Ukraina vairs negrib būt atkarīga no birokrātiskām procedūrām 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar videoformātā uzrunājot ASV Kongresu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicināja ASV likumdevējus noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas vai vismaz nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus. “Krievija ir pārvērtusi Ukrainas debesis par nāves avotu tūkstošiem cilvēku,” uzrunā ASV Kongresā no Kijivas sacīja Zelenskis.
“Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotā Ukrainas bombardēšana, kas ilgst jau gandrīz trīs nedēļas, ir terors, kādu Eiropa nav pieredzējusi astoņdesmit gadus. Ja debesu slēgšana ir par daudz prasīts, tad ASV vajadzētu nosūtīt uz Ukrainu iznīcinātājus. Tiek izlemts mūsu valsts liktenis,” uzsvēra Zelenskis, savā runā pieminot Japānas uzbrukumu Pērlhārborai un 11. septembra teroraktus ASV.
ASV un citas NATO valstis ir vairākkārt noraidījušas ierosinājumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, kas tas varētu novest NATO tiešā konfrontācijā ar Krieviju. Nākamajā nedēļā Briselē paredzēts NATO valstu vadītāju ārkārtas samits un arī ES virsotņu apspriede.
Jau nogalināti vairāk nekā simt bērni
Karā Ukrainā līdz šim nogalināti vairāk nekā simt bērni. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova precizējusi, ka apstiprināta 103 bērnu nāve Krievijas uzbrukumos, bet vēl 100 bērni ir ievainoti. “Iebrucēji nogalina vismaz piecus bērnus katru dienu,” vietnē “Facebook” raksta Venediktova, piebilstot, ka dati ir neprecīzi, jo Ukrainas varasiestādēm nav informācijas par upuriem teritorijās, kuras okupējusi Krievijas armija.
Krievijas karaspēkam apšaudot vienu no Černihivas dzīvojamo māju rajoniem, nogalināti vismaz desmit cilvēki, kas stāvēja rindā pēc maizes. Pēc bombardēšanas Černihiva jau nedēļu palikusi bez ūdensapgādes. Krievijas karaspēka uzbrukumos cietušas 117 Ukrainas slimnīcas, no kurām septiņas nebūs iespējams atjaunot, pavēstījis Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško. Krievijas karakuģi vakar apšaudījuši ar raķetēm un artilēriju Ukrainas piekrasti Odesas apgabalā, cenšoties iztaustīt krasta apsardzes sistēmu, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.
NATO atturīgi vērtē Polijas ierosinājumu
Vairāku NATO valstu aizsardzības ministri atturīgi vērtē Polijas aicinājumu aliansei nosūtīt uz Ukrainu bruņotu miera uzturētāju misiju, tomēr sola turpināt piegādāt ieročus, lai gan Krievija par to izteikusi draudus. NATO aizsardzības ministri, vakar ierodoties uz ārkārtas sanāksmi Briselē, piesardzīgi izteicās par Polijas vicepremjera Jaroslava Kačiņska pēc tikšanās Kijivā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pausto ierosinājumu par NATO miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, lai garantētu drošas humānās palīdzības piegādes.
Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzina, ka miera uzturēšanas misija varētu būt viena no iespējām, tomēr piebilda, ka miera uzturētāju izvietošanai būtu nepieciešams Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes apstiprinājums, bet Krievijai tajā ir veto tiesības. Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Olongrena pauda viedokli, ka vispirms ir jāpanāk pamiers, Krievijas karaspēka izvešana un vienošanās starp Ukrainu un Krieviju.
Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Krievijas īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai, kas varētu novest pie kodolkara. NATO sabiedrotie sūta Ukrainas bruņotajiem spēkiem ieročus, arī kaujās tik ļoti nepieciešamās pārvietojamās prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Mēs atbalstām viņu spējas aizsargāties un turpināsim atbalstīt viņus turpmāk,” teica ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.
Ukraina grib neitralitāti ar drošības garantijām
Ukraina pieprasa īpašu neitralitātes variantu ar drošības garantijām, kas būtu juridiski precīzas, nevis tikai protokola rakstura, vakar paziņojis miera sarunu Ukrainas delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks.
“Ir runas par neitralitātes zviedru vai austriešu modeli. Bet Ukraina šobrīd atrodas tiešā kara stāvoklī ar Krieviju, tāpēc modelis var būt tikai ukraiņu un tikai ar juridiski precīzām drošības garantijām,” uzsvēra Podoļaks. “Tas nozīmē, ka puses – garantiju parakstītājas nestāv malā, ja notiek uzbrukums Ukrainai, kā tas ir šodien, bet aktīvi piedalās Ukrainas pusē konfliktā un oficiāli nodrošina mums tūlītēji nepieciešamā bruņojuma apjomus,” viņš paskaidroja.
“Otrkārt, Ukraina vairs negrib būt atkarīga no birokrātiskām procedūrām, kas ļauj vai neļauj slēgt debesis tām pašām spārnotajām raķetēm. Mums ir nepieciešamas tiešas un stingras garantijas, ka debesis obligāti tiks slēgtas.” Par sarunu gaitu izteicies arī Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.
“Tiek apspriesta virkne jautājumu, kas ir saistīti ar Ukrainas armijas lielumu,” Medinskis sacīja. “Nenoliedzami mums galvenais jautājums ir Krimas un Donbasa statuss, kā arī vesela virkne humāno jautājumu, arī denacifikācija, krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, krievu valodas stāvoklis un tā tālāk,” sacīja Krievijas amatpersona.
