Ukrainas parlaments ārkārtas sēdē lems par karastāvokļa izsludināšanu valstī 0
Papildināta ziņa pl. 9:55.
Ukrainas parlaments – Augstākā rada – pirmdien ārkārtas sēdē lems par karastāvokļa izsludināšanu valstī, paziņojis prezidents Petro Porošenko.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, kas naktī uz pirmdienu tika sarīkota saistībā ar spriedzes saasināšanos Kerčas šauruma reģionā, pieņemts vienbalsīgs lēmums ieteikt prezidentam uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli.
Prezidents ar šo ieteikumu vērsies pie parlamenta, un Augstākās radas priekšsēdētājs Andrijs Parubijs apliecinājis, ka ārkārtas sēde tiks sasaukta pirmdien plkst.16.00.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.
“Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot,” sacīja Porošenko.
Viņš uzsvēra, ka “karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību.”
Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi, pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.
Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.
“Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās,” piebilda Porošenko.
Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, “nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību”.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kijeva pirmdien aicinājusi sniegt tai militāro palīdzību, kā arī noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu.
“Aicinām mūsu sabiedrotos un partnerus veikt visus nepieciešamos pasākumus agresora savaldīšanai, tostarp, izmantojot jaunas un pastiprinot pašreizējās sankcijas, kā arī sniedzot Ukrainai militāro palīdzību, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītajās robežās,” teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Tajā arī pieprasīts Krievijai sniegt medicīnisko palīdzību incidentā ievainotajiem Ukrainas kara jūrniekiem, nodrošināt, lai viņi nekavējoties un droši varētu atgriezties dzimtenē, kā arī atdot Ukrainai tās karakuģus un kompensēt nodarītos zaudējumus.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikumu valstī noteikt karastāvokli Ukrainas Bruņotajos spēkos
pirmdien izsludināta pilna kaujas gatavība, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba paziņojumā.
“Balstoties uz Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu attiecībā uz karastāvokļa tiesiskā režīma ieviešanu, Ģenerālštāba priekšnieks – Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [ģenerālis Viktors Muženko] devis rīkojumu Ukrainas Bruņoto spēku vienībās un daļās noteikt pilnu kauja gatavību,” sacīts paziņojumā.
Situāciju saistībā ar Krievijas robežsardzes kuģa uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs ANO Drošības padome.
“Drošības padomes ārkārtas sēde sasaukta (..) 11.00 [18.00 pēc Latvijas laika],” tviterī pavēstījusi ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.
Ukraina iepriekš paziņoja, ka saistībā ar Krievijas uzbrukumu tās kuģiem Kijeva pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi. Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP teica, ka ANO DP sēdes sasaukšanu pieprasījusi arī Krievija.
Latvija nosoda Krievijas agresīvo rīcību Melnajā un Azovas jūrā un aicina Krieviju ievērot starptautiskās tiesību normas, nekavējoties pārtraucot agresīvu rīcību Melnajā un Azovas jūrā, tā šodien portālu “La.lv” informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses centrs.
Latvija aicina pārtraukt kuģu satiksmes blokādi un garantēt netraucētu jūras satiksmi.
Latvija pauž atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un tās robežu neaizskaramībai un aicina starptautisko sabiedrību ar stingru un konsekventu rīcību atbildēt uz Krievijas agresīvo rīcību.
Jau ziņots, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.
Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.
Kijeva un Rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām.
Eiropas Savienība (ES) jau septembrī aicināja Krieviju nodrošināt Eiropas kuģiem netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā.
