Ukrainas aizsardzības ministrs paliek amatā, jo ir jāgatavojas Krievijas uzbrukumam 13
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas nogalē tika ziņots, ka varētu tikt nomainīts un iecelts citā amatā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, taču vakar prezidenta Volodimira Zelenska partijas amatpersona paziņoja, ka tuvākajā laikā netiks veikta aizsardzības ministra nomaiņa, jo ir jāgatavojas Krievijas uzbrukumam.
Karastāvoklī esoša valsts nevar atļauties iekšējus strīdus
Partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Davids Arahamija paziņojis, ka šajā nedēļā Ukrainas Augstākā Rada iecels Iekšlietu ministrijas un Ukrainas Drošības padomes vadītājus. Kā atzīmē Ukrainas mediji, aizsardzības ministru Rezņikovu bija paredzēts nomainīt ar līdzšinējo Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju ģenerāli Kirilu Budanovu, taču Ukrainas likumi paredz, ka valsts aizsardzības ministram jābūt civilpersonai.
Lai pretendētu uz ministra amatu, Budanovam jāaiziet no aktīvā dienesta, taču šis process var ieilgt, bet valsts atrodas karastāvoklī. Partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Davids Arahamija jau bija paziņojis, ka Rezņikovu nomainīs Budanovs, taču pret viņa iecelšanu aizsardzības ministra amatā iebilda prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks. Rezņikovs tiek uzskatīts par Jermaka uzticības personu.
Novērotāji atzīmē, ka viņa vaina korupcijas skandālos nav pierādīta un viņš sevi apliecinājis kā prasmīgs sarunvedējs ar Rietumu partneriem par bruņojuma piegādēm. Ukrainas parlamenta bijušais spīkers Dmitrijs Razumkovs uzskata, ka balsojums parlamentā par Rezņikova nomaiņu tika atcelts, jo Arahamijas atbalstītājiem bija šaubas, vai pietiks balsu.
Kremļa polittehnologi provocē konfliktus
Analītiķi atzīmē, ka Kremļa polittehnologu pārraudzītajās tīmekļa vietnēs tiek pārbīdīti akcenti, mēģinot izprovocēt konfliktus starp Ukrainas valdību, parlamentu un prezidentūru, lai iedragātu Ukrainas varas struktūras. Ukrainas prezidenta administrācijā uzskata, ka ar korupcijas lietām saistīto skandālu vilnis ir jāaptur un diskusijas jāatstāj uz vēlāku laiku, jo šobrīd tās nāk par labu ienaidniekam.
Kā ziņo Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotu prezidenta administrācijā, ASV un Krievija turpina sarunas vienā no arābu valstīm par Ukrainas un Krievijas attiecību nākotni, taču bez Ukrainas pārstāvju klātbūtnes. Kā izteicies prezidenta administrācijas pārstāvis, Kijiva tiekot informēta par sarunām, taču ir ļoti neapmierināta, ka notiek sarunas par Ukrainu bez Ukrainas, ko agrāk nolieguši ASV diplomāti.
Podoļaks: Krievija neapstāsies, ja nezaudēs
Krievija neapstāsies, ja tā patlaban pret Ukrainu izvērstajā karā nezaudēs, brīdinājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. “Krievija neapstāsies, ja nezaudēs.
Tā turpinās investēt terorismā Eiropā. Un darīs to vēl nekaunīgāk,” norādīja padomnieks. “Iejauksies nacionālajās vēlēšanās, nogalinās politiskos oponentus, bet separātisma uzliesmojumi kļūs par normu. Vai šādā pasaulē jūs gribat dzīvot? Jo tieši tāda ir krievu pasaule,” uzsvēra Podoļaks.
Arī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis nule kā brīdinājis, ka šī kara vissliktākais iznākums būtu situācija, kurā Krievijai vienā vai otrā veidā ļaus “saglabāt seju”. “Jebkura ilgstoša miera nosacījums Eiropā ir tas, ka Ukrainai ir jāpadzen Krievija no savas teritorijas,” sacīja diplomāts.
Polijas mērķis ir, lai agresija pret Ukrainu Krievijai beigtos ar to, ka tā “tiek uzvarēta, pilnībā zaudē seju un nomierinās”, sacīja Jablonskis.
“Agresoram izkļūt no šī konflikta ar saglabātu seju būtu vissliktākais scenārijs. Ne tikai no mūsu drošības skatu punkta, bet arī globālajā mērogā. Tas potenciāliem šādas agresijas dalībniekiem parādītu, ka tā vienkārši atmaksājas,” skaidroja diplomāts.
Pērn pavasarī, kad Krievija jau atkāpās no Ukrainas ziemeļiem, bet turpināja uzbrukumu Donbasā, Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja tādu miera līguma variantu, kas Putinam ļautu “saglabāt seju”. Makrona ideja izraisīja neapmierinātību Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs, kas ir labi pazīstamas ar Maskavas ārpolitikas īpatnībām.
Polijas un Čehijas līderi atgādināja Rietumiem, ar ko beidzās mēģinājumi “saglabāt seju” Hitleram.
