Ukrainā turpina aizturēt krāpniekus, kuri, uzdodoties par banku un policijas darbiniekiem, apkrāpuši arī Latvijas iedzīvotājus. Vai izkrāpto naudu ir iespēja atgūt? 31
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde kopā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2023. gada 4. augustam turpināja darbu pie starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbības apturēšanas, kas izmantoja zvanu centru tīklu, lai veiktu krāpniecību.
Iepriekš ziņots, ka noziedzīgās grupas darbība tika pārtraukta 2023. gada 15. martā, aizturot desmit grupas dalībniekus Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā. Tomēr, turpinot izmeklēšanu, tika konstatēts, ka organizētas noziedzīgas grupas apmērs bija lielāks un līdz šim neaizturētie tās dalībnieki bija vienojušies atjaunot zvana centra darbību, tādējādi turpinot iesākto noziegumu.
Laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2023. gada 4. augustam vienlaicīgi Latvijā un Ukrainā tika veiktas personu aizturēšanas – Ukrainā aizturēti vēl pieci organizētās grupas dalībnieki, kuru dzīvesvietās veiktas kratīšanas, un Latvijā aizturētas tās personas, kuras bija iesaistītas krāpšanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu tālākā legalizācijā un nodošanā Ukrainā esošiem organizētās grupas dalībniekiem.
Sākotnēji VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja pēdējā laika telefonkrāpšanu tendenci, kad krāpnieki arvien biežāk uzdevās par Valsts policijas vai bankas drošības dienestu darbiniekiem, lai tādējādi iegūtu personu pieejas datus bankas kontiem.
Krāpnieki izdomāja dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības. Zvana saņēmēja telefona ekrānā bija redzama maldīga informācija, respektīvi, ka ienākošais zvans tiek veikts no Latvijā reģistrēta abonenta numura – no policijas vai bankas, taču patiesībā krāpnieki atradās Ukrainā.
Ar numuru viltošanas tehnoloģiju krāpnieki var atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru, arī jebkuras privātpersonas vai uzņēmuma numuru. Zvanu centru operatori zvanīja Latvijas iedzīvotajiem un sarunājās krievu valodā. Sarunas laikā viltus operators, norādot par it kā notiekošām krāpnieciskām darbībām Latvijas valstspiederīgā bankas kontā, ieguva personu kontu pieejas datus. Pēc tam naudas līdzekļi tika pārvirzīti no sazvanīto Latvijas valstspiederīgo kontiem uz citiem ar noziegumu saistīto personu kontiem, kas tika kontrolēti no organizētās noziedzīgas grupas dalībnieku puses.
VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde izveidoja apvienotu izmeklēšanas grupu (JIT) ar Ukrainu, un intensīvas sadarbības rezultātā izdevās pārtraukt šīs noziedzīgās grupas darbību. Veiksmīga starptautiska sadarbība, kuras rezultātā ir izdevies gan pārtraukt starptautiskas noziedzīgas grupas darbību, gan iegūt būtiskus pierādījumus ārpus Latvijas Republikas robežām, izdevās pateicoties Eirojust (Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās) atbalstam.
Ar Ukrainu veiktās kopīgās izmeklēšanas laikā ir izdevies daļai Latvijas iedzīvotāju kompensēt zaudējumus, kas radušies zvanu centra operatoru krāpnieciskas rīcības rezultātā.
Izmeklēšanā viens no mērķiem ir mantisko jautājumu risinājums, tāpēc viena no prioritātēm ir nodrošināt, ka visi cietušie, kas zaudējumus guvuši no šī noziedzīgā grupējuma darbības, saņem atlīdzības. Jāuzver, ka izmeklēšanai zvanu centru lietās par telefonkrāpniecību ir augsta sarežģītības pakāpe, zvanu centrs atrodas vienā valstī, cietušās personas dažādās citās valstīs, infrastruktūra, kas izveidota, lai slēptu gūto noziedzīgo naudu vēl citās valstīs. Izmeklēšanas ir apjomīgas, laikietilpīgas, sarežģītas, tostarp, tehniski, jo tehniskie pierādījumi tiek profesionāli slēpti.
Atgūt līdzekļus un kompensēt cietušajām personām zaudējumus šīs kategorijas krimināllietās, ir bijis ambiciozākais izmeklēšanas nepiepildītais mērķis, kas ir izdevies intensīvā un ciešā sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem šajā krimināllietā.
VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei kopīgo izmeklēšanas darbību laikā ir arī izdevies identificēt tās personas, kas noziedzīgo mantu ir glabājušas virtuālajā valūtā makos. Ir iesaldētas un arestētas dažādas virtuālās valūtas, kuru kopējo summa ir 229 000 eiro.
Valsts policija atgādina, ka ne banku, ne policijas darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams sarunu neturpināt. Tāpat jāņem vērā, ka pēc nepazīstamas personas pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk” un “TeamViewer”, ar kuru palīdzību krāpnieki parasti attālināti pieslēdzas bankas kontam un veic naudas līdzekļu paskaitījumus uz noziedzīgas grupas kontrolētiem banku kontiem.
Finanšu nozares asociācijas apkoptā statistika liecina, ka pērn cilvēki paši, labprātīgi no saviem bankas kontiem krāpniekiem aizskaitījuši 12 miljonus eiro. 5,6 miljonu eiro izkrāpšanu izdevies apturēt.
