Henriks Hololejs
– Vai jūs atbalstāt domu, ka Ukrainas armijai ir jādod ieroči? 6
– ES dalībvalstīm ir dažādi uzskati, taču ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībā dominē viedoklis, ka ieročus piegādāt nevajadzētu. Ieroči konfliktu neatrisinās. Uz notiekošo ir jāraugās plašāk. ES neiesaistās militārās operācijās, tas nav tās uzdevums. Eiropas Savienībai ir jākoncentrējas uz citiem līdzekļiem, kā palīdzēt Ukrainai. ES lielākais spēks ārlietās un drošības politikā ir bijusi vienotība gan Ukrainas krīzē, gan attiecībās ar Krieviju. Ir absolūti būtiski to noturēt.
Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
– Sarunās, piemēram, par sankcijām Krievijai, ļoti redzami izpaudās valstu atšķirīgie viedokļi, un daudzi kritizēja tieši ES nespēju būt vienotai.
– Sarunās par sankcijām dalībvalstīm ir savi viedokļi un nianses, kas ir absolūti normāli. Taču galu galā visas ir spējušas vienoties par kopīgu pozīciju. Diskusiju procesā ir dažādi viedokļi, bet tad, kad jāpieņem lēmums, visas aiz tā stāv nelokāmi, pat tās, kuras iepriekš teica, ka sankcijas tām nepatīk. Tas ir Eiropas politikas pamatelements, to nevajag noniecināt. Eiropas Savienībai arī pagātnē ir bijusi vienota nostāja par ārkārtīgi jūtīgiem ārpolitikas jautājumiem, un ar to mēs arī spēlējam ļoti svarīgu lomu pasaulē. Medijiem patīk izcelt šīs atšķirības viedokļos, taču ir ļoti svarīgi palūkoties arī uz ES vienotību un to, kas šādi ir sasniegts.
