Ukrainas karā cietušie ir mainījušies… “Sākotnēji karavīri bija optimistiski, tagad – drūmi, nomākti, nerunā nemaz” 1
Latvijā slimnīcā nonākoša Ukraiņu karavīra profils ir mainījies, un būtiskākās izmaiņas saistītas ar šo cilvēku psihoemocionālo stāvokli, novērojumos par Ukrainas karā cietušo pacientu izmaiņām laika gaitā dalījies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis.
Vikmanis, kurš ar Ukrainas cietušajiem strādā kopš 2022.gada, atzīst, ka vislielākās izmaiņas saistītas ar Ukrainas karā cietušo psihoemocionālo stāvokli. “Sākotnēji karavīri bija optimistiski noskaņoti un aktīvi diskutēja par dažādām sociāli aktuālām tēmām, arī par karu, bet tagad ir klusi, ar lielu pietāti pret slimnīcas ārstiem un personālu, ikdienā drūmi un nomākti – par karu un tur piedzīvoto faktiski nerunā nemaz,” viņš stāstījis.
Sarunā ar ārstu pacienti pastāstot, kā un ar kādu ieroci gūts savainojums, bet ir pieraduši un sadzīvo ar fiziskām sāpēm, kā arī ir ļoti pateicīgi Latvijas ārstiem par to, ka tiek operēti un saņem palīdzību, norādījis Traumatoloģijas un ortopēdijas vadītājs.
Raksturojot ievainojumus, nepieciešamās operācijas un ievainoto psihoemocionālo stāvokli, Vikmanis skaidro, ka kara ievainojumu traumas raksturo “augstas enerģijas un lieli, nežēlīgi cilvēka ķermeņa kropļojumi”.Pārsvarā tie ir lieli un apjomīgi mīksto kaulaudu defekti un infekcijas, kuru ārstēšanai grūti piemeklēt efektīvas antibiotikas, jo ir konstatēta rezistence. Tāpēc karā cietušie pacienti ārstējas vairākos secīgos posmos, kur operācijai seko rehabilitācija un pēc tam atkārtota operācija, informē ārsts.
Lai gan ārstēšanās prasa gribasspēku un nepadošanos, vairāk par fiziskām traumām cieš tieši cilvēka psihoemocionālais stāvoklis, paudis Vikmanis.
Vienlaikus viņš uzteic jaunas sadarbības un prasmju pilnveidošanas pieredzi, slimnīcas personālam strādājot tieši ar karā gūto ievainojumu ārstēšanu.
“Karā cietušo pacientu ārstēšana vienmēr ir kopdarbs, kurā iesaistās dažādu profilu ārsti – traumatologi, ķirurgi, mikroķirurgi, infektologi, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, radiologi un laboratorijas speciālisti, svarīga ir saskaņota sadarbība, un mēs to nodrošinām,” apliecinājis Vikmanis, uzsverot, ka redzamais ukraiņu savstarpējais atbalsts iedvesmo arī RAKUS personālu cietušajiem palīdzēt vēl vairāk.
Jau vēstīts, ka Austrumu slimnīcā līdz 19.decembrim uzņemti jau 416 smagi cietušie karavīri no Ukrainas.
Pacientus slimnīcā uzņem dažādu specialitāšu ārsti un aprūpes personāls no Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK).
Visiem pacientiem, kas ierodas no Ukrainas, slimnīcā tiek veikta vispusīga veselības stāvokļa novērtēšana, tajā skaitā dažādi laboratoriski izmeklējumi.
Tāpat katram pacientam tiek paņemti vismaz desmit dažādi analīžu paraugi, kurus RAKUS Laboratorijas dienestā testē uz vismaz 27 dažādiem parametriem, ieskaitot multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās.
Atkarībā no ievainojumu stāvokļa Ukrainas karā cietušie tiek novirzīti uz specializētām RAKUS klīnikām vai Latvijas ārstniecības iestādēm.
Ukrainas karā cietušie pacienti uz Austrumu slimnīcu tiek atgādāti, pateicoties labdarības projekta “M-Help.com” dibinātāju Arvja Reketa un Mārtiņa Medinieka privātai iniciatīvai. Savukārt Georgija Logvinska labdarības fonds, kas darbojas Ukrainā, ir aprīkojis un pārbūvējis autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana.
