Ukrainas lēmums stāstīt par pretuzbrukumu dienvidos pirms trieciena veikšanas ziemeļaustrumos ir standarta maldināšanas paņēmiens 36
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēdējo piecu dienu laikā izdevies deokupēt vairāk nekā 3000 kvadrātkilometru valsts teritorijas, kas pārsniedz Krievijas karaspēka sagrābtās teritorijas platību visās operācijās kopš aprīļa, paziņojis ASV Kara studiju institūts (ISW). Analītiķi norāda, ka Ukrainas armijai pretuzbrukumā Harkivas apgabalā izdevies iznīcināt Krievijas armijas Donbasa grupējuma ziemeļu flangu, ziņo aģentūra “INTERFAX-Ukraina”.
“Ukrainas spēki dažviet ir izlauzušies cauri Krievijas pozīcijām līdz pat 70 kilometru dziļumam. Krievijas karaspēks neveic kontrolētu atkāpšanos un steidzīgi pamet Harkivas apgabala dienvidaustrumus, lai izvairītos no ielenkšanas ap Izjumu,” paziņoja ISW. Institūts norāda, ka Izjumas atbrīvošana kļūs par “nozīmīgāko Ukrainas militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu martā”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien vakara uzrunā pēc ziņām par Ukrainas armijas panākumiem teicis: “Krievijas armija šajās dienās demonstrē labāko, ko māk – rāda muguru. Un beidzot tā viņiem nav slikta izvēle – bēgt. Okupantiem Ukrainā vietas nav un nebūs.”
Augsta ranga Ukrainas amatpersonas vasarā pastiprināja izlūkošanas datu apmaiņu ar saviem amerikāņu kolēģiem, kad viņi sāka plānot pretuzbrukumu, kas ļāvis Ukrainas spēkiem pēdējo dienu laikā gūt ievērojamus panākumus valsts ziemeļaustrumos, atsaucoties uz ASV amatpersonām, ziņo laikraksts “The New York Times”.
“Visa kara laikā ASV sniedz Ukrainai informāciju par komandpunktiem, munīcijas noliktavām un citiem galvenajiem Krievijas militāro līniju mezgliem,” raksta avīze. “Tāda operatīvā informācija ļāva ukraiņiem, kuriem bija izšķiroša loma [pretuzbrukuma] plānošanā un izpildē, mērķēt uz Krievijas karaspēku, nogalināt augsta ranga ģenerāļus un piespiest nogādāt munīciju tālāk no frontes līnijas.”
Bijušais Pentagona darbinieks un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Miks Malrojs norādījis, ka Ukrainas karaspēks virzās uz priekšu ātrāk, nekā gaidīts. “Tagad ir pienācis laiks Ukrainas armijai izmantot katru iespēju, lai vājinātu un iznīcinātu Krievijas kaujas spējas,” sacīja Malrojs.
Pašreizējās un bijušās ASV amatpersonas atzinīgi vērtē Ukrainas rūpīgo sagatavošanos pretuzbrukumam. Ukrainas lēmums stāstīt par savu pretuzbrukumu dienvidos pirms trieciena veikšanas ziemeļaustrumos ir standarta maldināšanas paņēmiens, ko izmanto ASV speciālo operāciju spēki, kas apmāca ukraiņus kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, atzīmē “The New York Times”.
ASV amatpersonas gan uzsver, ka ir pāragri spriest, vai Ukrainas armija spēs turpināt uzbrukumu tādā pašā tempā. Arī ukraiņi ir cietuši būtiskus zaudējumus un cieš no artilērijas lādiņu trūkuma.
Ukrainas bruņotie spēki Harkivas apgabalā līdzās virzībai uz dienvidiem un austrumiem sākuši kustību uz ziemeļiem valsts robežas virzienā, līdz kurai ir aptuveni 50 kilometri, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs.
Viņš norādīja, ka pirms veiksmīgā Ukrainas armijas uzbrukuma Balakļijai, Izjumai un Kupjanskai tika ieņemti spēcīgi Krievijas karaspēka nocietinātie rajoni, “kurus viņi lepni sauca “Maskava”, “Omska” un “Pīters””. “Esmu lepns un pateicīgs ikvienam Ukrainas karavīram. Man ir gods cīnīties plecu pie pleca ar jums,” apliecinājis Zalužnijs.
Levits: Sarunām ar agresoru par kompromisiem nav seguma
Piektdien un sestdien Ukrainā viesojās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kā arī piedalījās Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, ziņo prezidenta kanceleja.
“Krievija aizsākusi ideoloģisku karu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu pasauli. Mūsu pienākums šajā karā ir ļoti vienkāršs – sniegt Ukrainai visu iespējamo militāro, finansiālo, humāno un politisko atbalstu. Tas ir mūsu ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas drošībā un brīvībā,” konferencē teicis Levits un uzsvēris: “Sarunām ar agresoru par iespējamiem kompromisiem nav ilgtermiņa seguma, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad abas puses atzīst starptautiskās tiesības.
Jebkāds spiediens uz Ukrainu kaut kādā mērā akceptēt teritoriālu zaudējumu nenovedīs pie miera, gluži pretēji – tas radīs lielāku apdraudējumu nākotnē, bet tad jau plašākā mērogā.” Valsts prezidents arī teicis, ka ir ļoti svarīgi saglabāt sankciju politiku pret Krieviju līdz brīdim, kad Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti.
