Ukrainas karš bremzē klimata mērķus – Vācija nespēj sasniegt 2022.gada plānu 30
FrVācijā 2022.gadā izmantoja vairāk atjaunojamās enerģijas nekā jebkad iepriekš, bet nespēja sasniegt savu mērķi ogļskābās gāzes samazināšanā, jo karš Ukrainā piespieda atkal paplašināt ogļu un naftas izmantošanu, trešdien paziņojusi domnīca “Agora Energiewende”.
Eiropas lielākā ekonomika pērn emitēja 761 miljonu tonnu siltumnīcefektu izraisošo gāzu, kas ir tikai par vienu tonnu mazāk nekā 2021.gadā, taču atpaliek no mērķa samazināt šādu gāzu emisiju līdz 756 miljoniem tonnu, teikts “Agora Energiewende” paziņojumā.
“Agora Energiewende” direktors Vācijā Simons Millers norādīja, ka ogļskābās gāzes emisija turas augstā līmenī, lai gan mājsaimniecības un rūpniecība patērē ievērojami mazāk enerģijas.
“Tas ir satraucošs signāls attiecībā uz klimata mērķiem,” viņš piebilda.
Vācijas valdības mērķis bija līdz 2020.gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 40%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, bet tai vēl nav izdevies sasniegt šo mērķi.
2022.gadā Vācijai izdevās samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 39%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, aprēķinājusi “Agora Energiewende”.
Mērķi nav izdevies sasniegt neskatoties uz to, ka pērn enerģijas patēriņš saruka par 4,7%, kas ir rekordliels samazinājums.
Ukrainas kara dēļ valdība nolēma paplašināt ogļu un naftas izmantošanu, lai kompensētu Krievijas dabasgāzes zaudēšanu, norādīja “Agora Energiewende”.
Atgriešanās pie fosilā kurināmā aizēnoja vēl vienu panākumu – atjaunojamie energoresursi pagājušajā gadā nodrošināja 46% no Vācijas elektropatēriņa, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.
Šis pieaugums galvenokārt skaidrojams ar labvēlīgajiem laikapstākļiem enerģijas ieguvei no vēja un saules, skaidro “Agora Energiewende”.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir vairākkārt uzsvēris, ka Vācija ir apņēmības pilna turpināt cīņu ar globālo sasilšanu, un atgriešanos pie fosilā kurināmā izraisījusi enerģētikas krīze un tas ir pagaidu risinājums.
Vācijas mērķis joprojām ir atteikties no ogļu spēkstacijām līdz 2030.gadam un sasniegt klimata neitralitāti līdz 2045.gadam.
Taču “Agora Energiewende” norāda, ka Vācijai vajadzēja ievērojami paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu 2022.gadā, ja tā grib sasniegt 2030.gadam izvirzītos klimata mērķus.
