“Brīvībai jābūt bruņotai ne sliktāk kā tirānijai.” Ukraina prasa ieročus 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iknakts uzrunā iedzīvotājiem paziņojis, ka valsts atrodas krustcelēs, un brīdinājis neuzticēties Krievijas izteikumiem par spēku atvilkšanu.
Ukrainas prezidents arī turpina videouzrunas ārvalstu likumdevējiem. Vakar viņš uzrunāja Austrālijas parlamentu un Beļģijas parlamentu, trešdien – Norvēģijas parlamentu.
“Mēs neticam nevienam un nekādiem skaistiem vārdiem. Ir reālā situācija kaujas laukā, un tā ir vissvarīgākā lieta. Mēs neatteiksimies ne no kā. Ja mēs cīnāmies par brīvību un demokrātijas aizstāvību kopā, tad mums ir tiesības prasīt palīdzību šajā grūtajā pagrieziena brīdī. Tanki, lidmašīnas, artilērijas sistēmas. Brīvībai jābūt bruņotai ne sliktāk kā tirānijai,” teica Zelenskis.
Uzrunājot Beļģijas parlamentu, Ukrainas prezidents pieminēja, ka Antverpenē esošās juvelieru firmas turpina importēt neapstrādātus dimantus no Krievijas valstij daļēji piederošās firmas “Alrosa”, 2021. gadā saņemot dimantus par 1,8 miljardiem eiro. Citiem klientiem pasaulē “Alrosa” pārdeva dimantus par četriem miljardiem dolāru.
Bet, uzrunājot Nīderlandes parlamentu, Zelenskis mudināja Nīderlandi atteikties no Krievijas energoresursu importa, lai nemaksātu miljardus Krievijas karam Ukrainā. Krievija joprojām ir lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropai.
Nīderlandē ir Groningenas gāzes atradnes, kas ir lielākās Eiropas Savienībā, bet pēdējo gadu laikā Nīderlande ievērojami samazinājusi gāzes ieguvi reģionu piemeklējušo zemestrīču dēļ. Kopš Krievijas iebrukuma arvien skaļāk skan aicinājumi palielināt ieguvi Groningenas gāzes atradnēs, kas šobrīd nodrošina aptuveni 4% no kontinenta gāzes.
Lūdz piegādāt plašāku ieroču klāstu
Ukraina iesniegusi ASV Kongresam sarakstu ar valsts aizstāvībai nepieciešamo bruņojumu, lūdzot izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, taktiskos radarus, radioelektroniskās sistēmas cīņai pret bezpilota lidaparātiem, liecina raidsabiedrības CNN rīcībā nonākušais saraksts.
Sarakstā, kas ASV Kongresam iesniegts otrdien, ir 17 ieroču veidi. Tajā iekļautas artilērijas sistēmas, zenītraķešu kompleksi, prettanku raķetes “Javelin”, pretkuģu raķetes un optiskās novērošanas ierīces.
Ukraina lūdz piegādāt arī kaujas lidmašīnas, konkrēti Krievijā ražotās “Su-25”. Ukraina arī lūdz palīdzību ievainoto karavīru ārstēšanai un bruņutehnikas remontam kaimiņvalstīs.
ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Džons Kērbijs informējis, ka pirmās sešas no jaunajām ASV piegādēm jau ir ieradušās Ukrainā. ASV solītie bezpilota lidaparāti “Switchblade”, kas būtībā ir ar kameru, vadības sistēmu un spridzekļiem aprīkotas viedās robotbumbas, tikšot piegādātas tuvākajā laikā.
Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nolēma izvest ASV karakuģus no Melnās jūras, savā liecībā Kongresam atzinis ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volterss. Janvārī Melnajā jūrā atradās divi ASV kara flotes eskadras mīnu kuģi, bet tie devušies prom, vēl pirms Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā.
Volterss piebilda, ka ASV kara lidmašīnas turpina lidot virs Melnās jūras.
ASV ir sniegušas Ukrainai militāru un izlūkošanas palīdzību cīņā pret iebrucējiem, taču Baidens ir noraidījis tiešu ASV militāru konfrontāciju ar Krieviju. No Ukrainas tika atsaukti ASV militārie instruktori.
Gatavo Zelenska tikšanos ar Putinu
Šodien paredzēts turpināt Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas tiešsaistē un nedēļas laikā sagatavot pamatu abu valstu prezidentu sarunām, paziņojis Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.
Ukrainas un Krievijas delegācijas Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas. Tas paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemtos neiestāties nekādās militāri politiskās aliansēs.
Pēc Ukrainas delegācijas domām, par līguma galvotājiem varētu kļūt Britānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu. Vienlaikus Ukraina vēlas organizēt referendumu par ārpusbloka valsts statusu.
Vācija atbalsta garantijas
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka apliecinājusi valsts gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas, tomēr uzsvērusi, ka karš Ukrainā turpinās un nav vēl sasniegts pagrieziena punkts miera sarunās. Intervijā raidorganizācijai ARD Bērboka uzsvēra, ka Ukraina cīnās ne tikai par savas valsts un pilsoņu brīvību, bet arī par Eiropas brīvību.
“Tādēļ mēs skaidri norādījām, ka visās jomās, kurās varam [Ukrainu] atbalstīt, neradot šā kara pārneses risku uz citām Eiropas valstīm, mēs to atbalstām simtprocentīgi. Protams, mēs to darām attiecībā uz miera sarunām, Ukrainas nākotni. Mēs esam simtprocentīgi viņu pusē. Un, ja nepieciešamas garantijas, tad Vācija piedalīsies un sniegs garantijas,” apliecināja ministre.
Vienlaikus viņa atzina, ka Ukrainas un Krievijas sarunas nenotiek tādā līmenī, lai varētu gaidīt pagrieziena punktu. Bērboka arī brīdināja, ka Krievija ar garantijām domā kaut ko pavisam citu nekā Ukrainas puse.
“Krievijas prezidents iedomājas, ka var iegūt veto tiesības uz Ukrainas drošības interesēm. Tomēr par to nevar būt nekādas runas. Ukraina ir brīva valsts, un tādai tai arī jāpaliek,” paziņoja Vācijas ārlietu ministre.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim apliecinājis, ka Vācija visumā ir gatava sniegt drošības garantijas Ukrainai, tomēr viņš atteicās izteikt pieņēmumus, vai tāds statuss ietvertu arī militāru komponenti.
Ukrainas priekšlikumi sarunās par tās drošības garantijām paredz “nostiprinātas imunitātes” koncepciju, kas ļautu ātri mobilizēt līdz miljonam rezervistu militāru draudu gadījumā, paziņojis Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina negrasās nevienam uzbrukt, bet tai ir vajadzīga iespēja kvalitatīvi aizsargāt sevi, tāpēc ir vajadzīgs atbilstošs aizsardzības bruņojums, kā arī iespēja ļoti ātri mobilizēt rezervistus, kā tas panākts Šveicē un Izraēlā.
Neļauties pagurumam
Krievijas agresijai Ukrainā turpinoties jau vairāk nekā mēnesi, Rietumos jūtams zināms pieradums pie šā kara un pagurums, taču ir ļoti svarīgi to nepieļaut un turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainu, uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš vakar pēc pēc tikšanās ar Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu teicis: “Mūsu pienākums ir palikt modriem un kopā ar Ukrainu turpināt šo cīņu pret agresoru, sniedzot gan politisku un militāru atbalstu, gan humāno palīdzību. Šodien Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu visu brīvību.”
Dānijas premjere vakar arī bija Rīgā un pēc tikšanās ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu preses konferencē teica, ka “mums ir jāsniedz Ukrainai nepieciešamais bruņojums, jāpalīdz ukraiņu bēgļiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz Kremli”.
