“Nekad mēs viņiem to nepiemirsīsim!” Ukrainas KVN karo pret Krievijas KGB 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieši tāpat kā daudzi Ukrainas iedzīvotāji, arī valsts vadība ar prezidentu Volodimiru Zelenski priekšaglā un citas augstākās civilās un militārās amatpersonas katru dienu uzsver, cik ilgi jau turpinās pilna mēroga Krievijas iebrukums. Ir tikai kara sestā diena, bet iebrucēji jau liek lietā jaudīgas raķetes, bombardēšanu no gaisa, dzīvojamo kvartālo apzinātu iznīcināšanu. Tā esot naida izpausme par nesekmīgo uzbrukumu ar daudzajiem zaudējumiem Krievijas armijai.
Pēc nežēlīgā uzbrukuma Harkovas centrā, ko sapostīja no Krievijas pilsētas Belogorodas izšauta raķete, vairs nevajadzētu šaubīties, ka šajā karā iebrucējs tā gatavs rīkoties plašā Ukrainas teritorijā. Daudzi ukraiņi emocionāli jautā – vai tādā veidā Krievija vēlas “atbrīvot” ukraiņus?
Arī prezidents V. Zelenskis vakar, runājot par necilvēcīgo uzbrukumu Harkovā, norādīja, ka agrāk abas pilsētas – Harkova Ukrainā un Belgoroda Krievijā bijušas tik draudzīgas, braukuši regulāri viens pie otra ciemos, robeža faktiski pastāvējusi tikai uz papīra, bet tagad? Kā dzīvot turpmāk? Nekas labs nesanāks, ukraiņi neatdos ne pēdu savas zemes. V. Zelenskis norādīja, ka arī Kijeva tiek pārvērsta par īstu cietoksni, kurā visa vara atrodas kara laika administrācijas rokās. Taču, kad beigsies karš, atgriezīsies vecā kārtība.
Ļvovā aizvien bargāka kārtība
Kā apgalvo vietējie iedzīvotāji, arī Ļvovā esot ienaidnieka diversanti, tiesa gan, beidzamās divas naktis pagājušas mierīgi. Vietējie iedzīvotāji ir disciplinēti, cenšas ievērot ierobežojumus. Tie redzami ik uz soļa. Daudzi veikali, kafejnīcas un restorāni ir slēgti, bet pārējos noteikts īsāks darba laiks. Veikalu pārtikas plauktos pagaidām nav redzams daudz tukšu vietu. Visi pamatprodukti ir pieejami. Taču pilnībā apturēta jebkāda alkohola tirdzniecība. Kā var noprast, degvīnu un citus dzērienus aizliegts tirgot visā valstī.
Sarunājos ar valūtas maiņas punkta darbinieci Olgu pilsētas vecā centra rajonā. Viņa pastāsta, ka esot no jauktas – ukraiņu un krievu – ģimenes un nekad savā dzimtajā pilsētā neesot jutusi nopietnu etnisku problēmu pastāvēšanu. Sieviete nav paredzējusi bēgt no Ļvovas. Krievijas militāristu iebrukums viņu aizskāris līdz sirds dziļumiem un saniknojis. “Daudzi cilvēki Krievijā tagad apgalvojot, ka viņi taču neesot vainojami šajos notikumos. Kā tad! Kurš gan cits to visu pieļāvis! Nekad, nekad mēs viņiem to nepiemirsīsim! Beidzamajos gados pilsēta sāka uzplaukt, šurp brauca tik daudz tūristu no dažādām valstīm, un mums bija ļoti patīkami. Sākām justies piederīgāki civilizēto tautu un valstu pulkam,” “Latvijas Avīzei” otrdienas rītā stāstīja Olga.
Tautas vienotība
Šķiet, patiesībai atbilst novērojums, ka šīs necilvēcīgās agresijas iespaidā Ukrainas sabiedrība ir vēl vairāk saliedējusies. Pie malas atmestas dažādas nenozīmīgas vai nopietnākas domstarpības. To lieliski parādījusi abu – gan bijušā, gan esošā – prezidentu izturēšanās šajā nestundā. Daudzi ar lepnumu norāda uz V. Zelenska drosmīgo un iedvesmojošo izturēšanos. Ne viens vien bijušais viņa kritiķis tagad apgalvo, ka kādreiz esot kļūdījies, nepareizi novērtējot valsts galvu. Arī iepriekšējais prezidents Petro Porošenko rīkojies atbilstoši, iestājies teritoriālās aizsardzības vienībā kā ierindas karotājs. Arī daudzu ļoti nopietni apdraudētu pilsētu vadītāji izceļas ar drosmi, kopā ar armiju vadot aizsardzības pasākumus, arī nodrošinot palikušos iedzīvotājus ar visu nepieciešamo.
Lucka gatavojas aizstāvībai
Ierodamies Luckā, kas atrodas aptuveni 200 kilometrus no Baltkrievijas robežas. Otrdien šīs valsts armija iegājusi Ukrainas teritorijā Čerņigivas apgabalā. Vēl esam automašīnā, meklējot ceļu uz pilsētas centru, kad atskan gaisa trauksme. Pie tā cilvēki šeit jau ir paguvuši pierast, jo sirēnas gaudo katru dienu. Tiesa, tas nozīmē tikai brīdinājumu, ka ir iespējams uzbrukums. Arī šoreiz, tāpat kā divas iepriekšējās dienas, kad uzturos Ļvovā, nekāds gaisa uzbrukums netiek piedzīvots.
Satieku Luckā labi pazīstamo voluntieri Ruslanu Telipski, kas jau visus astoņus kara gadus daudzveidīgi palīdz kritušo karavīru ģimenēm. Kāda situācija viņa vērtējumā? “Pilsēta gatavojas, ja atnāks ienaidnieks, tā aizstāvēsies. Tiek veidotas pozīcijas, gatavoti dažādi krājumi. Daudzi cilvēki brauc prom. Palīdzu ģimenēm ar bērniem izbraukt uz ārzemēm. Mūsu cilvēkus pieņem Polija, Vācija, Dānija un citas valstis. To visu apdomājot, redzam, ka vajadzēja piemērot agresoram sankcijas daudz agrāk – pašā kara sākumā 2014. gadā. Bet ļoti daudzas valstis Rietumos pārlieku bija aizrāvušās ar norādēm uz mūsu mīnusiem. Lūk, nepilnīga tiesu reforma, korupcija. Protams, netrūkst mums problēmu, bet vajadzēja rēķināties ar to, ka pie mums taču norisinās karš. Tas neļāva daudzas lietas izdarīt ātrāk un labāk. Arī informatīvajā laukā mēs nevaram līdzvērtīgi sacensties ar tādu pretinieku kā Krievija – mūsu finansiālās iespējas stipri atpaliek,” stāstīja voluntieris.
Arī Ruslana ieskatā valsts prezidents šajās sešās kara dienās ir paveicis gluži neticamas lietas. Kā pie ukraiņiem pierasts, pat pašos smagākajos brīžos atrodas arī vieta jokiem. “Tagad saka tā – mūsu KVN karo pret Krievijas KGB.” (KVN jeb “Jautro un atjautīgo klubs” ir Krievijā un Ukrainā populārs šovs, kurā darbojies arī V. Zelenskis. KGB – saīsinājums no Valsts drošības komitejas jeb čekas nosaukuma krievu valodā.)
