Gremdēt graudu kuģus pat Kremlim šķita radikāli. Ukrainas labība turpina ceļu 58
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija trešdien negaidot atgriezās tās sauktajā labības darījumā – starptautiskajā nolīgumā par Ukrainas labības eksportu pāri Melnajai jūrai, kaut burtiski pirms dažām dienām, 29. oktobrī, bija skaļi pavēstījusi, ka aptur savu dalību tajā. Iespējams, Maskavas svaidīšanās izskaidrojama ar to, ka pārējie nolīguma dalībnieki – Ukraina, Turcija un ANO – nodemonstrēja, ka apņēmušies turpināt uzturēt labības eksporta koridoru arī bez Krievijas.
Mainīgs noskaņojums
Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs vakar jau pirms Krievijas piekāpšanās tviterī pavēstīja, ka labības kuģu kustība Melnajā jūrā atjaunosies šodien, 3. novembrī: “Sagaidāms, ka ceturtdien astoņi kuģi ar lauksaimniecības produkciju izies “labības koridorā”.
Mums ir apstiprinājums no ANO. Arī kuģu pārbaudes Bosfora jūras šaurumā notiks rīt.” Līdzīgu informāciju pauda arī ANO pārstāvis Ukrainas labības eksporta koordinācijas centrā Stambulā Amirs Abdulla. Par spīti pagājušās nedēļas nogales Krievijas demaršam, turpinājās to 36 pārtikas kuģu inspekcijas, kas jau iepsriekš bija pametuši Ukrainas ostas un gaidīja pārbaudes Turcijas teritoriālajos ūdeņos. Un tad pusdienlaikā Krievijas Aizsardzības ministrija darīja zināmu, ka valsts atjauno līdzdalību ar ANO un Turcijas starpniecību 22. jūlijā noslēgtajā Ukrainas “labības darījumā”, jo esot saņēmusi Kijivas garantijas, ka labības koridoru tā izmantos tikai saskaņā ar vienošanos. Tik vienkāršs skaidrojums gan īsti nesaskan ar pēdējās dienās novēroto.
Maskava droši vien cerēja ar šantāžu apturēt Ukrainas labības eksportu, taču jau piekrautie seši kuģi naktī uz pirmdienu atstāja ukraiņu ostas un devās uz ieplānotajiem galamērķiem arī bez Krievijas piekrišanas. Tāpat Kopīgais koordinācijas centrs, kas nodarbojas ar kuģu kravu pārbaudi, turpināja darbu arī bez Krievijas delegātiem, iztiekot ar Turcijas, Ukrainas un ANO speciālistiem. Gremdēt graudu kuģus acīmredzot šķita pārāk radikāli pat Kremlim. Kaut vakar Turcija un Ukraina vienojās, ka kuģu kustība pa labības koridoru 2. novembrī Melnajā jūrā nenotiks un piekrautie kuģi no ostām neizies, šodien visam šā vai tā bija jāturpinās.
Radās iespaids, ka ANO un Turcija nolēmušas labības eksporta jautājumā Krievijas gražošanos neuztvert nopietni, vismaz ne redzamajā līmenī. Tā ANO ģenerālsekretāra vietnieks Martins Grifits aizrādījis, ka Krievija dalību “labības darījumā” tikai apturējusi, nevis izstājusies no tā, tāpēc Turcija un Ukraina “turpinās iniciatīvas īstenošanu”. Turcijas kravas kuģu tiesības turpināt reisus, neskatoties uz Maskavas nostāju, uzsvēra arī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.
Turku diplomātija
Krievijas vešana pie prāta, visdrīzāk, ir Turcijas prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana nopelns. Erdogans 1. novembrī panāca telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu labības jautājumā. Oficiālā Ankara skaidro, ka Erdogans mudinājis Putinu atrast izeju no krīzes, “balstoties konstruktīvā pieejā”, tad varēšot vieglāk atrast arī iespējas miera sarunām ar Ukrainu.
Savukārt Krievijas ziņu kanāli sarunu pasniedza kā Putina skaidrojumu Erdoganam, kāpēc vienošanās apturēta: ukraiņi esot izmantojuši labības koridoru uzbrukuma organizēšanai Sevastopoles kara ostai Krimā, uzbrukuši krievu karakuģiem, kas nodrošina labības koridoru, turklāt ukraiņu labība tiekot vesta nevis uz bada apdraudētajām Āzijas un Āfrikas valstīm, kā paredzēts nolīgumā, bet gan uz Eiropas ostām.
Pēc Krievijas atgriešanās vēsts saņemšanas Turcijas prezidents sacīja, ka atjaunotais līgums par prioritāti noteikšot graudu sūtījumus uz Āfrikas valstīm, tai skaitā Somāliju, Džibuti un Sudānu. Tas gan notika jau tāpat, lai arī Kremļa amatpersonas un propaganda kopš ukraiņu panākumiem šoruden frontē daudzkārt apsūdzēja Rietumus, ka tie paši kārojot pēc Ukrainas pārtikas, pasaules badacietējiem atmetot druskas. Tādi izdomājumi ir vairākkārt atspēkoti – Ukrainas labību Eiropas ostās pārkrauj citos kuģos un tā ceļo tālāk pie pircējiem visā pasaulē.
Pieņem, ka Maskava, pārrēķinoties Ukrainā, jau labu laiku meklēja ieganstu apturēt labības eksportu Melnajā jūrā. Tāds šķita atrasts 29. oktobrī, kad ukraiņi sarīkoja dronu uzbrukumu Sevastopoles ostai, nodarot bojājumus vismaz trim karakuģiem. To apspēlēja tā, it kā ukraiņi izmantotu labības koridoru karam, kaut Krimas virzienā tas nemaz neved.
ASV un Eiropas Savienība jebkuru labības izvešanas traucēšanu uzlūko kā Kremļa vēlmi padarīt pārtiku par ieroci saspīlējuma paaugstināšanai pasaulē, radot bada, konfliktu un jaunu bēgļu plūsmu draudus. Interesanti, ka Krievija atsevišķām no pārtikas importa atkarīgajām nabadzīgajām valstīm piesolījusi par brīvu 500 tūkstošus tonnu savas labības, lai tikai tās nepirktu no ukraiņiem. Komentētāji nešaubās, ka Maskava vēlas “pirkt” nabadzīgo valstu atbalstu starptautiskās organizācijās.
Jāpiebilst, ka starptautiskās sankcijas nevēršas pret Krievijas lauksaimniecības produkciju vai minerālmēsliem; maksājumi par tiem bankās netiek bloķēti. Daļa novērotāju uzskata, ka galvenais Kremļa mērķis, kārtējo reizi rotaļājoties ar “bada spēlēm”, ir izdarīt spiedienu uz Rietumiem, lai tie piespiestu uzvaras garšu sajutušo Ukrainu miera sarunām. Jāņem vērā, ka 15.–16. novembrī Bali Indonēzijā gaidāma G20 valstu sanāksme, kuras laikā, iespējams, notiks Putina un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās.
