Kamēr Lietuva jau ved, Latvija vēl runā par iespējām. Kāda situācija ar Ukrainas graudu eksportu? 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aprīļa izskaņā “Latvijas Avīzes” lasītājus informējām, ka Baltijas valstis un Polija ir gatavas palīdzēt Ukrainai meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai kara skartajai valstij nodrošinātu iespēju eksportēt tās saražotos lauksaimniecības produktus. To mūsu satiksmes ministrs Tālis Linkaits jau 20. aprīlī bija apspriedis Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas transporta nozares ministru kopīgas tikšanās laikā ar Ukrainas infrastruktūras, kā arī agrārās politikas un pārtikas ministriem. Kā veicies ar šīs palīdzības sniegšanu?
Ukraina ir viens no lielākajiem graudaugu produktu eksportētājiem pasaulē, taču kara dēļ tā nevar izmantot savas ostas Melnajā un Azovas jūrā. Līdz ar to tur tagad uzkrājušies aptuveni 20 miljoni tonnu graudu, ko nepieciešams eksportēt tuvākajā laikā: ne tikai lai izpildītu agrāk noslēgtos pasūtījumus, bet arī lai atbrīvotu vietu jaunajai ražai, ko sāks novākt augustā.
Tādēļ Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportētāji meklē steidzamus risinājumus alternatīviem loģistikas ceļiem uz jūras ostām ES valstīs. Palīdzības piedāvājumiem ES izstrādājusi pat “Solidaritātes joslas” plānu, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgas preces.
Lietuvieši aktīvi izmēģina
Tranzīta ekspertu vērtējumā no aprīlī izteiktā četru valstu palīdzības piedāvājuma visloģiskākais esot Polijai, kas kopš 24. februāra jau kalpo faktiski kā vienīgais vērā ņemamais loģistikas koridors Ukrainai ne tikai civilo preču pārvadāšanai. Turklāt nozīmīgi tranzīta ceļi uz Polijas ostām ukraiņiem bijuši izveidoti arī jau agrāk.
Dzelzceļa sliežu standarta platums Polijā ir 1430 mm, tomēr šīs Ukrainas kaimiņvalsts priekšrocība vēl ir tā, ka poļiem 400 km garumā gandrīz līdz Krakovai tomēr ir arī 1520 mm jeb plato sliežu ceļš – tāds pats kā Ukrainā (arī Baltijas valstīs – kamēr nav izbūvēta jaunā “Rail Baltica” trase). Šī ceļa galā izveidoti termināļi un pārkraušanas punkti, lai Ukrainas kravas nogādātu tālāk. Problēma gan ir tā, ka caurlaides spēja šim poļu koridoram, salīdzinot ar Ukrainas tagadējām vajadzībām, ir ļoti ierobežota.
Lai arī visu Baltijas valstu lielās ostas un tajās esošie graudu termināļi esot gatavi apstrādāt Ukrainas kravas, lielākā problēma pašlaik ir tieši kravu nogādāšana līdz mūsu reģionam, jo maršrutā caur Poliju jebkurā gadījumā iznāk divi atšķirīgi dzelzceļa platumi. Visšaurākā vieta ir Polijas–Lietuvas robeža, kur infrastruktūras kapacitāte esot nepietiekama un ļaujot apstrādāt tikai 3–4 vilcienu sastāvus dienā.
Neskatoties uz to, 3. jūnijā Lietuvā bija ieradies jau ceturtais izmēģinājuma vilciens no Ukrainas, kas konteineros atvedis saulespuķu eļļu. Lietuvas dzelzceļa kompānijas “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) izplatītā informācija liecina, ka pagājušās nedēļas ceturtdienas vakarā mūsu kaimiņvalstī ieradies ešelons ar 44 speciāli pielāgotiem konteineriem Ukrainas augu eļļas pārvadāšanai, kura galamērķis ir Klaipēdas osta. Pārvadājumu nodrošinājis LTG meitasuzņēmums “LTG Cargo” sadarbībā ar “LTG Cargo Polska”. Eļļas izkraušanu veicot viena no Lietuvā lielākajām stividorkompānijām “Bega”, kas pārkrāvusi arī iepriekš ar diviem izmēģinājuma vilcieniem no Ukrainas atvesto labību – kopumā 2800 tonnas graudu. Pirmais testa vilciens no Ukrainas Lietuvā ieradies 19. maijā ar lizīna barības piedevu mājlopiem, kas tāpat kā pagājšnedēļ atvestā prece caur Klaipēdu devusies tālāk uz Eiropas tirgiem.
Latvijas ostām – atvešanas problēma
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) “Latvijas Avīzei” sniegto informāciju, arī Latvijā visas trīs lielās ostas un tajās esošie graudu termināļi esot gatavi apstrādāt Ukrainas pārtikas eksporta kravas.
Kopējā lauksaimniecības produkcijas pārkraušanas jauda ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā ir aptuveni 12–13 miljoni tonnu gadā: 7,54 milj. tonnu Rīgā, 2,5 milj. tonnu Ventspilī un no 2,8 līdz 3 milj. tonnu Liepājas ostā. Iespējama arī infrastruktūras pielāgošana, atsevišķu termināļu, kas iepriekš nodarbojās ar citu kravu apkalpošanu – piemēram, minerālmēslu pārkraušanu, pielāgošana graudu apkalpošanai un kapacitātes palielināšana Ventspils ostā papildus līdz 4–5 milj. tonnu, Liepājas ostā līdz 4–6 milj. tonnu. Līdz ar to kopējo kapacitāti graudu pārkraušanai var palielināt par vairāk nekā 18 miljoniem tonnu.
Saistībā ar uzglabāšanu Rīgas ostā kopējā slēgto noliktavu platība ir 512 tūkst. m2, no kā lielākā daļa izmantojama tieši labības beramkravām. Ventspils ostā lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanas jauda ir ap 130 tūkst. m2 ar papildus kupolveida noliktavām un kopējo uzglabāšanas jaudu 36 tūkst. tonnas. Liepājas ostā slēgtās noliktavās vienlaikus var uzglabāt 0,45 milj. tonnu graudu. Liepājas ostas termināļos iespējama arī pārtikas eļļu pārkraušana kā lejamkrava ar kopējo pārkraušanas jaudu ap 200 tūkst. tonnu gadā.
“Runājot par pārkraušanas un uzglabāšanas jaudām mūsu ostās, tomēr jāņem vērā, ka, sākoties graudu sezonai Latvijā, ostu termināļiem un noliktavām būs jāpilda jau esošās saistības, kas galvenokārt noslēgtas ar vietējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Jautājumi par brīvām jaudām būs jāskata par katru stividorkompāniju atsevišķi,” situāciju “Latvijas Avīzei” skaidroja SM Transporta un loģistikas nodaļas vadītājs Andris Maldups. “Dzelzceļa infrastruktūras kapacitāte mums šobrīd ir pietiekama, lai pārvadātu potenciālās Ukrainas lauksaimniecības kravas.
Protams, gan Latvijas, gan Ukrainas dzelzceļa infrastruktūra vēsturiski ir integrēta ar Baltkrieviju. Tehnoloģiski vienkāršāk būtu pārvadāt kravas no Ukrainas uz Latvijas ostām caur Baltkrieviju. Taču šī maršruta izmantošana šobrīd ir zem lielas jautājuma zīmes. Baltkrievija atbalsta agresora valsti Krieviju karā pret Ukrainu. Jautājums par iespējamo sadarbību ar Baltkrieviju graudu tranzītā uz Baltijas valstu ostām, pirmkārt, ir atkarīgs no Ukrainas puses. Turklāt jāņem vērā, ka Baltkrievija, kā arī, iespējams, Krievija var izvirzīt jebkādus savus nosacījumus, lai izmantotu šo tranzīta koridoru. Īsti neredzam, kā tagad varētu paļauties uz šīm valstīm gan no saistību pildīšanas, gan no drošības aspektiem.
Līdz ar to pagaidām darām visu iespējamo, lai nodrošinātu alternatīvus maršrutus caur Poliju un Rumāniju, maksimāli iesaistot arī autotransportu. Risinām dažādas robežšķērsošanas formalitātes, kas šobrīd nesamērīgi sarežģī robežšķērsošanu uz Polijas robežas.”
Nepieciešama procesa koordinācija
“Ja Ukrainai ar saražotās pārtikas eksportu tiešām gribam palīdzēt, nevis tikai par šo palīdzību runāt, tad būtu skaidri jāzina atbildes kaut vai uz diviem jautājumiem: cik Latvijai ir brīvu graudu pārvadāšanas vagonu un konkrēti cik tonnas te varam pieņemt, nevis cik mums ir kopīgās jaudas,” vērtējot tagadējo Latvijas nostāju, “Latvijas Avīzei” izteicās “Ukrainas loģistikas alianses” prezidents Edvīns Bērziņš.
Pēc mēneša, pusotra Ukrainā jau būs jaunā raža, taču daudzviet bunkuri joprojām ir pilni. Lai labību izvestu, piemēram, no Sumu apgabala līdz Latvijai, šobrīd tas aizņemtu veselu mēnesi, jo esot lieli sastrēgumi uz Ukrainas–Polijas robežas. “Man ir informācija, ka 80% no visiem Ukrainā pieejamajiem vagoniem jau ir piekrauti un gaida rindā uz nosūtīšanu. Tur ir vēl viena problēma: Ukrainā ir viens vilciena sastāvs, teiksim, ar 50 vagoniem, bet Polijā tie jau ir divi vilcieni infrastruktūras specifikas un pieejamības dēļ.
Tur vēl ir daudz nianšu. Polijā, piemēram, ir vairāk par 30 pārvadātāju kompānijām. Katram ir saslēgti līgumi, aizņemtas jaudas. Latvijā ir četri pārvadātāji, trīs lielās ostas. Pats esmu zvanījis uz Liepāju, bet tur saka – gandrīz viss jau ir rezervēts ar pašu gaidāmo ražu. Individuāli katra osta vai pārvadātājs atsevišķi te neko nevar atrisināt. Vai Latvijā ir kāda palīdzības problēmu koordinējošā darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem? Neesmu par tādu dzirdējis.
Lietuvai jau arī viegli neiet, jo uz Ukrainas un Polijas robežas vagoni stāv līdz pat trim nedēļām. Taču viņi ir pratuši ar vilcienu aizsūtīt gan humāno palīdzību, gan pārtikas eksporta kravas atvest. Latviešiem jau arī ir tikai tas pats ceļš – caur Lietuvu, taču pagaidām neredzu, ka tur kāds kaut ko būtu mēģinājis reāli izdarīt.”
Uzziņa
Kurp krievi ved zagtos graudus?
Ar satelītu palīdzību iespējams novērot, kurp dodas krievu kuģi, kas Ukrainā tiek pielādēti ar zagtiem graudiem.
Maijā fiksēti divi zagļu kuģi, kas ar ukraiņu graudiem devušies uz Sīriju. Katrā bijis apmēram 30 000 tonnu labības, kas nogādāti Sīrijas ostā Latakijā.
Sākotnēji Krievija sazagto mēģinājusi pārdot Ēģiptei, bet ēģiptieši no tāda darījuma atteikušies.
