Ukrainas drošībnieki publisko “Batkivščinas” deputāta slepkavībā iejaukto Krievijas diversantu sarunas (Audio) 4
Ukrainas Drošības dienests (UDD) ceturtdien publiskojis sarunu ierakstus, kuros dzirdams, kā Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) diversanti spriež par Doņeckas apgabala Horļivkas domes deputāta partijas “Batkivščina” (“Tēvzeme”) biedra Volodimira Ribaka nolaupīšanu un slepkavību, pavēstīja UDD preses dienests.
UDD jau trešdien paziņoja, ka deputāta slepkavībā iejauktas GRU pulkveža Igora Strelkova (“Strēlnieka”) un apakšpulkveža Igora Bezļera (“Velna”) diversantu grupas.
Bezļers 17.aprīlī uzdevis Horļivkas pašpasludinātās milicijas priekšniekam neitralizēt Ribaku, kurš mēģinājis virs Horļivkas rajona valsts administrācijas ēkas pacelt Ukrainas karogu, apliecināja UDD.
“Bezļers devis rīkojumu savas grupas biedram Krievijas Federācijas karavīram nolaupīt Volodimiru Ribaku, iesēdināt viņu automobilī un aizvest uz norunātu vietu, un tur pret viņu piemērot fiziskas iedarbības soļus. Viņš pats plānojis doties uz vietu, kur tika turēts Ribaks,” teikts paziņojumā.
Tad, “izpildot “Strēlnieka” rīkojumu, Volodimirs Ribaks nogādāts separātistu štābā Slovjanskā, kur ar viņu runājis Strelkovs”.
Noskaidrots, ka 20.aprīlī Strelkovs personīgi devis rīkojumu Slovjanskas pašpasludinātajam mēram Vjačeslavam Ponomarjovam aizvest no štāba Ribaka līķi. Šis rīkojums ticis izpildīts.
Otrdien Doņeckas apgabala Rajgorodokas pilsētciematā Torecas upē tika atrasti divu vīriešu līķi. Viens no tiem bija “Batkivščinas” deputāta līķis.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
