ar ļaunumu var būt ilga,” stāstīja tēvs Ivans.
Luckas rajona Zmijiņecas ciema iedzīvotāja Natālija Bogdanoviča sagaida savā plašajā divstāvu namā, kuru ar savām rokām uzcēlis viņas vīrs Jurijs. Viņš miris 2015. gada 25. janvārī pēc kārtējās atgriešanās no frontes. Esam atveduši humāno palīdzību no Latvijas Natālijas dēliņam, astoņus gadus vecajam Iļjam. Sūtījumā ir skolā noderīgas lietas, apavi un drēbes, arī nauda un “Laimas” ražotie saldumi. Iļjas tēvs vairākas reizes devies uz fronti, būdams virsnieks, pildījis tur dažādus uzdevumus. 2015. gada janvārī atgriezies no turienes pēdējo reizi. “Teica, ka esot ļoti noguris. Acīmredzot bija daudz ko pārdzīvojis, un tas droši vien bija milzu stress, kas viņu nogalināja,” stāstīja Natālija. Jurijs nodarbojies ar pārvadājumu pakalpojumiem, arī ar smilšu un grants ieguvi. Lai arī viņu ģimenei finansiāli klājoties labi, Jurijs esot bijis kategorisks pastāvošās korumpētās kārtības pretinieks. “Tieši tādēļ, ka viņš vēlējās redzēt pārmaiņas Ukrainā, lai bērniem būtu labāka dzīve, Jurijs jau no paša sākuma devās uz Maidanu. Vēlāk, karam sākoties, viņš strādāja kara komisariātā un vairākas reizes brauca uz austrumiem ar karavīriem.” Pēc Natālijas domām, šis ir smags laiks, kas prasa lielāku tautas saliedētību. Daļa cilvēku dzīvojot tā, it kā uz viņiem karš vispār neattiektos. “Daži brauc atpūsties uz Maldivu salām. Esmu ticīgs cilvēks un uzskatu, ka šobrīd tā nedrīkst dzīvot. Domāju – par to tiks saņemts sods.”
