Krievijas armijā pieaug neapmierinātība, kas sniedzas līdz pat Putinam 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākoties Krievijas izraisītā kara pret Ukrainu trešajai nedēļai, Ukrainas armija turpina aizsardzības kaujas pret krievu iebrucējiem, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Krievijas armija turpina Ukrainas pilsētu barbarisku bombardēšanu. Vakar Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupolē iznīcināts dzemdību nams un slimnīca.
Krievija veic slēptu mobilizāciju
Ukrainas armija turpina aizstāvēt Kijivu un vairākas citas pilsētas, kā arī lidlaukus un citus svarīgākos infrastruktūras objektus. Lielo dzīvā spēka zaudējumu dēļ Krievija turpina veikt slēpto mobilizāciju okupētajā Krimas pussalā, tās kontrolē esošajās Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijās, kā arī Krievijas Krasnodaras novadā. Novērots, ka no Krievijas augstskolām tiek atskaitīti iesaukuma vecumā esošie jaunieši.
Krievijas spēki galvenos pūliņus velta Kijivas ielenkšanai, kā arī Sumu, Harkivas, Mariupoles un Mikolajivas ieņemšanai. Viņi cenšas nodrošināt sauszemes koridoru, kas savienotu okupēto Krimas pussalu ar Krievijas teritoriju. Uz Krievijas karaspēka ieņemto Hersonu Ukrainas dienvidos iedzīvotāju protestu dēļ okupanti pārsvieduši Krievijas Nacionālās gvardes vienības, cenšoties ieviest administratīvi policejisku režīmu. Krievu okupanti nelikumīgi aizturējuši vairāk nekā 400 Ukrainas pilsoņu.
4. martā Krievijas spēki noraidīja aicinājumu izveidot “zaļo koridoru”, lai Ukraina varētu sniegt iedzīvotājiem humāno palīdzību. Toties Hersonā ieradušies vairāki okupantu kravas auto ar produktiem, kas apstājušies pilsētas centrā. Hersonas iedzīvotāji atteikušies pieņemt Krievijas humāno palīdzību.
Pateicoties hersoniešu nostājai, izgāzusies Krievijas propagandas operācija, lai pasludinātu Hersonas “tautas republiku”. Hersonas apgabala Čornobaivkā alkohola reibumā esoši Krievijas karavīri atklājuši uguni uz civiliedzīvotājiem, radiostacijai “Radio Brīvība” pastāstījuši vietējie iedzīvotāji. Krievijas karavīri izlaupīja ciema veikalu un piesavinājās alkoholiskos dzērienus. Pēc tam reibuma stāvoklī viņi atklāja uguni uz ukraiņu mājām. Vietējie stāstījuši, ka vīriešus, kas iesaistījušies konfliktā ar iebrucējiem, krievi nošāvuši. Precīzs noslepkavoto skaits nav zināms.
Ukraina un Krievija vienojušās par civiliedzīvotāju evakuāciju pa sešiem humānajiem koridoriem, vakar paziņoja Ukrainas vicepremjere un ministre uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka, aicinot Krievijas karaspēku ievērot savas saistības.
Zelenskis pārdzīvojis vairākus slepkavības mēģinājumus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā desmit slepkavības mēģinājumu, paziņojis prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. “Riski nekur nav zuduši. Rietumu izlūkdienestiem ir taisnība, sakot, ka Putina galvenais mērķis ir Zelenskis,” viņš piebilda.
Otrdien prezidents Zelenskis videoformātā uzrunāja Britānijas parlamentu, atgādinot britiem viņu kara laika premjerministra Vinstona Čērčila vārdus, kas šodien atkal kļuvuši aktuāli. “Mēs nepadosimies un mēs nezaudēsim. Mēs cīnīsimies līdz galam uz jūras un gaisā. Mēs turpināsim cīnīties par mūsu zemi, lai ko tas maksātu. Mēs cīnīsimies mežos, laukos, krastmalās un ielās. Mēs ceram uz civilizēto valstu palīdzību un pateicamies par šo palīdzību. Lūdzu, palieliniet sankciju spiedienu pret Krieviju un atzīstiet to par teroristisku valsti. Lūdzu, nodrošiniet, lai Ukrainas debesis būtu drošas.” Prezidents Zelenskis paudis vilšanos par rietumvalstu nespēju vienoties par iznīcinātāju piegādi Ukrainai.
Putins grib kontrolēt Ukrainu
Krievijas militārās neveiksmes Ukrainā un smagās ekonomiskās sankcijas, visticamāk, pamudinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pastiprināt uzbrukumu Ukrainai, uzskata ASV izlūkdienesti. ASV izlūkdienestu vadītāji otrdien Kongresā nāca klajā ar drūmām prognozēm par situāciju Ukrainā. Kijivā jau pēc desmit dienām var izbeigties pārtika un ūdens, brīdina amatpersonas.
Visticamākais scenārijs ir, ka Krievijas karaspēks vēl aktīvāk uzbruks civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem, prognozē ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljamss Bērnss. Putins jau daudzus gadus krājis aizvainojumu un ambīcijas, uzskata Bērnss, piebilstot, ka Putinam Ukraina ir dziļi personīgs jautājums. “Putins ir apņēmies dominēt un kontrolēt Ukrainu,” norādīja CIP direktors.
ASV izlūkdienestu amatpersonas, līdzīgi kā to kolēģi Pentagonā, uzskata, ka Krievijas armijā pieaug neapmierinātība, kas sniedzas līdz pat Putinam, kurš cerēja, ka Kijiva kritīs dienas vai divu laikā. Tā vietā Krievijas karaspēks saskaņā ar ASV izlūkdienestu aplēsēm zaudējis jau 2000 līdz 4000 karavīru un saskāries ar ievērojami lielāku pretestību, nekā bija gaidījis. Tomēr nekas neliecina, ka Putins būtu gatavs atkāpties.
Putins uztver šo karu kā tādu, kurā nevar atļauties zaudēt, norādīja ASV Nacionālās izlūkošanas pārvaldes direktore Eivrila Heinsa. “Tas, kas šobrīd nav skaidrs, ir, vai Krievija turpinās īstenot maksimālistiskus plānus visas Ukrainas vai tās lielākās daļas ieņemšanai, kas, mūsuprāt, prasītu vairāk resursu,” sacīja Heinsa. Viņa brīdina, ka nav arī skaidrs, vai lielāku resursu ieguldīšana sniegs Putinam vēlamo rezultātu, jo pat gadījumā, ja Krievijai izdosies gāzt Ukrainas valdību, Krievijas karaspēks, visticamāk, turpinās saskarties ar spēcīgu pretestību.
