Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu 36
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija šonedēļ ar raķetēm ir apšaudījusi aptuveni trešo daļu no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko, ignorējot jebkādas starptautiskas vienošanās vai konvencijas. Ministrs atzīmēja, ka Ukrainas energosistēma “vēl arvien ir stabila”, bet aicināja partnerus nodrošināt “pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas var palīdzēt mums aizsargāt mūsu infrastruktūru”.
Sabiedrotie apspriež palīdzību Ukrainai
Vakar un šodien NATO aizsardzības ministri sanāksmē Briselē apsprieda atbalsta sniegšanu Ukrainai. NATO pilnībā iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, tāpēc atbalsta ANO statūtos noteiktās valstu tiesības uz pašaizsardzību un turpinās Ukrainai sniegt militāru un finansiālu atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Latviju apspriedē Briselē pārstāvēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstu sarunās piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, lai pārrunātu iespējas operatīvi nodrošināt Ukrainai tūlītēji nepieciešamo militāro palīdzību.
Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē NATO dalībvalstis kopā ar partnervalstīm Somiju un Zviedriju diskutēja par atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanu, apspriežot NATO Madrides samita lēmumu īstenošanu, tostarp NATO Austrumu flangā izvietoto paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu pastiprināšanu līdz brigādes līmenim. Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē plānots pārrunāt arī NATO īstenotās operācijas Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un Irākā, kuru mērķis ir starptautiskās drošības stiprināšana.
Bukarestes devītnieka – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas – pārstāvji tikās ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu, lai apspriestu drošības situāciju Ukrainā, alianses atturēšanas un aizsardzības politiku, kā arī bruņoto spēku modernizāciju. Ņemot vērā neseno incidentu ar cauruļvada “Nord Stream” infrastruktūras bojāšanu, NATO sanāksmes dienaskārtībā bija arī alianses kritiskās infrastruktūras aizsardzība.
ASV vēstniece NATO Džuliana Smita paziņoja, ka sarunu dienaskārtības svarīgākais punkts ir pretgaisa aizsardzības sistēmu sūtīšana Ukrainai, lai aizstāvētos pret Krievijas iznīcinošajiem uzbrukumiem civilās infrastruktūras objektiem un dzīvojamiem namiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerību, ka sabiedrotie uzklausīs Ukrainas lūgumu paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un cita bruņojuma piegādes.
Ukraina ir lūgusi ASV piegādāt pretraķešu aizsardzības sistēmu “Patriot”, taču saņēmusi Vašingtonas atbildi, ka Pentagona arsenālā to nav daudz. Ukraina izmanto ASV piegādātās portatīvās pretgaisa raķetes “Stinger” un Slovākijas piegādāto pretraķešu sistēmu “S-300”. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas jaudīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kremlis grib uzturēt pastāvīgu spiedienu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu Krievijas armijai turpināt Ukrainas infrastruktūras objektu apšaudes, lai uzturētu pastāvīgu spiedienu, bet izmantot mazāk moderno raķešu, kuru trūkst Kremļa arsenālā, aizvietojot tās ar Irānā ražotiem bezpilota lidaparātiem.
Tiek plānots veikt no trim līdz piecpadsmit gaisa triecieniem pret Ukrainu katru dienu. Irānas droni, ko Krievija izmanto operācijās pret Ukrainu, nav attaisnojuši uz tiem liktās cerības, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta vakar publiskotajā ziņojumā.
Krievija sāka izmantot Irānas dronus vismaz kopš augusta. Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, Krievija šonedēļ palaidusi 86 dronus “Shahed-136”, un aptuveni 36 no tiem iznīcināti gaisā. Šie lidaparāti pārvietojas ar mazu ātrumu nelielā augstumā un tāpēc kļūst par vieglu mērķi parastajiem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Neraugoties uz deklarēto 2500 kilometru lielo lidojuma attālumu, “Shahed-136” spēj transportēt vien nelielu sprāgstvielu daudzumu.
Ņemot vērā, ka Krievijas taktiskā līmeņa kaujas aviācija savās darbībās virs Ukrainas teritorijas joprojām ir visai ierobežota, nespēja veikt precīzus un stabilus triecienus operatīvā līmenī, pēc visa spriežot, ir viena no vājākajām vietām Krievijas kaujas spējās Ukrainā, secina britu analītiķi. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, aizbildinoties ar NATO un ES apdraudējumu, piekritis izvietot Krievijas karaspēka vienības Ukrainas ziemeļu pierobežā.
Mudina Baidenu aktivizēt palīdzību
Krievijas šonedēļ izvērstā raķešu apšaude pret Ukrainas pilsētām izraisījusi sašutumu ASV Kongresā. Republikāņu senators no Aidaho štata Džims Rišs mudinājis prezidenta Džo Baidena administrāciju nekavējoties sūtīt Ukrainai vairāk modernu bruņojumu.
“Putina veiktie triecieni pret civilajiem objektiem Ukrainā ir apliecinājums, ka Krievija ir teroristiska valsts,” paziņojis Rišs. “Militārā palīdzība Ukrainai palīdzētu glābt dzīvības un dotu Ukrainai iespēju izbeigt šo karu ātrāk,” viņš uzsvēra.
Republikāņu kongresmenis Maikls Makols no Teksasas mudinājis Rietumu sabiedrotos sūtīt Ukrainai tālas darbības artilēriju un papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. “Putinu jāpiespiež saprast, ka brutāla kara eskalācija un kara noziegumi nesalauzīs ASV un brīvās pasaules atbalstu Ukrainai,” paziņoja Makols.
