Ukrainas karš krustcelēs – Krievijas armija pasludinājusi “operacionālo pauzi” uzbrukumos 49
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nosacītajam pieklusumam frontē, kad pēc Ukrainas austrumu Luhanskas apgabala Severodoneckas un Lisičanskas pilsētu ieņemšanas asiņainās kaujās Krievijas armija pasludinājusi “operacionālo pauzi” uzbrukumos, sekos Ukrainas un Krievijas kara trešā, iespējams, izšķirošā fāze, kam šobrīd pastiprināti gatavojas abas puses, uzskata Rietumu mediju aptaujātie militārie eksperti.
Taču neviens nevar pateikt, kad viena vai otra armija būs gatava, lai šo trešo fāzi sāktu. Tā var iezīmēties gan ar Krievijas armijas tālāko uzbrukumu Donbasā, gan ar ukraiņu pretuzbrukumu valsts dienvidu Hersonas apgabalā.
Novājinoša cīņa
Karu Ukrainā analītiķi līdz šim dalījuši divās daļās – pirmā sākās ar iebrukumu 24. februārī, un tajā krievi pārspīlētās pašpārliecinātības un nesagatavotības dēļ faktiski zaudēja; pāreja uz otro fāzi notika aprīļa nogalē, kad Krievijas armija mainīja taktiku, pārgāja uz ilgstoša kara stratēģiju un sāka plaši izmantot artilērijas un raķešu triecienus ukraiņu pozīcijām līdz ar “lienošu” uzbrukumu Donbasa reģionā.
Par šo fāzi var teikt, ka tajā ukraiņi zaudēja. Šobrīd kara gaita atrodas krustcelēs. “Tā ir ļoti novājinoša cīņa. Tā ir cīņa starp divām armijām, kas abas cieš lielus zaudējumus un ir ļoti tuvu spēku izsīkumam,” situāciju telekanālam CNN raksturojis britu Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) eksperts Džastins Bronks.
“Neviena no pusēm šobrīd nevēlas miera sarunas. Un, kamēr vien kāda no pusēm uzskatīs, ka tai ir priekšrocības, karš turpināsies,” raidītājam BBC atzīmējis ASV, Vašingtonā, bāzētā Ārpolitisko pētījumu institūta (FPRI) līdzstrādnieks Robs Lī. Tāpēc nav teikts, ka kara trešā fāze būs noslēdzošā.
Par ticamāko tālāko scenāriju uzskata jaunu Krievijas armijas uzbrukumu ar mērķi iekarot ukraiņu kontrolē esošo Doneckas apgabala daļu. Tas ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina dots un publiski paziņots uzdevums.
Ja krieviem izdosies iekarot visu Donbasu, tie sasniegs vēl 2014. gadā līdz ar Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” izveidošanu iecerēto – atšķelt Ukrainas austrumu daļu ar tās pievienošanu perspektīvā Krievijai. Donbasam Maskavas propagandā ir svarīga, simboliska nozīme.
Protams, Donbass vēl jāiekaro, taču analītiķi ir visai droši, ka, to piepildījis, Putins vairs negribēs apstāties. ASV domnīcas “Stratēģisko un starptautisko studiju centrs” (CSIS) pārstāvis Makss Bergmans CNN pieļāvis, ka Krievija tad vēlētos sasniegt Dņepras upi, sadalot Ukrainu uz pusēm.
Bergmana ieskatā, Rietumi par šādu scenāriju ir “šausmās”, jo karš ieilgtu. NATO gan apgalvojusi, ka atbalstīs Ukrainu, cik būs nepieciešams, taču, ja karš iestiepsies ziemā un nākamajā gadā, ir bažas, ka vismaz daļa rietumvalstu nebūs gatavas izturēt kara ekonomisko slogu, kas tagad jūtams kā inflācija un finansiālās stabilitātes mazināšanās.
Pati Ukraina jau patlaban saimnieciski un militāri vairs nespēj pastāvēt bez Rietumu palīdzības. “Šajā kontekstā daudzas rietumvalstis varētu meklēt miera sarunas kā glābšanas riņķi. ASV un tās sabiedrotie pēdējo nedēļu laikā atkārtoti uzsvēruši nepieciešamību sarunu ceļā panākt izlīgumu, lai izbeigtu karu,” atzīmē CNN.
Par laimi, kara ekonomisko slogu izjūt arī Krievija, kuras saimniecību turklāt novājina saimnieciskās sankcijas.
Karotāju trūkums
Daļa novērotāju šaubās, vai Krievijai maz ir resursi jaunam liela mēroga uzbrukumam, vai Maskava to var, oficiāli neizsludinot mobilizāciju un karastāvokli valstī.
Kara sākumā pie Ukrainas robežām Krievija spēja koncentrēt ap 200 tūkstošu vīru karaspēku, bet tagad nekas tāds netiek novērots. Turklāt Rietumu balstītās ukraiņu izlūkošanas un militārās spējas jau tiktāl nobriedušas, lai dotu apsteidzošu triecienu vietām, kur šāda karaspēka koncentrācija notiek.
Ja Kremlis neuzdrīkstas iesaukt rezervistus, tam jāmeklē citi karotāju vervēšanas veidi. Putina režīmam opozicionārie krievu mediji raksta par “slēpto mobilizāciju”, kad, piesolot dažādus labumus, parakstīt līgumu par dienestu armijā vilina pusmūža civilistus un pat cietumniekus.
Jaunums ir “brīvprātīgo” bataljoni no Krievijas reģioniem. Proti, neoficiāli zināms, ka Kremlis devis rīkojumu 85 Krievijas Federācijas subjektiem, ieskaitot Krimu, katram uz sava rēķina sarūpēt “brīvprātīgo” algotņu bataljonus.
Tiek solītas 3750–6000 ASV dolāru lielas algas. ASV Kara pētniecības institūta (ISW) eksperti aprēķinājuši, ka tāds “iesaukums” dotu ap 34 tūkstošus vīru. Vai ar to pietiek?
Tāpēc, iespējams, Kremlis vairs neatvēzēsies uz kaut ko lielu, bet izmēģinās mazāka mēroga uzbrukuma operācijas, piemēram, arī Harkivas virzienā vai no okupētās Ukrainas dienviddaļas. Tad Ukrainas armijai visu laiku vajadzētu būt gatavībā vairākos virzienos.
Kas attiecas uz Kijivas skaļi pasludināto nodomu drīzumā atbrīvot okupēto Hersonu, tad eksperti to neizslēdz, jo Krievijas spēki dienvidos ir samērā vāji. No otras puses, jāvaicā, cik ticams ir šāds uzbrukums, ja par tā gatavošanu tik demonstratīvi sludina.
