Ukraina nesaņem cerēto uzaicinājumu. NATO mīkstčaulība vai saprātīgums? 87
Igors Rajevs, 14. Saeimas deputāts (AS), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” skaidro, kāpēc Ukraina nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO.
Viņš saprot, ka cilvēki šo lēmumu uztvers ļoti emocionāli, taču uzsver, ka ir jāsaprot, ko tas fiziski nozīmē. Ja mēs uzaicinām Ukrainu NATO un Ukraina kļūst par pilntiesīgu NATO locekli, uz Ukrainu attiecas prasības, kas nozīmē, ka Amerikas lidmašīnām jau rīt būtu jāsāk bombardēt Maskavu.
Viss, ko mēs pašlaik varam palīdzēt – finansiālais atbalsts un militārā palīdzība, viņš norāda, noslēdzot savu sakāmo: “Bet uz kaut ko vairāk cerēt šobrīd viņi diemžēl nevar.”
Aģentūra LETA jau informēja, ka Ukrainas delegācija no NATO samita Viļņā mājup dosies ar būtisku drošības uzvaru, jo Ukraina saņēma G7 valstu atbalsta apliecinājumu, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš pateicās “ikvienam, kurš padarīja to iespējamu”, sakot paldies kolēģiem, Lietuvai un NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.
Zelenskis uzsvēra, ka G7 valstis sniedz “drošības garantijas Ukrainas ceļā uz NATO”. Viņš norādīja, ka nākotnē drošības garantijas tiks “vēl vairāk paplašinātas ar mūsu nozīmīgākajiem partneriem” gan divpusējos, gan daudzpusējos līgumos.
Jau vēstīts, ka G7 valstis trešdien apņēmās sniegt ilgstošu militāru atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai cīnīties ar Krievijas armiju un pēc kara beigām nepieļautu iespēju, ka tas varētu atkārtoties.
Alianses līderi otrdien samitā Viļņā vienojās, ka Ukraina uzaicinājuu pievienoties NATO saņems pēc kara beigām, kad dalībvalstis vienosies un Kijiva izpildīs nosacījumus. Tāpat tika nolemts, ka Ukrainai nebūs jāizpilda Rīcības plāns, tika izveidota NATO un Ukrainas padome, kuras pirmā sēde notika Viļņā, un apstiprināta daudzgadu programma palīdzībai Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.