Ukrainā vilšanās par NATO samita rezultātiem 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks paudis dziļu vilšanos par pagājušajā nedēļā Briselē notikušā NATO ārkārtas samita rezultātiem, jo tajā netika pieņemti drosmīgi lēmumi sakarā ar Krievijas jau vairāk nekā mēnesi ilgstošo iebrukumu Ukrainā.
Krievijas spēki praktizē “groznifikāciju”
ASV un citas NATO dalībvalstis ir sniegušas plašu humanitāru un militāru palīdzību Ukrainai, taču atsakoties slēgt Ukrainas gaisa telpu vai piegādāt iznīcinātājus, jo tas varētu novest pie tiešas militāras sadursmes ar Krievijas spēkiem. Krievijas uzbrukumam iestrēgstot un tās arsenālā trūkstot precīza tēmējuma ieročiem, tās spēki izvērsuši Ukrainas pilsētu barbarisku bombardēšanu, nerēķinoties ar civiliedzīvotāju upuriem.
Rietumu militārie analītiķi bažījas, ka Krievijas armijas neveiksmes Ukrainā pamudinās prezidentu Vladimiru Putinu pastiprināt Ukrainas pilsētu graušanu, kā tas notiek Mariupolē. Savulaik šādu taktiku, dēvētu par “groznifikāciju”, Kremlis izmantoja Čečenijas karā, kad tās galvaspilsēta Groznija tika nolīdzināta ar zemi.
Krievijas tā dēvētās nacionālās gvardes karavīri vairākās pilsētās sākuši vietējo iedzīvotāju, kas protestē pret okupācijas varu, varmācīgu izvešanu uz Krieviju. “Ir evakuēta aptuveni puse iedzīvotāju no 540 000, kas mums bija pirms kara,” pavēstījis Mariupoles mērs Vadims Boičenko, piebilstot, ka “20–30 tūkstoši cilvēku piespiedu kārtā izvesti uz Krieviju”. Pēc viņa teiktā, 90% dzīvojamā fonda tādā vai citādā veidā ir cietuši, 40% nav atjaunojami.
Nevar pārtraukt blokādi bez tankiem un lidmašīnām
Pārtraukt Krievijas karaspēka īstenoto Mariupoles blokādi bez lidmašīnām un tankiem nav iespējams, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot piegādāt šādu bruņojumu Ukrainai. Viņš atgādināja, ka Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs pagājušās nedēļas nogalē Varšavā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un aizsardzības ministru Loidu Ostinu.
“Tika runāts par to, kas mums patiešām vajadzīgs, kamēr turpinās šis pingpongs – kam un kā mums jānodod lidmašīnas un citi aizsardzības līdzekļi. Ukraina nevar notriekt Krievijas raķetes ar šautenēm un ložmetējiem, kuru piegādēs ir pārāk daudz, bet pārtraukt Mariupoles blokādi nav iespējams bez pietiekama daudzuma tanku, citas bruņutehnikas un to noteikti nevar bez lidmašīnām, to zina visi Ukrainas aizstāvji. To zina tūkstošiem cilvēku Mariupolē, kuri tur mirst blokādē,” sacīja Zelenskis videouzrunā, kas ierakstīta sestdienas vakarā.
Viņš uzsvēra, ka to zina arī ASV un Eiropas politiķi. “Mēs esam pateikuši visiem. Un tas ir jāzina cik vien iespējams vairāk cilvēkiem. Lai visi saprastu, kurš un kāpēc vienkārši nobijās novērst šo traģēdiju. Vienkārši nobijās pieņemt lēmumu,” teica Zelenskis.
Ukraina saņēmusi vācu “matadorus”
Ukraina 26. martā saņēmusi pirmo lielo partiju ar prettanku ieročiem, kuru piegādi apstiprinājusi Vācijas valdība, vēsta Vācijas izdevums “Bild”. Kravā ir tuvas darbības rokas prettanku granātmetēji “Matador”, kas, kā apgalvo Vācijas ražotājs, atkarībā no trāpījuma vietas spēj cauršaut jebkura Krievijas rīcībā esoša tanka bruņas.
Ukraina saņēmusi 2650 “Matador” vienības, bet kopējais iepirkuma apmērs ir 5100 vienību. Pārējo 2450 vienību ražošana turpinās, un Ukraina tās nelielās partijās saņems līdz maija beigām. Tiek ziņots, ka iepirkuma vērtība ir 25 miljoni eiro.
“Bild” norāda, ka Vācijas valdība šim darījumam piekritusi ļoti ātri – lūgums no Kijivas saņemts 18. martā, un Vācijas eksporta aģentūra to apstiprināja 21. martā, darījumā aktīvi iesaistoties Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministram Robertam Hābekam.
Atšķirībā no ASV ražotajām prettanku raķetēm “Javelin” Vācijā ražotais “Matador” paredzēts tuvcīņām attālumā līdz 500 metriem. Granātmetējs sver deviņus kilogramus, bet “Javelin” svars sasniedz 23 kilogramus.
Ukrainai var mēģināt uzspiest “Korejas scenāriju”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt uzspiest Ukrainai “Korejas scenāriju”, to sadalot starp reģioniem, kas atrodas Kijivas un Krievijas spēku kontrolē, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.
“Pēc neveiksmēm un sakarā ar neiespējamību gāzt Ukrainas centrālo varu Putins jau maina galvenos operatīvos virzienus – tie ir dienvidi un austrumi,” sacīja Budanovs. “Faktiski tas ir mēģinājums izveidot Ukrainā Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. Jo norīt visu valsti viņš tiešām nav spējīgs.”
Pēc viņa teiktā, “Krievijas puse mēģinās sadzīt okupētās teritorijas vienā kvazivalstiskā veidojumā, kuru stādīs pretim neatkarīgai Ukrainai”. “Mēs jau redzam mēģinājumu izveidot paralēlas varasiestādes okupētajās teritorijās un piespiest cilvēkus atteikties no grivnas. Iespējams, viņiem iegribēsies par to patirgoties arī starptautiskā līmenī,” pavēstīja Budanovs.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs apstiprinājis ziņas, ka Krievijas izveidotajās Donbasa “republikās” tiek plānots rubļu vietā atkal aktīvi izmantot grivnas. Kā norāda centrs, plāni atgriezties pie Ukrainas nacionālās valūtas nav kārtējā Krievijas un “republiku” manipulācija, bet gan kara dēļ noteikto sankciju izraisītās Krievijas ekonomiskās katastrofas sekas.
Saskaņā ar plānu bija iecerēts “republikās” 7–10 dienu laikā ievest aptuveni 1,5 miljardus rubļu, taču Krievijai nav naudas pat savu karavīru algu izmaksai. Pēc “republiku” vadības konsultācijām ar Krievijas Finanšu ministriju nolemts visā Donbasa “republiku” teritorijā atkal izmantot grivnas.
ASV mērķis neesot režīma maiņa Krievijā
ASV oficiālā nostāja, ka Vašingtonas stratēģija nav panākt režīma maiņu Krievijā vai kādā citā valstī, paliek nemainīga, apliecinājis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Šādi Blinkens, kas vakar bija ieradies vizītē Izraēlā, komentēja ASV prezidenta Džo Baidena vārdus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Baidens sestdien vizītē Polijā sacīja, ka iebrukums Ukrainā ir Maskavas stratēģiska kļūda un ka Putins vairs nedrīkst palikt pie varas. “Dieva vārdā, šis cilvēks nedrīkst palikt pie varas,” sacīja ASV līderis. Daudzi komentētāji Baidena vārdus saprata kā apliecinājumu tam, ka ASV mērķis ir panākt Putina atstādināšanu no varas.
Atbilstoši Blinkena skaidrojumam Baidens runājis par to, ka Putinam nedrīkst būt varas pār citām valstīm un ka viņam nav tiesību uz agresiju pret Ukrainu. Kā skaidroja Baltā nama pārstāvis, Baidena teiktais nenozīmē tiešu aicinājumu gāzt Putinu, bet gan neļaut viņam īstenot ietekmi pār kaimiņvalstīm.
“Prezidents gribēja pateikt, ka Putinam nedrīkst ļaut īstenot varu pār saviem kaimiņiem reģionā. Viņš nerunāja par Putina varu Krievijā vai režīma maiņu,” sacīja Baltā nama amatpersona.
Runā, ar kuru Baidens uzstājās Varšavā, viņš ukraiņu pretestību krievu iebrukumam pielīdzināja antikomunistiskās pretestības kustības cīņai par brīvību, atzīstot, ka pasaulei jāgatavojas ilgai kaujai, kas to sagaida. “Runa ir par dižo cīņu par brīvību, cīņu starp demokrātiju un autokrātiju, starp brīvību un apspiešanu, starp noteikumos balstītu kārtību un tādu, ko nosaka brutāls spēks,” sacīja ASV prezidents.
Pēc Ukrainas bēgļu centra apmeklējuma Varšavā Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par miesnieku. Vēršoties pie ukraiņiem, Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka pasaule ir kopā ar viņiem. Tajā pašā laikā, vēršoties pie krieviem, ASV prezidents izteicās, ka tie neesot ienaidnieki, un aicināja Krievijas pilsoņus pret Maskavu vērstajās ekonomiskajās sankcijās vainot Putinu.
Baidens arī brīdināja Maskavu nemēģināt “ne par collu” ieiet kādas NATO dalībvalsts teritorijā, uzsverot, ka kolektīvā alianses dalībvalstu aizsardzība ir “svēts pienākums”. Savas runas ievadā Baidens, atbalsojot kādreizējo pāvestu Jāni Pāvilu II, vērsās pie ukraiņiem ar aicinājumu nebīties. Runas noslēgumā ASV prezidents pauda pārliecību, ka mūs gaida gaiša nākotne, kas būs “sakņota demokrātijā, principos, cerībā un gaismā”.
