Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainai sākas jauns kara posms – ilglaicīgā kara fāze, jo Krievija ir cietusi stratēģisku zaudējumu, nespējot iznīcināt Ukrainas valsti militāras intervences un varas nomaiņas ceļā, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Viņš solīja apbruņot miljonu karotāju ar jauniem ieročiem un kara tehniku, ko ASV un citas rietumvalstis piegādājušas Ukrainai pēdējo nedēļu laikā.
Krievijas spēki zaudē kaujasspējas
Krievijas karaspēks pārgrupējas, lai atsāktu uzbrukumus pilsētām Donbasa reģionā, kur Ukrainas armija pēdējās dienās atvairījusi deviņus krievu uzbrukumus. Mariupolē ienaidnieks turpina bloķēt rūpnīcas “Azovstaļ” teritoriju un apšauda to no gaisa un ar artilēriju, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs. Krievijas karaspēks apšaudījis objektus Sumu un Čerņihivas apgabalā. Ukrainas armija sestdien pārgājusi pretuzbrukumā Izjumas virzienā, paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņegubovs.
Krievijas karaspēka virzība Donbasā ir palēninājusies un krietni atpaliek no grafika, teikts Britānijas Aizsardzības ministrijas vakar publiskotajā ziņojumā, kas balstīts uz izlūkdienestu apkopoto informāciju par situāciju Ukrainā. Pēc britu izlūkdienestu aplēsēm, Krievija, visticamāk, zaudējusi aptuveni trešo daļu no sauszemes kaujas spēkiem, ko iesaistīja februārī.
Ziņojumā teikts, ka Krievijas karaspēkam traucē arī zemā morāle karavīru vidū.
Aicina Krieviju uz uguns pārtraukšanu
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins tālruņa sarunā ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu aicinājis Krieviju bez kavēšanās panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. “Ministrs Ostins mudināja panākt tūlītēju uguns pārtraukšanu Ukrainā un uzsvēra komunikācijas līniju uzturēšanas svarīgumu,” teikts paziņojumā. Citas detaļas par sarunu 14. maijā, kas bija pirmā kopš 18. februāra, Pentagons nesniedza.
Kā savā paziņojumā norādīja Krievijas Aizsardzības ministrija, ASV un Krievijas ministru telefonsarunas gaitā “apspriesti starptautiskās drošības aktuālie jautājumi, ieskaitot situāciju Ukrainā”. Telefonsaruna notikusi pēc ASV puses iniciatīvas, norādīja ministrija. Kā pavēstījis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs, ASV militārā vadība kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, vairākkārt centusies sazināties ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību, bet Maskava no sarunām atteikusies.
Ungārijas prezidente nosoda Krievijas agresiju
Ungārijas jaunā prezidente Katalina Novāka inaugurācijas ceremonijas laikā sestdien nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē viņa dosies uz Poliju, tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar Varšavu. Ungārijas atteikšanās apgādāt Ukrainu ar ieročiem un iebildumi pret Eiropas Savienības iecerēto Krievijas naftas importa aizliegumu iedragājušas Budapeštas līdz šim ciešās attiecības ar Varšavu.
“Mēs nosodām [Krievijas diktatora Vladimira] Putina agresiju. Mēs sakām mūžīgu nē jebkādiem centieniem, kuru mērķis ir atjaunot Padomju Savienību,” savā inaugurācijas runā uzsvēra Novāka.
Viņa piebilda, ka karš pret Ukrainu vienlaikus ir karš pret mieru mīlošajiem ungāriem, un pieprasīja, lai krievu pastrādātie kara noziegumu tiktu izmeklēti un vainīgie sodīti. Novāka līdz šim pārstāvēja valdošo konservatīvo partiju “Fidesz” parlamentā un bija premjerministra Viktora Orbāna līdzgaitniece. Prezidenta amatā viņa tika ievēlēta martā, neilgi pirms 3. aprīlī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru guva “Fidesz”, nodrošinot Orbānam vēl vienu pilnvaru termiņu premjera krēslā.
Novāka agrāk ieņēma “Fidesz” vicepriekšsēža amatu un iepriekšējā Orbāna valdībā bija ģimenes lietu ministre. Orbāns arī ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču izvairījies kritizēt personīgi Putinu. Viņš arī stingri iestājies pret sankciju piemērošanu Krievijas energoresursu importam.
Makrons rosinājis Ukrainai piekāpties
Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam palīdzētu “saglabāt seju”, intervijā Itālijas telekanālam “Rai 1” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Raidījuma vadītājs atgādināja par Makrona sarunām un vaicāja, kāda Krievijai varētu būt izeja no radušās situācijas.
Zelenskis atbildēja: “Mums Krievijai nav jāmeklē izejas, un Makrona kungs to velti dara. Viņam ir brīnišķīga pieredze – līdz Krievija pati negribēs un neuzskatīs to par nepieciešamu, tā neko nemeklēs, nekādu izeju. Viņš gribēja gūt zināmus rezultātus ar starpniecību, viņš tos neguva – nedz no mūsu puses, nedz Krievijas.”
“Bet man piedāvāja zināmas lietas, kas ir saistītas ar piekāpšanos attiecībā uz mūsu suverenitāti, lai prezidentam Putinam “saglabātu seju”. Man šķiet, ka tas nav pārāk korekti no līderu puses. Mēs neesam gatavi kādam kaut ko saglabāt un par to zaudēt savas teritorijas,” sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis piebilda, ka joprojām ir gatavs tikties ar Putinu, bet bez priekšnosacījumiem un ultimātiem.
