Ukraina piedalījās, Krievijai dalība liegta. Londonas grāmatu tirgus piezīmes 0
Ilze Kalve, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ir aizritējis viens no galvenajiem grāmatizdevēju pasākumiem – ikgadējais Londonas grāmatu tirgus, kur tradicionāli piedalās gan valstis ar nacionālajiem stendiem, gan izdevēji ar saviem. Par spīti karam, grāmatu tirgū bija atrodams arī Ukrainas nacionālais stends, kas piesaistīja uzmanību ar nu jau labi pazīstamajām Ukrainas karoga krāsām un milzīgiem uzrakstiem “translate” – aicinājumu tulkot.
Unikāla situācija – viss noorganizēts ārzemēs
“Tikai otrajā izstādes dienā tika piegādātas grāmatas no Ukrainas, un mēs varējām tās izstādīt pašā pēdējā dienā,” stāsta Marina Dubina, nelielas ukraiņu izdevniecības “Boryviter Publishing” galvenā redaktore un brīvprātīgā Ukrainas nacionālā stenda darbiniece, kura šobrīd Londonā studē maģistrantūrā grāmatizdošanu un pie reizes strādā par ukraiņu–angļu valodas tulku.
“Paši stenda darbinieki visi bija brīvprātīgie, galvenokārt ukraiņi, kuri fiziski atradās Londonā tajā brīdī, kuri studē vai dzīvo šeit. Viņi atnesa savas grāmatas, arī es pati,” atceras Dubina. “Protams, notika grāmatu atlase, galvenais mērķis bija izstādīt “non-fiction” literatūru un grāmatas, kas saistītas ar karu, kas notiek kopš 2014. gada, kā arī grāmatas par Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi.”
Boloņas grāmatu tirgū, kas notika marta beigās, Ukraina piedalījās ar pavisam tukšu stendu, tādējādi protestējot pret karadarbību valstī. “Piedalīšanās Boloņas grāmatu tirgū nebija tik efektīva, cik cerējām, tur bija tukšs stends. Tad tika nolemts piedalīties Londonas grāmatu tirgū,” atzīst Marina Dubina, kura pati pievienojās Ukrainas nacionālā stenda komandai tikai dažas nedēļas pirms Londonas grāmatu tirgus.
Šogad Krievijas nav
Gan Boloņas, gan Londonas grāmatu tirgu rīkotāji Krievijai piedalīties neļāva – ne ar nacionālo stendu, ne komerciālajiem Krievijas izdevējiem. Toties Ukrainas stendam vieta, kas parasti maksā tūkstošus, tika piešķirta par velti. “Dizainu izveidoja paši ukraiņi, bet visu pārējo sagādāja organizatori,” priecājas Dubina, piebilstot, ka saņemts milzīgs atbalsts arī no citām valstīm, arī no Latvijas: “Latvijas stenda pārstāvji atnāca pie mums un aizņēmās Ukrainas karogu, kas bija ļoti mīļi!”
Ildze Jansone, “Latvian Literature” sabiedrisko attiecību speciāliste: “Cilvēki jautāja, kādēļ stendā nav Ukrainas karoga, ja mēs ar kolēģiem esam ģērbušies karoga krāsās, kas bija mūsu atbalsts Ukrainai. Nākamajā dienā aizsūtīju kolēģi pie Ukrainas kolēģiem palūgt kādu uzlīmi vai ko citu, ko varētu izstādīt mūsu stendā, bet kolēģe Anete atnāca ar karogu!”
Latviešu literārā aģente Žanete Vēvere Paskvalini teic: “Vairāk ar ukraiņu grāmatām tika strādāts Boloņā, ne Londonā, bet šos tirgus apmeklē lielākoties vieni un tie paši cilvēki. Alise Nīgale no izdevniecības “Liels un Mazs” Boloņā piedāvāja ukraiņu “The Old Lion” nosaukumus, nāca palīgā arī citi “Publishers Without Borders” izdevēji, kuri paši jebkad ir izdevuši ukraiņu grāmatas.” Pati latviešu aģente šobrīd strādā, lai palīdzētu izdot grāmatu ukraiņu valodā, cerot arī uz latviešu izdevēju atbalstu.
Ukraiņu grāmatas savulaik dedzinātas
“Pagājušā gadsimta 30. un 40. gados cilvēki tika sūtīti uz labošanas darbu nometnēm par romānu un dzejas rakstīšanu ukrainiski. Mums bija vesela rakstnieku paaudze, kas par nepakļaušanos tika pakļauta represijām, nogalinot mājās vai nosūtot uz darba nometnēm,” stāsta Dubina. “Mūsdienās Ukrainas grāmatu tirgū dominē tulkojumi, tie ir gandrīz 80%. Angļu–ukraiņu, krievu–ukraiņu. Taču mums ir pašiem savas literārās tradīcijas, ukraiņu literatūra ir eksistējusi vienmēr neatkarīgi no tā, cik ļoti krievi to ir mēģinājuši iznīcināt, neatkarīgi no tā, cik reižu ukraiņu valoda ir tikusi aizliegta un dedzinātas ukraiņu grāmatas. Kopš 2014. gada ukraiņu rakstnieki daudz raksta par karu, taču nav tā, ka viss ir tikai un vienīgi par to.”
Interese milzīga
Kādi ir rezultāti pēc grāmatu tirgus? Marina Dubina: “Galvenokārt tās ir sarunas un plāni nākotnei, jo paši neplānojām pārdot tiesības uz šo grāmatu izdošanu, tas vairāk bija reprezentatīvais stends, vieta sākotnējiem kontaktiem ar tiesību īpašniekiem. Mums bija kvadrātkods uz stenda sienas, kas aizveda uz visu tulkošanai pieejamo ukraiņu grāmatu katalogu. Mēs ļoti centāmies to uzsvērt komunikācijā ar stenda apmeklētājiem. Izstādē esam ieguvuši daudz kontaktu un, redzot, cik liela ir interese, kopā ar kolēģiem tagad paplašinām literāro aģentu tīklu. Ir vairākas atsevišķas iniciatīvas, ko tagad mēģinām apvienot vienā ar kopīgu stratēģiju un plānošanu.”
