Ukraina zaudē austrumus 4
Ukrainas amatpersonām neuzsākot solītās plaša apmēra pretterorisma operācijas, valsts austrumu apgabalos vakar nostiprinājās prokrieviskie separātistu grupējumi. Separātisti uzbruka pašvaldību un milicijas ēkām austrumos esošajās Luganskā un Horļivkā. Iepriekš ieņemtajā Slavjanskā separātistiem ieradās papildspēki – Krievijas armijas uniformās tērpti cilvēki. Pilsētā viņi ieradās ar “Kamaz” automašīnām un sev līdzi atveda ložmetējus, granātmetējus un ar lāzertēmēkļiem aprīkotas triecienšautenes.
Horļivkas milicijas ēku vairāk nekā divsimt separātistu ieņēma pēc tam, kad bija to apmētājuši ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Kaut arī Horļivkas milicijas priekšnieks Andrejs Kriščenko sākotnēji atteicās pamest savu posteni, nevēloties pieļaut, ka milicijas ieroči nonāk separātistu rokās, pēdīgi viņam tomēr nācās piekāpties separātistiem. Viņš tika smagi piekauts, un, kā ziņo Ukrainas mediji, vēlāk ātrās palīdzības automašīnā nogalināts.
Tiek ziņots, ka separātistu uzbrukumu Horļivkas milicijas ēkai vadīja Krievijas armijas apakšpulkvedis no Simferopoles. Pēc Horļivkas milicijas ieņemšanas viņš uzrunā pie ēkas sanākušajam pūlim paziņoja, ka par vietējās milicijas priekšnieku iecelts kāds vīrs no separātistu rindām. Krievijas armijas virsnieks arī aicināja vietējos iedzīvotājus uz milicijas ēku nest smilšu maisus un riepas, lai ap namu izveidotu barikādes. Tad separātistu grupējums devās uz Horļivkas mēriju, lai ieņemtu arī to. Odesas apgabala deputāts Aleksejs Gončarenko savā blogā laikraksta “Ukrainskaja Pravda” interneta vietnē skaidroja, ka Horļivkas pilsētas milicijas nodaļa bija viena no retajām Doņeckas apgabalā, kas izrādīja pretestību separātistiem. “Tomēr divu diennakšu laikā viņiem neviens neatnāca palīgā un milicijas daļa krita,” norādīja Gončarenko. Tikmēr separātistu ieņemtās Doņeckas apgabala pilsētas Mariupoles mērijas priekšsēdētājs paziņojis, ka separātistu dēļ viņš vairs nevar tikt klāt pilsētas kasei, lai samaksātu algas skolotājiem un ārstiem, kā arī izmaksātu sociālos pabalstus vietējiem iedzīvotājiem.
Sarunā ar Krievijas radiostaciju “Eho Moskvi” Krievijas parlamenta deputāts Vladimirs Žirinovskis jau izteicies, ka redz deviņus Ukrainas apgabalus Krievijas sastāvā. Laikraksts “Ukrainskaja Pravda” norāda, ka Žirinovskis bieži tiek dēvēts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina “ruporu”. “Tie visi [apgabali] man ir dzimtās vietas. Visattīstītākie ir Dņepropetrovskas, Nikolajevas, Hersonas, Doņeckas un Harkovas apgabali. Iespējams, attīstības ziņā tie var sacensties tikai ar Urāliem. Tāpēc tie ir donori un kļūs par Krievijas daļu. Tā būs konfekte Krievijai. Visi cilvēki grib būt Krievijas sastāvā, visi, ieskaitot Ukrainas rietumu apgabalus. Visur runā krieviski,” tādu Kremļa scenāriju Krievijas medijiem klāstīja Žirinovskis.
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs pieļāvis iespēju sarīkot referendumu par Ukrainas federalizāciju, kas ir viena no galvenajām separātistu prasībām. “Mēs neesam pret referendumu. Vēl vairāk – esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā referendumā, kas varētu notikt vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām 25. maijā, ja parlaments pieņems tādu lēmumu, pārliecinošs vairākums ukraiņu atbalstīs nedalāmu, neatkarīgu, demokrātisku Ukrainu,” uzrunā Ukrainas parlamentam paziņoja pagaidu prezidents un parlamenta priekšsēdētājs. Turčinova uzruna tika pārraidīta arī Ukrainas televīzijā. Tiesa, Turčinovs runāja par visu valsti aptverošu referendumu. Tas neatbilst separātistu prasībām, kas paredz referendumus par austrumu apgabalu neatkarību. Pārliecinošs vairākums Ukrainas rietumu reģionos un galvaspilsētā Kijevā dzīvojošo ir pret federalizāciju.
