Ukrainas mediju eksperte: daudzi ukraiņi vīlušies ES un ASV 0
Ukraina ir uz bezdibeņa malas, un daudzi ukraiņi neslēpj vilšanos par Eiropas Savienības (ES) un ASV pasivitāti, Lietuvas portālam “15min.lt” atzinusi Ukrainas mediju eksperte, aizliegtā “Piektā kanāla” žurnāliste Viktorija Sjumara.
Arī viņa pati uzskata, ka Vašingtona un Brisele divus mēnešus vienīgi paudušas “dziļas bažas”, bet palaidušas garām izdevību noregulēt Ukrainas situāciju mierīgiem līdzekļiem, iespējams, baidoties no Krievijas.
Pēc žurnālistes teiktā, prezidents Viktors Janukovičs situāciju vērtē pilnīgi neadekvāti, apgalvojot, ka opozīcijas līderi jāsoda par kūdīšanu uz vardarbību. “Prezidents neaptver, kādus pūliņus opozīcija pielikusi, cenšoties šo procesu noregulēt mierīgiem līdzekļiem,” sacījusi bijusī Masu saziņas institūta vadītāja. Vienlaikus viņa uzskata, ka šobrīd tālāku vardarbību varētu novērst tikai Janukoviča atkāpšanās un specvienību “Berkut” izformēšana. “Par koalīcijas valdības veidošanu vai konstitucionālo reformu varēja runāt vēl vakar. Šodien ar tādu kompromisu nepietiktu, lai nomierinātu cilvēkus,” viņa piebildusi.
Kā norādījusi Sjumara, žurnālisti Kijevā ir tikpat neaizsargāti kā protestētāji un viņas pārstāvētā “Piektā kanāla” darbiniekus medī tā dēvētie tituškas – sportiski jaunieši, kas ir nolīgti provokāciju rīkošanai. “Dots nepārprotams rīkojums sadauzīt fotoaparātus un videokameras, lai nebūtu iespējams iemūžināt visus noziegumus un fiksēt drošībnieku sejas,” viņa stāstījusi. Arī laikraksta “Vesti” žurnālistu Vjačeslavu Veremiju – pirmo Kijevas notikumos bojāgājušo mediju pārstāvi – mājupceļā apturējuši “tituškas”, izrāvuši no automobiļa un sākuši sist, pat neiedziļinoties, ka viņš pārstāv valsts kontrolētu izdevumu. “Tādi gadījumi bijuši vairāki, vienīgi šis beidzies ar nāvi,” piebildusi žurnāliste.
Eksperte uzskata, ka patiesais sadursmju upuru skaits Kijevā ir krietni lielāks, nekā liecina oficiālā statistika. Viņa noraidījusi Ukrainas vadības apgalvojumus, ka tai nākas cīnīties pret radikāliem grupējumiem, un paudusi pārliecību, ka patiesībā norisinās tautas sacelšanās pret bandītisku režīmu. “Ja Kijevas centrā policija cilvēkiem uzbrūk ar šaujamieročiem, ja pilsētā patrulē “titušku” grupas, ja slēgts metro un bloķēta iebraukšana pilsētā un cilvēkiem nākas ar mietiem rokās doties uz Neatkarības laukumu aizstāvēt savu brīvību, viņus nevar saukt par radikāļiem,” viņa sacījusi.
Pašu Sjumaru īpaši šokējusi aina Kijevas Arodbiedrību namā, kad berkutieši sākuši laist asaru gāzi telpā, kur mediķi uz virtuves galdiem operējuši cietušos. “Cilvēki cieš, noasiņo, mediķi nespēj neko saskatīt un elpo ar grūtībām… Tas atgādina karu. Un ļoti nežēlīgu karu,” žurnāliste dalījusies redzētajā. “Grūti aptvert, ka tā spēj rīkoties šīs pašas sabiedrības locekļi. Bet vārds “pilsoņkarš” nav precīzs. Šajā karā vienā pusē ir rietumnieciski domājošā Ukrainas sabiedrības daļa, bet otrā – noziedzīgs režīms, kas balstās vienīgi uz spēka struktūrām, kuras ir diezgan korumpētas un ļoti stipri ideoloģiski apstrādātas. Sabiedrība nav Janukoviča pusē,” viņa piebildusi.
Žurnāliste atzinusi, ka šobrīd spriedzes līmenis ir ļoti augsts. Tas veicina naidu, un situācija ir ļoti bīstama.
Eksperte domā, ka Eiropas Savienībai un ASV bijušas lielas iespējas atrast Ukrainas problēmai politisku risinājumu, bet tās palaistas garām, tādēļ atbildība par Kijevas upuriem gulst arī uz Rietumu lielvalstu pleciem.
Viņasprāt, savulaik būtu pieticis kaut vai bloķēt Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Andreja Kļujeva kontus, lai pilnībā mainītu situāciju. Kļujevs ir viens no ietekmīgākajiem un bagātākajiem Ukrainas politiķiem, kura uzvārds tiek minēts ne vienā vien naudas atmazgāšanas shēmā. “Ja 200 valdošās partijas deputātiem un viņu tuviniekiem būtu atņemtas tiesības iebraukt Eiropas Savienībā vai vismaz atklāti runāts par tādu iespēju, tas būtu pavēris izredzes visu atrisināt politiskā līmenī. Diemžēl ES un ASV līdz pat pēdējam brīdim vilcinājās. Nu robeža ir pārkāpta un atpakaļceļa nav. Valsts ir uz bezdibeņa malas, ” brīdinājusi Sjumara.
“Paraugieties uz Baltkrieviju – tā ir izolēta, bet uz jaunāko notikumu fona Aleksandrs Lukašenko salīdzinājumā ar Viktoru Janukoviču izskatās kā demokrātijas paraugs. Baltkrievijā pret protestētājiem nekad nav raidīti tādi spēki un cilvēki nekad nav slepkavoti tieši laukumos. Kādēļ tādi dubultstandarti, kādēļ Ukrainas vadība ir neaizskarama?” viņa vaicājusi.
Uz jautājumu par Rietumu neizlēmības iemesliem Sjumara atbildējusi, ka var vienīgi izteikt savus minējumus. “Visticamāk, tās ir bailes no Krievijas, vēlme pirkt gāzi par zemāku cenu, vēlme iegūt Ukrainas oligarhu naudu, bet ne jau tas ir svarīgi. ES parādījusi, ka nespēj aizstāvēt savas pamatvērtības – cilvēka tiesības un brīvības. Tas radījis lielu vilšanos un licis vaicāt – vai ES valstu vadītāji bijuši patiesi, deklarējot savas vērtības.”
Jautāta, cik svarīgi protestētājiem ir noturēt Kijevas Neatkarības laukumu, žurnāliste atbildējusi, ka šobrīd laukumam ir tikai simboliska nozīme. “Visā valstī sākušās stihiskas protesta akcijas. Katrā pilsētiņā ir milicijas, tiesas, administrācijas ēkas. Tās tiks ieņemtas, izraisīsies stihiskas sadursmes. Ja tiks ieņemts Maidans, viss pārcelsies uz valdības kvartālu vai prezidenta ārpilsētas rezidenci. Valstī radīsies aizvien vairāk karsto punktu. Varas iestādes procesus nekontrolē,” viņa sacījusi.
“Protestētāji vēlas fiziskās drošības garantijas. Mēs ejam Lībijas scenārija virzienā. Ja viss tiks mēģināts atrisināt ar spēku, var atkārtoties bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi stāsts. Janukovičs ļoti nopietni rūpējas par savu drošību, bet līdz galam nesaprot, kādas sekas tam varētu būt attiecībā uz viņu pašu,” izteikusies Sjumara.
“Domāju, ka šodien, ņemot palīgā armiju, tiks mēģināts līdz galam apspiest pretestību Maidanā, bet pēc tam sāksies masu nemieri dažādās valsts vietās un uzbrukumi varas iestādēm,” viņa sacījusi.
