Ukrainas bargā skola Eiropai 1
Grāmata “The War in Ukraine: Lessons for Europe” jeb “Karš Ukrainā: mācībstundas Eiropai”, kas jau pavasarī piedzīvojusi atklāšanas brīdi Latvijā, tagad nonākusi līdz Briselei.
Izdevuma autori – Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Latvijas ārlietu un arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) un Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors – kopā ar starptautisku ekspertu grupu analizējuši Krievijas un Ukrainas konfliktu, tā ietekmi uz Baltijas valstīm un to, kā visu šo laiku rīkojusies Eiropa, kas izdarīts, kur pieļautas kļūdas un kādas mācībstundas gūtas.
“Viena no galvenajām mācībām ir tā, ka pasivitātei var būt lielāka negatīvā cena nekā nepareizai aktivitātei vai nepareizai darbībai. Viens no šīs grāmatas mērķiem ir mēģināt atdarīt acis mums pašiem, un ar “mums” es saprotu Rietumus, Eiropu arī Ameriku, jo daudzas tās lietas, par kurām mēs Baltijas valstīs un arī Latvijā runājām jau vairākus gadus, ilgu laiku netika sadzirdētas. Tie bija jautājumi gan par pieaugošo Krievijas militāro klātbūtni pie mūsu robežām, gan par Krievijas militāro reformu, par biežāku parādīšanos pie mūsu robežām, lidojumiem. Interesantākais, ka to nesadzirdēja ne vien galvenajās galvaspilsētās Eiropas Savienībā, bet dažreiz arī mūsu pašu politiķi Latvijā,” norāda A. Pabriks.
Viens no grāmatā publicēto rakstu autoriem, bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds domā līdzīgi: Eiropas Savienības un NATO nespēja vienoties par to, ko iesākt Ukrainas krīzē jau pirms daudziem gadiem, bija viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sāktos krīze.
“Mēs atstājām Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis pelēkajā zonā. Tā ir bijusi viena no lielākajām kļūdām, ko esam pieļāvuši. Mums ir svarīgi plaukstoši un stabili kaimiņi, un vienīgais veids, kā to īstenot, ir pasniegt viņiem to pašu lietussargu, zem kura esam mēs. Un tas nenozīmē tikai NATO, bet arī likuma varu, struktūras, kādas ir Eiropas Savienības rīcībā, lai darbotos moderna tirgus ekonomika un valdības demokrātiskā sistēma. Ja Ukrainu atstājat ārpusē un nedodat nekādas cerības uz iestāšanos Eiropas Savienībā, jūs palīdzat Krievijai, ar šo signālu vēstot, ka Ukraina pieder Krievijas ietekmes zonai un dzīvo ar Krievijas valdības sistēmu. Tas, manuprāt, ir ļoti bīstami,” vērtē I. Bonds.
Situācija Ukrainā tagad, pēc viņa domām, daļēji ir uzlabojusies, jo uguns klusē, taču, no otras puses, eksperts ir pesimistisks, ka tā sauktā Minskas vienošanās, kas paredz vairākas apņemšanās no Krievijas un Ukrainas, lai izbeigtu konfliktu, varētu tapt pilnībā ieviesta. I. Bonds redz vairākas problemātiskas lietas pašā līgumā, ko Krievija var viegli izmantot savā labā.
“Grāmata ir paredzēta plašam lasītāju lokam. Viena no tēmām ir, piemēram, ko darīt Eiropas Savienības aizsardzības politikā, cik mēs vispār varam runāt par Eiropas drošības un aizsardzības politiku, un vieni no lasītājiem varētu būt šīs politikas veidotāji, protams, arī dalībvalstu eksperti, žurnālisti, politiķi. Ar šo prezentāciju Briselē vēl viens mazs solītis ir sperts,” vērtē pētnieks Andis Kudors. Grāmata ir angļu valodā, un, kā saka A. Kudors, tieši šī Eiropā ir politoloģijas valoda, ar kuru sasniegt pēc iespējas lielāku auditoriju.
Visi trīs autori arī apliecina, ka pēc šā darba tapšanas ir iecere rakstīt nākamo daļu, un šoreiz tā būtu par karu Sīrijā. “Kamēr Ukrainas karš vēl nav atrisināts, līdzīgas kļūdas turpinās aritmētiskā progresijā. Arī Sīrijā un Irākā mēs, Rietumu pasaule, būtu bijuši spējīgi kā spēcīga pasaules daļa mazināt šīs problēmas, ja vien būtu laikus reaģējuši. Tas pats migrācijas jautājums ir rezultāts bezdarbībai, novēlotai darbībai,” tā A. Pabriks, norādot, ka nekavējoties vēlētos iesaistīties nākamajā pētniecības projektā, lai savilktu līdzības, kas novedušas gan pie Ukrainas konflikta, gan pie negatīvā scenārija Sīrijā: “Mēs skaidri redzam, Putins patiesībā ļoti bieži izspēlē šos scenārijus, kamēr esam inerti un pasīvi un nogaidām, tikmēr viņš aktīvi darbojas.”
