Ukraina turpina zaudēt savas austrumu teritorijas – rekrūšiem pietrūkst drosmes, un viņi bēg no kaujas 324
Atsevišķi ukraiņu karavīri, kas nesen iestājušies armijā, atsakās šaut uz ienaidnieku. Ir arī tādi, kuriem ir grūtības salikt ieročus vai koordinēt pamata kaujas gaitas. Atsevišķi cīnītāji pat pamet savus posteņus vai kaujas lauku pavisam, viņi arī nav iemācījušies koordinēt kaujas uzdevumus mazās grupās vai pielietot pat vienkāršu taktiku. Ukrainas Bruņoto spēku komandieri par to pastāstīja ziņu aģentūrai Associated Press, skaidrojot, kāpēc Ukraina turpina zaudēt vērtīgas pozīcijas austrumu frontē.
Komandieri tajā daļēji vaino slikti apmācītos jaunos, kas savervēti nesenās mobilizācijas laikā, kā arī Krievijas acīmredzamo pārākumu munīcijas un aviācijas jomā. “Daži cilvēki nevēlas šaut. Viņi redz ienaidnieku šaušanas pozīcijā ierakumos, bet uguni neatklāj. Tāpēc mūsu vīri iet bojā. Kad viņi neizmanto savus ieročus, viņi ir neefektīvi,” sacīja vīlies Ukrainas 47. brigādes bataljona komandieris.
“No komandpunkta es gribētu dot pavēles mazajām (kājnieku) grupām, bet es neesmu pārliecināts, vai viņi ir spējīgi izpildīt šīs pavēles, jo viņiem trūkst koordinācijas un komunikācijas. Dažreiz man gribas nošaut sevi,” viņš saka.
Problēmas pastiprina, kā raksta AP, Krievijas milzīgās darbaspēka priekšrocības un gatavība uzņemties milzīgus zaudējumus apmaiņā pret nelielu objektu ieņemšanu. Nesen draftētie ukraiņi spējās ir tālu no kaujās rūdītajiem kaujiniekiem, kuri devās karā pilna mēroga iebrukuma pirmajā gadā. Jaunajiem pietrūkst pat minimālā sagatavotības līmeņa, norāda Pokrovskas rajona aizstāvošo brigāžu komandieri un karavīri.
Pēc viņu domām, viņiem ir īpaši jāpārplāno operācijas ar kājniekiem, kuri neprot šaut pa mērķiem un nezina pamata reljefu. Dažiem no viņiem nav ticības priekšnieku kaujas plāniem un viņi vienkārši atstāj pozīcijas. Lauku komandieri ir vīlušies par teritoriālo vervēšanas centru uz fronti nosūtīto jauno iesaucamo kvalitāti. “Galvenā problēma ir šo jauniešu izdzīvošanas instinkts. Iepriekš cilvēki varēja nostāvēt līdz pēdējam brīdim, lai noturētu savu pozīciju. Tagad pat tad, kad ir viegla pozīciju apšaude, viņi atkāpjas,” aģentūrai AP skaidroja kāds 110.brigādes karavīrs.
Viņš gan atzīst, ka ne visi bēg no kaujas lauka – motivēti cilvēki tomēr gadās, bet tādu ir ļoti, ļoti maz. Tajā pašā laikā analītiskā centra “Aizsardzības stratēģiju centrs” militārais eksperts Viktors Kevļuks apgalvo, ka jauniesaucamo apmācība ir atbilstoša, brigāžu komandieri vienkārši “meklē izskaidrojumu taktiskajām neveiksmēm”.
Progresa ciema zaudēšana Pokrovskas rajonā ir pēdējais piemērs teritorijas zaudēšanai, kurā komandieri vaino jauniesauktos. 31.brigādes vienības izstājās slikti koordinētā manevrā, liekot 47.brigādei iekustēties un mēģināt stabilizēt līniju. Līdzīgs scenārijs risinājās maijā Oheretines ciemā.
