Juris Lorencs: Vēlētāji Ukrainā ir “salikuši visas olas vienā grozā” 2
Un tomēr ukraiņi ir noguruši no politikas. Svētdien, 21. jūlijā, notikušajās ārkārtas parlamenta jeb Augstākās radas vēlēšanās piedalījās vien 49,8% iespējamo balsotāju. Zemākais rezultāts valsts vēsturē. Diezin vai zemo aktivitāti var iztulkot ar vasaras atvaļinājumiem vien.
Kā liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas un pirmie balsu skaitīšanas rezultāti, vēlēšanās visvairāk balsu izcīnījusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska dibinātā partija “Tautas kalps”, kas ieguvusi ap 42% balsu. Otrajā vietā ierindojusies prokrieviskā “Opozīcijas platforma – Par dzīvi”, kas ieguvusi aptuveni 11% balsu. Tālāk seko bijušā prezidenta Petro Porošenko partija “Eiropas solidaritāte” – 9%, Jūlijas Timošenko vadītā “Batkivščina” – 7% un mūziķa Svjatoslava Vakarčuka nesen dibinātā partija “Balss” – ap 6% vēlētāju balsu.
Šie rezultāti gan vēl var mainīties, jo pēc partiju listēm ievēl vien pusi no Ukrainas parlamenta.
Pārējie kandidāti cīnās viena mandāta teritoriālajos vēlēšanu apgabalos. Pirmie balsu skaitīšanas rezultāti galvaspilsētā Kijevā gan liecina, ka arī “individuālajā sacensībā” partijas “Tautas kalps” politiķi var cerēt uz labiem panākumiem.
Tagad jautājums skan – kas notiks tālāk? Ar ko Zelenskis veidos koalīciju? Un kas būs nākamais premjerministrs? Dažu partijas “Tautas kalps” politiķu izteikumi liecina, ka tuvākie partneri varētu būt “Balss”.
Tātad ļoti iespējams, ka nākamās koalīcijas kodolu veidos divas līdz šim parlamentā nepārstāvētas protesta partijas.
Iespējams, kopā viņiem pat būs stabils vairākums. Atklāti sakot, es cerēju, ka “Tautas kalps” saņems mazāk balsu. Ka prezidenta partija būtu spiesta veidot koalīciju ar izteikti rietumnieciskiem spēkiem – “Eiropas solidaritāti” un “Batkivščinu”.
Tagad ir izveidojusies visai riskanta situācija. Politiskās nepārtrauktības saite ir sarauta.
Vēlētāji ir “salikuši visas olas vienā grozā”.
Kas notiks, ja cilvēki sāks vilties prezidentā Zelenskī un viņa partijā? Labākajā gadījumā mēs redzēsim lēnu partijas “Tautas kalps” sairumu. Nav izslēgts, jaunajā Ukrainas parlamentā sāksies pārgrupēšanās un jaunu politisko spēku dibināšana. Paralēles ar Latviju – lai atceramies kaut vai Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas likteni. Spožos panākumus 11. Saeimas vēlēšanās, vēlāko sairumu un likvidāciju.
Sliktākajā gadījumā Kijeva un citas Ukrainas pilsētas (sevišķi valsts rietumu reģionos) var piedzīvot jaunus protestus pret pastāvošo varu, jaunus “maidanus”. Bīstama situācija, ko nekavēsies izmantot Krievija.
Neilgi pirms parlamenta vēlēšanām Ukrainā pirmizrādi piedzīvoja amerikāņu režisora Olivera Stouna filma “Atklājot Ukrainu”. Citstarp tajā izmantots fragments no intervijas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš apgalvo, ka “krievi un ukraiņi esot viena tauta”. Filmas parādīšanās sakrita ar vēl vienu provokatīvu aktu – Krievija paziņoja, ka tā ir gatava izdot savas pases ne tikai okupēto teritoriju iedzīvotājiem, bet visiem Ukrainas pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Tātad arī teritorijās, ko kontrolē centrālā vara Kijevā. Vēl viens solis, lai pārvarētu, Putina vārdiem izsakoties, “lielāko 20. gadsimta ģeopolitisko katastrofu” – Padomju Savienības sairumu. Kas būs nākamie, kuriem tiks solītas Krievijas pases? Visa pārējā Ukraina? Moldova, Armēnija, Baltkrievija? Bet varbūt Baltijas valstis?
