“Krievijas raķešu dārdi ir skaļāki par tās vārdiem miera sarunās.” Kuleba apgalvo, ka ES zaudējusi izlēmību spēcīgai rīcībai 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēnesi ilgajā karadarbībā Ukrainas armijai sekmīgi atvairot Krievijas spēku uzbrukumu un vairākos rajonos atgūstot zaudētās teritorijas, Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus “eksistenciālā apdraudējumā”.
Putina armija pret Ukrainas tautu
Peskova izteikums bija atbilde uz raidsabiedrības CNN žurnālistes jautājumu, vai viņš ir pārliecināts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neizlems pielietot kodolieročus saistībā ar karu, ko Maskava uzsākusi pret Ukrainu. “Mums ir iekšzemes drošības koncepcija, un, ja pastāv eksistenciāli draudi mūsu valstij, tad saskaņā ar šo koncepciju var tikt pielietoti kodolieroči,” teica Peskovs.
Analītiķi atzīmē, ka Krievijas prezidents Putins pēdējos gados vairākkārt izteicies, ka NATO alianses pievirzīšanās Krievijas robežām radot draudus Maskavai.
Pagājušā gada decembrī Kremlis izvirzīja ultimātu rietumvalstīm, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Rietumvalstis atbildēja, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču apliecināja gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu (ne)izvietošanu un pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nesaņēmis viņa pieprasītās “drošības garantijas”, nolēma īstenot “militāri tehnisku pasākumu”, uzbrūkot Ukrainai, taču sadūrās ar visas tautas pretestību.
Ukraina apsūdzējusi Krieviju 2389 bērnu nolaupīšanā un piespiedu nogādāšanā Krievijā, kā arī glābšanas dienesta darbinieku sagrābšanā humānās palīdzības konvojā no Krievijas spēku nemitīgi apšaudītās Mariupoles. Kā atzīmē militārie analītiķi, ar katru dienu kļūst skaidrāks, ka Krievijai neizdodas sasniegt iecerētos mērķus iebrukumā Ukrainā.
Pašreizējā situācija, kad gan kaujas laukā, gan pamiera sarunās nav virzības, varētu ilgt kādu laiku. Ja Krievija sarunās uzturēs maksimālistiskas prasības, tā varētu turpināt Ukrainas pilsētu intensīvu graušanu, iesaistot apšaudē jaunus ieroču veidus.
Rietumu militārpersonas uzskata, ka šis varētu būt visticamākais notikumu attīstības scenārijs. Tikai daži optimisti uzskata, ka Krievija varētu piekrist uguns pārtraukšanai. Krievijas prezidenta bijušais ekonomikas padomnieks (2000.–2005. g.) Andrejs Ilarionovs, kurš kļuvis par viņa asāko kritiķi, uzskata, ka kara izbeigšana ir iespējama tikai ar agresora militāru sakāvi.
Ukrainas armija pie Kijivas aplenc Krievijas grupējumu
Ukrainas bruņotie spēki aplenkuši Krievijas karaspēka grupējumu netālu no Kijivas Irpiņas, Bučas un Hostomeļas rajonā, pavēstījis Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigādes virsnieks Haritons Starskis.
“Viņiem principā nav resursu, lai īstenotu kaut kādu uzbrukumu. Mēs kontrolējam visas pieejas,” viņš piebilda. Ukrainā aizvadītā nakts bijusi sevišķi nemierīga Harkivas, Doneckas, Černihivas, Mikolajivas un Luhanskas apgabalos, kur Krievijas karaspēks bombardēja pilsētas un ciemus.
Baltkrievijas bruņotie spēki var tikt iesaistīti karā pret Ukrainu, tomēr Baltkrievijas karavīri masveidā un arī daži komandieri atsakās piedalīties šajā karā, teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas operatīvajā informācijā par Krievijas iebrukumu.
Tajā atzīmēts, ka Baltkrievijas militārā un politiskā vadība turpina sniegt Krievijas karaspēkam vispusīgu atbalstu, ļaujot izmantot lidlauku un transporta tīklu, kā arī atsevišķas veselības aizsardzības iestādes. Tādējādi Baltkrievijas vadība ir līdzdalībniece noziegumos pret ukraiņu tautu.
Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstījis, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā, tomēr Ukrainas aizstāvji esot gatavi dot pretsparu.
Ukraina lūdz lielāku militāro atbalstu
Ukraina atkārtojusi aicinājumu Rietumu līderiem piegādāt Ukrainai bruņojumu, lai palīdzētu cīņā ar uzbrūkošo Krievijas karaspēku.
“Mūsu bruņotie spēki un pilsoņi turas ar pārcilvēcisku drosmi, bet mēs nevaram uzvarēt karā bez uzbrukuma ieročiem, bez vidēja darbības rādiusa raķetēm, kas var būt atturēšanas līdzeklis,” paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. “Mūsu gadījumā – atturēšanas, nevis agresijas,” viņš piebilda.
Jermaks uzsvēra, ka Ukrainai nav iespējams efektīvi sevi aizsargāt bez uzticamas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas notriec ienaidnieka ballistiskās raķetes no liela attāluma. Ukrainai beidzas rietumvalstu piegādātie ieroču krājumi, intervijā laikrakstā “The Times” atzīmē Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Pols Grods, piebilstot, ka Vācija un Francija nav atsūtījušas papildu bruņojumu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstījis, ka pēc dažām nedēļām Ukrainas armijai beigsies zenītraķetes un prettanku ieroču krājumi. Krievija nesen paziņoja, ka izvietojusi hiperskaņas raķetes karadarbības zonā tuvu pie Ukrainas robežas ar NATO dalībvalsti Rumāniju. Analītiķi norādīja, ka šādi ieroči tiek izmantoti pirmo reizi pasaulē.
ASV un NATO līderi ir pastiprinājuši militāro atbalstu Ukrainai, tostarp nosūtījuši prettanku ieročus, bet atteikušies slēgt gaisa telpu virs Ukrainas. Lūgums pēc lielāka militārā atbalsta izskanējis daudzās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runās rietumvalstu likumdevējiem. Vakar Zelenskim bija plānotas uzrunas Japānas un Francijas deputātiem un īpašā NATO samitā Briselē.
Atbalsts Ukrainai nedrīkst apsīkt
Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba atzīmējis, ka tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Eiropas Savienība pārsteidza pasauli – un pati sevi – ar vienotu atbildi Putina agresijai, strauji ieviešot līdz tam nepieredzēti bargas sankcijas.
Sākoties kara otrajam mēnesim un Krievijas spēkiem joprojām bombardējot Ukrainas pilsētas, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas un pasaules apņēmība Ukrainas atbalstā neapsīktu.
“Taču pēdējās desmit dienās es redzu, ka Eiropas Savienība atkal ieslīgst savā parastajā stāvoklī, kad tā nevar izlemt par strauju un spēcīgu rīcību,” secinājis Kuleba intervijā izdevumam “The Economist”. “Likmes ir ārkārtīgi augstas,” uzsver Ukrainas ārlietu ministrs, “un Krievijas raķešu dārdi ir skaļāki par tās vārdiem miera sarunās.”
Viņaprāt, Ukrainas spēja gūt virsroku pār tās lielo kaimiņvalsti ir atkarīga no trīs faktoriem: ukraiņu cīņas spara, ieroču piegādēm un Rietumu sankcijām. “Mēs vienmēr apzinājāmies, ka neviena valsts necīnīsies mums blakus, ka tas būs krusts, kas mums jānes. Bet lai mums palīdzētu, valstis var paveikt divas lietas: atsūtīt mums vajadzīgos ieročus un ieviest sankcijas.”
Ukraiņu drosme izjauc Putina plānus
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks vakar ieradies vizītē Kijivā, kur nodevis Ukrainai militāro palīdzību un ticies ar šīs valsts aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu.
“Atvedām Ukrainai palīdzību. Nodevām tieši Ukrainas aizsardzības ministram Reznikovam Kijivā. Viss, kas vajadzīgs 21. gadsimta līmeņa karadarbībā,” sociālajā tīklā “Facebook” pavēstījis ministrs, konkrētāk gan nenorādot piegādātā palīdzības sūtījuma saturu.
“Es varētu daudz stāstīt par Ukrainas karavīru apņēmību aizstāvēt savu valsti, brīvību un neatkarību, bet līdzās skaistiem vārdiem pastāv kaut kas netverams, tas ir gars, kas te valda, – ir tāds iespaids, ka pati pilsēta gatavojas aizstāvēties,” rakstījis ministrs, piebilzdams, ka šis ukraiņu gars, apņēmība un drosme “izjaukuši visus Putina ģenerāļu aprēķinus”.
“Neviens okupants to nespēs saprast un novērtēt, pirms būs iekļuvis pilsētā sagatavotajos slazdos,” norādījis Anušausks. “Mēs, lietuvieši, savā ziņā esam līdzīgi ukraiņiem, tādi paši sapņotāji – visu vai neko, uzvara vai nāve, nekāda vidusceļa,” viņš piebildis.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vakar pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes pavēstīja, ka Lietuva sniegs Ukrainai militāro palīdzību vēl vismaz desmit miljonu eiro apmērā. Līdz šim Lietuva Ukrainai sniegusi militāro palīdzību 29 miljonu eiro apmērā.
