ES valstu līderi kopā ar Porošenko un Jaceņuku dodas “Cieņas gājienā” 8
Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā esošajā Neatkarības laukumā jeb Maidanā aizvadīti atceres pasākumi, pieminot gadu kopš traģiskajiem notikumiem, kad pagaidām vēl nenoskaidroti slepkavas ar snaiperieročiem nogalināja vairākus desmitus cilvēku, kuri bija izvērsuši vērienīgas demonstrācijas pret toreizējo prezidentu Viktoru Janukoviču. Maidana atceres pasākumos piedalījās ne tikai Ukrainas prezidents un premjerministrs Petro Porošenko un Arsēnijs Jaceņuks, bet arī vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Porošenko: Ukraina dosies pa Eiropas ceļu
Pagājušā gada 20. februāris kļuva par Kijevas protestu asiņaināko dienu, kad dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Pērn kopā Ukrainas galvaspilsētā no 18. līdz 21. februārim tika nogalināti vairāk nekā simts cilvēku, tostarp vismaz 17 Ukrainas drošības dienestu darbinieki. Savukārt pērn 22. februārī Ukrainas parlaments atstādināja Janukoviču no prezidenta amata.
Ukrainas prezidents Porošenko pasludinājis 20. februāri par Maidana upuru piemiņas dienu. Jau piektdien tūkstošiem cilvēku aizdedza svecītes un nolika ziedus vietās, kur tika nošauti cilvēki. Uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, Porošenko norādīja, ka pirms gada Maidanā dzīvību zaudēja dažādu tautību un reliģiju cilvēki. “Viņi runāja ukraiņu, krievu un citās valodās. Viņi kā varoņi cīnījās par vienotu valsti, vienotu zemi un Ukrainas nākotni,” sacīja Porošenko. “Ukraiņu tauta nav kareivīga. Tā ir miermīlīga nācija, bet, kad nepieciešams, šī nācija var ņemt rokās ieročus un stāties pretī pat pasaules jaudīgākajām un sagatavotākajām armijām.” Savā uzrunā Porošenko uzsvēra, ka “Ukraina dzīvos mierā un dosies pa Eiropas ceļu, kuru tā ir izvēlējusies un kuru tā attīstīs”. “Tagad ir kļuvis skaidrs, ka Maidanā mēs necīnījāmies tikai pret Janukoviču. Viņš bija nežēlīga un paklausīga marionete. Maskava plānoja Ukrainas saplosīšanu ilgi pirms Maidana uzvaras,” paziņoja Porošenko.
Lai pieminētu Maidana upurus un Janukoviča režīma krišanas gadskārtu, vakar atceres gājienā Kijevā piedalījās vairāku valstu vadītāji, tostarp Latvijas Ministru prezidente Straujuma. Līdzās viņai pasākumā, kas tika nodēvēts par “Cieņas gājienu”, piedalījās arī Vācijas prezidents Joahims Gauks, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, Lietuvas valsts galva Daļa Grībauskaite, Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kā arī citu ES valstu līderi.
Līdzīgs gājiens Ukrainas austrumu pilsētā Harkovā beidzās traģiski. Tā laikā nogranda sprādziens, kas laupīja dzīvību diviem cilvēkiem – policistam un gājiena dalībniekam –, un ievainoja aptuveni desmit cilvēku. Ukrainas Iekšlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā notikušo nodēvēja par “teroraktu”. Sprādziens nogranda netālu no kādas metro stacijas, kad tai garām virzījās gājiena dalībnieki. Aculiecinieki stāstījuši, ka spridzeklis cilvēku pūlī tika raidīts no garāmbraucošas automašīnas, informē Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Pēc Debaļceves tēmē uz Mariupoli
Kaut arī pie Krievijas atbalstīto teroristu grupējumu pilnībā nopostītās Debaļceves pilsētas kaujas pierimušas, Ukrainas valdība paziņojusi, ka Krievijas bruņutehnika un tanki tagad dodas valsts dienvidos esošās Mariupoles virzienā. Pilsēta varētu kļūt par Krievijas apbruņoto teroristu nākamo mērķi. “Neskatoties uz Minskas vienošanos par uguns pārtraukšanu, no Krievijas Ukrainā ir ievests militārais bruņojums un munīcija,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” paziņoja Ukrainas armijas runasvīrs Andrijs Lisenko. Viņš norādīja, ka sestdien Ukrainas un Krievijas robežu šķērsoja vairāk nekā 20 Krievijas armijas tanku, desmit raķešu sistēmas, kā arī vairāki desmiti autobusu ar karavīriem. “Mariupoles virzienā notiek pretinieka militārās tehnikas, bruņojuma un dzīvā spēka pastiprināšana, kuras iespējamais mērķis ir uzbrukums Mariupoles pilsētai,” apstiprināja Lisenko.
Ziņas par Krievijas bruņojuma ievešanu Ukrainā pienāca īsi pirms tam, kad Krievijas atbalstīto teroristu vadoņi – Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis – paziņoja, ka parakstījuši vienošanos par smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas. Tiesa, vēl vakar pēcpusdienā nebija zināms, kad tieši smagā bruņojuma atvilkšana varētu sākties. Naktī uz svētdienu netālu no Luhanskas Ukrainas armija un Krievijas apbruņotie teroristu grupējumi apmainījušies gūstekņiem. Teroristi atbrīvoja 139 Ukrainas armijas karavīrus, bet Ukrainas armija – 52 kaujiniekus.
Tikmēr Ukrainas laikraksta “Ukrainskaja pravda” interneta vietne informēja, ka jau svētdienas rītā notika vairāki uzbrukumi Ukrainas armijas pozīcijām aptuveni 23 kilometru attālumā no Mariupoles. Apšaudes norisinājušās pie Širokines ciemata. Ukrainas karavīru pozīcijas apšaudītas ar mīnmetējiem, artilēriju un tankiem, norādīja “Ukrainskaja pravda”.
