Vēsture atkārtojas? Ekspertu minējumi par “klusuma” režīmu Ukrainā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja neskaita dažas reizes, kad uz Ukrainas armijas pozīcijām Donbasā šauts ar granātmetējiem un automātiskajiem strēlnieku ieročiem, kopumā “klusuma” režīms konflikta zonā Austrumukrainā līdz vakardienai ticis ievērots.
Tomēr eksperti ir skeptiski, vai beztermiņa “pilnīgā un vispārējā” uguns pārtraukšana, kas naidīgās puses nodalošajā frontes līnijā Ukrainas austrumos stājās spēkā pusnaktī no svētdienas uz pirmdienu, ļaus ātri izbeigt konfliktu, kas kopš uzliesmošanas 2014. gadā prasījis jau vairāk nekā 14 tūkstošus cilvēku dzīvību.
Krievija plāta rokas
Vienošanos par uguns pārtraukšanu pagājušās nedēļas vidū noslēdza konflikta atrisināšanas vārdā savulaik nodibinātā Trīspusējā kontaktgrupa, kurā pārstāvēta Ukraina, Krievija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas pārstāvji.
bet neviens nav novedis pat pie ilgstoša pamiera, kur nu miera. Arī tagad vērojama separātistu vēlme provocēt, taču, tā kā atsevišķie šāvieni nekādus zaudējumus nav nodarījuši, ukraiņi pretuguni neatklāj. Gan īsi pirms “klusuma”, gan pirmajā tā dienā fiksēti gadījumi, kad no separātistu puses ukraiņu pozīciju virzienā izšautas attālinātās uzstādīšanas kājnieku mīnas POM-2.
Šī tipa mīnām ir pašlikvidēšanās mehānisms, kas iedarbojas pēc 4–100 stundām. Bet tas nozīmē, ka tās sprāgs jau krietni pēc uguns pārtraukšanas, savukārt negaidīta eksplozija pozīciju tuvumā var izraisīt apšaudi ar neprognozējamu tālāko notikumu gaitu. Kā zināms, promaskaviskie kaujinieki Austrumukrainā saņem tiešu Krievijas militāro palīdzību gan tehnikas, gan karotāju veidā.
Krievijas militāristi Austrumukrainas karadarbības zonu izmanto, lai praksē izmēģinātu taktiskos paņēmienus un jaunākās militārās tehnoloģijas. Daļa separātistu kaujinieku jau pieņēmuši Krievijas pilsonību, taču Maskavas pozīcija kopš konflikta sākuma ir tāda, ka šis ir Ukrainas pilsoņu karš, ar kuru tai neesot nekāda sakara.
Tas atspoguļojies arī Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova pirmdienas komentārā, ka “Krievija nevar garantēt uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu, jo Krievija nepiedalās konfliktā Ukrainas dienvidaustrumos”. Viss esot pilnībā atkarīgs tikai no karojošajām pusēm.
No otras puses, miera slēgšanai ar separātistiem allaž pretojusies patriotiski noskaņotā ukraiņu sabiedrības daļa, kas arī šoreiz paudusi protestu un uzskata, ka promaskaviskie kaujinieki var izmantot klusuma brīdi, lai dotos negaidītā uzbrukumā. Pirmdienas vakarā vairāki simti cilvēku Kijevas centrā sarīkoja manifestāciju Ukrainas prezidenta rezidences priekšā, tad devās uz Augstāko radu, bet gājiens noslēdzās Maidana laukumā.
Demonstranti skandēja “Nodevēji!” “Avakovs (Ukrainas iekšlietu ministrs. – Red.) – velns!”, “Zeļu (Zeļenski) ārā!”. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Ruslans Homčaks uzsvēris, ka uguns pārtraukšana neliedz ukraiņu karavīriem dot pretsparu uzbrukuma gadījumā vai tad, ja tiek veiktas kādas diversijas.
Armija paturot prātā šādu scenāriju. Tāpat izlūkdienesti strādā, arī saņemot informāciju no NATO. Ja notiktu kāda lielāku spēku koncentrācija pretējā frontes pusē, to uzreiz pamanītu.
Vēlēšanu jautājums
Uguns pārtraukšanas nosacījumi citstarp paredz aizliegumu veikt jebkādas izlūkdarbības, izmantot jebkāda veida lidaparātus, pārtraukt snaiperu darbību, izvietot smago militāro tehniku apdzīvotās vietās vai civilās infrastruktūras objektu tuvumā, disciplināri sodīt karavīrus par pamiera režīma pārkāpšanu.
Ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko aģentūrai “Ukrinform” paudis, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pamieriem, šim tomēr ir lielās iespējas tikt ievērotam, jo tā nosacījumi ir labāk izstrādāti, ņemot vērā iepriekšējās kļūdas. Ja uguns pārtraukšanu izdosies saglabāt, varētu sekot abpusēja karaspēka atvilkšana no frontes, gūstekņu apmaiņa, jaunu robežpārejas punktu atvēršana.
Bet rudenī sarīkotu jaunu tā sauktā Normandijas četrinieka, tas ir, Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu, tikšanos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ļoti ieinteresēts rietumvalstu līderu iesaistīšanā procesā, taču tie iesaistīsies tikai tad, ja būs kādas cerības uz mieru. Vienlaikus Ukrainas politiskajās aprindās izskan viedokļi, ka bieži pieminētā “Minskas vienošanās”, uz kuru šobrīd balstās mēģinājumi atjaunot mieru, ir novecojusi, neatbilst realitātei, tādēļ vairs neesot jēgas to ievērot.
Minskas vienošanos 2015. gada 12. februārī slēdza toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tālaika Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vienošanās cita starpā pēc pamiera noslēgšanas paredzēja arī vēlēšanas separātistu kontrolētajā Donbasā. Šī gada 15. jūlijā Ukrainas Augstākā rada paziņoja, ka oktobrī valstī rīkos pašvaldību vēlēšanas, taču izlaižot Doņeckas un Luhanskas apgabalus, kā arī Krievijas anektēto Krimu.
Deputāti uzsvēra, ka vēlēšanas tur būs iespējamas tikai, ja Krievija izbeigtu šo teritoriju okupāciju un agresiju pret Ukrainu. Tas savukārt saniknoja Krieviju. Krievija vēlas, lai Austrumukrainai būtu īpašs statuss, ko nostiprinātu Ukrainas konstitūcijā, tomēr Kijeva pret valsts federalizāciju kategoriski iebilst, lieliski saprotot, ka tai nebūtu atbalsta ne parlamentā, ne sabiedrībā.
Telefonsarunā ar Zelenski uguns pārtraukšanas termiņa priekšvakarā Putins paudis, ka Augstākās radas lēmums vēlēšanu sakarā esot pretrunā Minskas norunai un kaitējot miera perspektīvai.
Tiesa, eksperti šaubās, vai Kijeva nopietni apsver atsacīšanos no Minskas vienošanās, jo starptautiski tas kaitētu Ukrainas tēlam. Lēmums par okupēto teritoriju izslēgšanu no pašvaldību vēlēšanām drīzāk atspoguļo deputātu neticību ātram mieram.