Ukrainas krīzes ietekmē AM plāno ļaut zemessargiem ieročus glabāt mājās 5
Ukrainas krīzes ietekmē Aizsardzības ministrija (AM) sākusi darbu pie priekšlikumu izstrādāšanas, lai decentralizētu zemessargu vieglo ieroču glabāšanu.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pastāstīja, ka Latvijā pirms vairākiem gadiem tādus vieglos ieročus kā triecienšautenes un pistoles zemessargi varēja glabāt mājās, lai krīzes situācijā tie būtu operatīvi pieejami. Vēlāk gan situācija tika mainīta un ieroči tika pārsvarā glabāti Zemessardzes struktūrvienībās.
Galkins gan nenoliedz, ka pašreiz spēkā esošā instrukcija paredz, ka ieroču glabāšana ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera pārziņā, kurš, pamatojoties uz operatīvās situācijas izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par ieroča glabāšanas decentralizāciju.
Ņemot vērā Ukrainas notikumu pieredzi un to, lai krīzes situācijā zemessargiem ieroči būtu operatīvi pieejami, situāciju nolemts mainīt. AM speciālisti šobrīd meklē optimālāko risinājumu, kādā veidā izmantot ieroču decentralizāciju, paaugstinot Zemessardzes un bruņoto spēku kaujas gatavību kopumā.
“90.gados glabājot ieročus mājās, radās būtiskas problēmas, piemēram, nepamatoti un nelikumīgi ieroču lietošanas gadījumi. Nenoliegšu, ka Aizsardzības ministrija ir analizējusi Ukrainas notikumu pieredzi un secinājusi, ka pašreizējā kārtība ir jāmaina, jo Zemessardze ir jāpadara efektīvāka, kas spētu savlaicīgi reaģēt uz krīzes situācijām,” uzsvēra Galkins.
Galkins atturējās prognozēt, cik ilgu laiku prasīs priekšlikumu apkopošana un kāds finansējums to ieviešanai būs nepieciešams.
Jau ziņots, ka viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm ir Zemessardzes stiprināšana. Zemessardzes kaujas spēju attīstības pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības – 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām. Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei Zemessardzē kopumā nepieciešami 70 miljoni eiro.
Latvijā kopumā ir aptuveni 8 000 zemessargu.
