“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā 70
Kamena Kaidaka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga, ļauj redzēt to, ka pasaulē cilvēcība vēl pastāv, ka kara šausmas nebūs mūžīgas,” šos vārdus Latvijas Medicīnas fonda valde saņēma no Ukrainas ārstes, kas strādā tagad Latvijā.
Kopš pirmajiem kara mēnešiem, kad Latvijā ieradās ukraiņu bēgļi, Latvijas Medicīnas fonds viņu atbalstam ir jau izmaksājos 103 000 ASV dolāru. Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei. Fonds savu atbalstu sniedza tiem, kas par savu darbavietu Latvijā izvēlējās veselības aprūpes nozari.
Latvijas ārstniecības iestādēs savu profesionalitāti tagad var apliecināt daudzi Ukrainas ārsti. Arī Rīgas 2. slimnīcā nu strādā trīs kolēģi no Ukrainas – traumatologs ortopēds Arturs Riabets, anesteziologs reanimatologs Oleksijs Dubiņins un traumatologs ortopēds Oleksandrs Švidkijs.
Oleksandrs ir simtais no 103 speciālistiem, kam Latvijas Medicīnas fonds sniedzis atbalstu – 1000 ASV dolāru. Simboliski, ka LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš arī ir traumatologs ortopēds un savulaik daudz darījis, lai savas ASV iegūtās prasmes nodotu Latvijas kolēģiem.
Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs ortopēds Sandris Petronis stāsta: “Jaunie kolēģi, ierodoties Latvijā, meklēja publiski pieejamo informāciju internetā par vietējām traumatoloģijas ortopēdijas specializācijas slimnīcām. Sazinājās ar Rīgas 2. slimnīcu un ieradās uz pārrunām. Viņiem visiem ir Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts, kas apliecina profesionalitāti un tiesības strādāt Latvijā.
Mūsu slimnīca ieguvusi papildu speciālistus.
Un mēs kā darba devēji esam priecīgi palīdzēt ukraiņu kolēģiem ar darba iespējām savā specialitātē. Darbs slimnīcā jaunajiem speciālistiem no Ukrainas sniedz iespēju turpināt profesionālo pilnveidi, apgūt jaunas prasmes un pieredzi, operējot un strādājot ar jaunām tehnoloģijām.
Karš nevar izraisīt patīkamas emocijas nevienā saprātīgā būtnē. Kara darbība rada fiziskas un morālas ciešanas, un man kā ārstam ir grūti noskatīties uz cilvēku ciešanām. Tāpēc arī ļoti pozitīvi vērtēju LMF darbību, jo jebkura veida un apmēra finansiālais atbalsts palīdz Ukrainas kolēģiem integrēties mūsu sabiedrībā un turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Pie mums strādājošie ārsti uztur savas ģimenes, viņi ir vienīgie pelnītāji, līdz ar to vēl jo vairāk ir nepieciešams finansiālais atspaids.”
Traumatologs ortopēds Oleksandrs Švidkijs stāsta: “Ukrainā biju pirmās kategorijas ārsts, un man ir 13 gadu darba pieredze. 2009. gadā beidzu Harkivas Nacionālās medicīnas universitātes Medicīnas fakultāti, specializējos traumatoloģijā ortopēdijā, arī sporta traumu jomā.
Esmu šeit, jo man ir ģimene un bērni. Arī sievasmāte ir tagad ar mums Latvijā. Mums paveicās – visi esam dzīvi, bet manu draugu vairs nav… Tāpēc arī braucām prom no Ukrainas. Latviju izvēlējāmies, jo te mums bija paziņa, pie kuras arī sākumā dzīvojām. Man ir ļoti attāli radi Latvijā, bet līdz šim neesmu par to daudz domājis. Varbūt tagad būs iespēja sameklēt savus radus.
Latvijā man viss patīk, un, protams, ir daudz vieglāk, ka varu izmantot krievu valodu saziņai, bet šobrīd mācos latviešu valodu.
Bērni rudenī ies latviešu skolā. Par Latviju varu teikt tikai to labāko – man patīk daba, patīk, kā cilvēki izturas viens pret otru, kāda ir pieklājība, kas valda uz autoceļiem starp autovadītājiem. Protams, ir izņēmumi, bet Ukrainā tas bija citādi – tur, kas pirmais, tam taisnība.
Rīgas 2. slimnīcā strādāju vienu mēnesi un jūtos šeit kā starp savējiem, esmu pieņemts kolektīvā, un tā ir lieliska sajūta. Man apkārt ir izcili speciālisti traumatologi ortopēdi, kas ļauj man strādāt un palīdz, kad to vajag. Ne jau visu šeit dara tā, kā Ukrainā esmu pieradis, bet te ir izcilas iespējas man pilnveidot savu profesionālo varēšanu.
Ar apbrīnu skatos, cik ātri un profesionāli Rīgas 2. slimnīcā veic ceļu endoprotezēšanas operācijas.
Ukrainā tās būtu vismaz trīs stundas, te – pusotra un ar izcilu precizitāti un ļoti labu rezultātu. Man ir lieliski kolēģi dr. Petronis, dr. Keselis, dr. Zellāns, ar kuriem kopā strādāju un arī no kuriem es daudz mācos.
Sirsnīgs paldies Latvijas Medicīnas Fondam par atbalstu, ko man un citiem kolēģiem no Ukrainas sniedz LMF. Man ir vēlējums, lai cilvēki, kas dara tik labu un svarīgu darbu – atbalsta citus, var to turpināt. Lai fonds plaukst, bet lai karš beidzas.”
