“Ukrainas fronte nav sabrukusi!” Slaidiņš nepiekrīt apgalvojumam, ka Ukraina jau ir zaudējusi karā 189
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kāds skatītājs uzdeva jautājumu, kas saistīts ar kara gaitu Ukrainā: “Vai tiešām nav tā, ka Ukraina karā jau ir zaudējusi? Man liekas, ka tā ir.”
“Ko nozīmē zaudējusi? Ko Krievijas spēki ir ieguvuši, ja mēs skatāmies šī gada laikā? Kādi ir Krievijas militārie panākumi?” tā ar pretjautājumiem savu komentāru skatītājam iesāka NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Teiksim, ja neiet runa par kaut kādām dažām apdzīvotām vietām, Ukrainas fronte nav sabrukusi. Jā, ukraiņi arī nav bijuši spējīgi lauzt kara gaitu ar visu Rietumu palīdzību, bet runāt, ka Ukraina šobrīd ir zaudējusi…Ko nozīmē zaudēts karš? Tā būtu kapitulācija, jāpieņem Krievijas piedāvātie miera vai pamiera noteikumi – tie jāparaksta, tad varētu teikt, ka karš ir zaudēts,” tā skatītāja jautājumu komentēja NBS majors Slaidiņš.
Šobrīd nekas neliecinot par to, ka Ukraina ir zaudējusi karā. “Jā, varbūt neiet uz priekšu tā kā gribētos, tāpēc tiek jau veidoti plāni uz 2024.gadu. Skatīsimies, kas būs tālāk, bet šim apgalvojumam es noteikti nepiekrītu,” tā Slaidiņš iebilda, atbildot uz skatītāja pārliecinošo viedokli, ka Ukraina jau šobrīd esot zaudējusi karu Krievijai.
Kā zināms, Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022.gada 24.februāri un līdz pat šai dienai karš turpina plosīties Latvijas tuvajā kaimiņvalstī – Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Krievijas sarunas ar Ukrainu pēc Kijivas nosacījumiem ir absolūti nereālistisks scenārijs, tā piektdien, 8.decembrī, paziņoja Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Žurnālisti piektdien lūdza Peskovu komentēt Baltā nama nacionālās drošības padomnieka vietnieka Džonatana Fainera izteikumus, ka ASV plāno piespiest Krieviju sākt sarunas ar Ukrainu līdz 2024.gada beigām pēc Kijivas nosacījumiem.
“Nē, tas ir absolūti nereālistiski,” sacīja Peskovs.
Fainers iepriekš tika teicis: “Mēs gribētu, lai nākamā gada beigās ukraiņu būtu tādās pozīcijās, ka Krievijai nāktos pieņemt lēmumu – sēsties pie sarunu galda ar nosacījumiem, kas ir pieņemami Kijivai un balstās ANO Hartā, kas apstiprina visas Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, vai arī tai būs darīšana ar krietni stiprāku Ukrainu, kas balstās vēl spēcīgākā ASV un Eiropas rūpniecībā.”
Kremļa retorika reducējas uz to, ka Maskava ir gatava miera sarunām ar Kijivu, bet Ukrainas līderi nav.
Ukrainas un Rietumu politiķi netic Kremļa paziņojumu patiesumam un kategoriski noraida iespēju par teritoriālu piekāpšanos.
