Ukrainai jāizdara izvēle starp Briseli un Maskavu 0
Pie Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sarunu galda Briselē šīs nedēļas sākumā kolēģus uzrunāja Lietuva, aicinot pārējās Eiropas valstis izrādīt lielāku atsaucību un gribu apstiprināt brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu.
Dokuments tagad iegūlis galdā, ES reaģējot uz virkni nepilnību Ukrainas demokrātijas un cilvēktiesību situācijā, īpaši pēc bijušās premjerministres un opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko apcietināšanas.
Timošenko šokējošais arests
Ieslodzījumā bijusī Ukrainas premjerministre atrodas kopš 2011. gada nogales, un viņai ir piespriests septiņus gadus ilgs cietuma sods par it kā varas pilnvaru pārsniegšanu, parakstot valstij neizdevīgu un zaudējumus nesošu gāzes līgumu ar Krieviju.
Tagad pret J. Timošenko izvirzītas jaunas apsūdzības, proti, saistībā ar 1996. gadā notikušo parlamenta deputāta Jevgēņija Ščerbana slepkavību, kā arī tiesa turpina izskatīt otru pret bijušo premjerministri ierosināto lietu par finanšu mahinācijām.
Pamatīgu sašutuma vētru starptautiskajā sabiedrībā un Briselē izraisīja jau agrāk atklātībā nonākušās fotogrāfijas, kur J. Timošenko redzama cietuma kamerā un izrāda pamatīgus zilumus uz rokām un vēdera. Politiķe pieteica bada streiku, apgalvojot, ka ir fiziski ietekmēta un spīdzināta. 2012. gada aprīlī bažas par apcietināto J. Timošenko pauda arī ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, aicinot Ukrainas varas iestādes atļaut neatkarīgiem mediķiem apmeklēt J. Timošenko un novērtēt viņas veselības stāvokli.
Jau vairāk nekā pusgadu J. Timošenko atrodas Harkovas slimnīcā, kur nogādāta neciešamu muguras sāpju dēļ. Vēl janvārī sabiedrībā nonāca ziņas, ka J. Timošenko veselības stāvoklis ir ļoti smags.
Deputāte Ludmila Deņisova, kas bija apmeklējusi J. Timošenko slimnīcā, medijiem bija atklājusi, ka politiķe ar grūtībām atpazinusi nācēju, ir pamatīgi zaudējusi svaru un nespēj normāli pārvietoties. Telpa, kurā viņa atrodas, netiekot vēdināta, un līdz ar to J. Timošenko cieš no skābekļa bada.
Vienu soli no savienības ar Krieviju
Blakus bažām par cilvēktiesībām Ukrainā ES politiķi patur arī prātā faktu, ka šī ir ģeopolitiski un ekonomiski svarīga valsts, kas patlaban atrodas starp divām izvēlēm kā dzirnakmeņiem – vai tuvināties ES vai Krievijai. Ukraina no Maskavas ir saņēmusi piedāvājumu iestāties muitas savienībā, kur jau ir Baltkrievija un Kazahstāna. Muitas ūnija paredz, ka valstis nosaka savstarpēji vienotus ievedmuitas tarifus un tirdzniecības noteikumus, kas nebūt nav izdevīgi tirgotājiem no malas. Ukraina apmaiņā pret to saņemtu izdevīgākus gāzes piegādes nosacījumus. Taču Kijeva ar atbildi vilcinās.
Pirms pāris dienām Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ieradās Lietuvā, un, tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, saņēma skaidru brīdinājumu – ja Ukraina atbildēs pozitīvi uz Krievijas piedāvājumu pievienoties muitas savienībai, ES durvis tai būs ciet.
Lietuva, kas 1. jūlijā uzņemsies prezidējošās valsts pienākumus ES, rudenī Viļņā gatavojas rīkot Austrumu partnerības samitu, kurā vēlētos redzēt vēsturiskus pagriezienus attiecībās ar Ukrainu.
Ukrainas virzību tuvāk ES atbalsta arī Latvija. “Kopā ar kolēģiem no Polijas un Lietuvas diezgan aktīvi iestājāmies par to, ka ir nepieciešams līdz Eiropas Savienības un Austrumu partnerības samitam Viļņā novembrī darīt visu, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ar Gruziju, Armēniju, Moldovu un strādāt pie tā, lai tirdzniecības attiecības veidotos arī ar Ukrainu. Diskusija turpināsies, un jebkurā gadījumā tas ir arī mūsu ekonomiskajās interesēs,” tā sarunā ar “LA” Briselē pēc nedēļas sākumā notikušās Vispārējo lietu sanāksmes sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs jau iepriekš ir ticies ar jauno Ukrainas ārlietu ministru Leonīdu Kožaru un paudis atbalstu ES Asociācijas līguma un Padziļinātas un visaptverošas tirdzniecības līguma parakstīšanai ar Ukrainu nākamā Austrumu partnerības samita laikā. Taču tas būs iespējams tikai tad, kad Ukraina apliecinās iesāktās reformas ar konkrētiem rezultātiem.
Gāzes strīda ēnā
Ukrainas valdība ir saņēmusi ielūgumu ierasties Briselē mēneša beigās, un, pēc pēdējām ziņām no Eiropas Komisijas, Ukrainas un ES samits varētu norisināties 25. februārī.
Sarunas ar Ukrainu nešaubīgi ievirzīsies Krievijas attiecību gultnē, īpaši tādēļ, ka Ukrainas vara tieši šobrīd atkal risina sarežģītu dialogu ar Maskavu par gāzes cenām. Ukraina ir saņēmusi enerģētikas giganta “Gazprom” rēķinu par septiņiem miljardiem dolāru un uzskata to par negodīgu.
Briselei šis strīds atsauc nepatīkamas atmiņas no 2009. gada bargās ziemas, kad Krievijas un Ukrainas gāzes strīda dēļ it kā par Ukrainas nesamaksātajiem parādiem bez enerģijas un siltuma palika ievērojama daļa vairāku ES valstu iedzīvotāju, tādēļ ka ES būtisku Krievijas enerģijas daļu saņem tieši pa Ukrainas cauruļvadiem.
Viedokļi
Daļa Grībauskaite, Lietuvas prezidente: “Ukrainai ir jāizdara skaidra izvēle starp brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību un Maskavas piedāvāto muitas ūniju.”
Karls Bilts, Zviedrijas ārlietu ministrs: “Kijevai ir jāsaprot, ka Eiropas Savienību satrauc selektīvas un politizētas tieslietas.”
Viktors Janukovičs, Ukrainas prezidents: “Eirointegrāciju mēs uzskatām par prioritāti. Muitas savienība pastāv, mums jāmeklē iespējas ar to sadarboties, un šajā virzienā mēs arī strādājam, jo preču apgrozījums pārsniedz 60 miljardus dolāru. Mēs nedrīkstam ar to nerēķināties, jo tās ir ekonomiskās intereses.”
Leonīds Kožars, Ukrainas ārlietu ministrs: “Eiropas Savienības iebildes par selektīvu tiesvedību nekavēs sagatavošanās procesu Asociācijas līguma parakstīšanai. Ja Ukraina ieviesīs reformu programmu, ko abas puses regulāri ņem vērā, tad Asociācijas līgumu parakstīs par spīti kādām divpusējām problēmām.”
