Ukraina nepaliks viena cīņā pret agresiju 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukraina nepaliks viena savā cīņā pret agresiju, vakar solidaritātes vizītē Kijevā paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. “Nekaunīgā Krievijas uzvedība, kādu redzam tagad, diemžēl nav pārsteigums. Pirms astoņiem gadiem tā sākās Krimā, tad Donbasā,” teica Nausēda.
“Tagad Krievija ir spērusi vēl nekaunīgāku soli pār sarkano līniju,” viņš atzina. Kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Polijas prezidentu Andžeju Dudu Nausēda uzsvēra, ka Lietuva “neatzīs mēģinājumus kaitēt Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, kā arī nekad neatzīst nelikumīgo Krimas aneksiju”. “Ukraina netiks atstāta viena pret Krievijas agresiju. Jūs varat rēķināties ar pilnīgu Lietuvas un starptautiskās sabiedrības atbalstu. Mēs aizstāvēsim savu brāļu tautu. Mēs atbalstīsim Ukrainu ar visiem iespējamiem līdzekļiem,” teica Lietuvas prezidents.
Tā dēvētā Ļubļinas trijstūra sanāksmē Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidenti parakstīja deklarāciju par stingru nosodījumu Krievijas lēmumam atzīt tā dēvētās tautas republikas, kas pasludinātas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos. “Šis neizprovocētais Krievijas agresijas solis ir vēl viens klajš starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums, tostarp ANO hartas, kā arī 1994. gadā Budapeštas memorandā Ukrainai sniegto drošības apliecinājumu pārkāpums,” teikts deklarācijā. Ukrainas prezidents Zelenskis pateicās Polijas un Lietuvas kolēģiem un norādīja, ka Lietuvas un Polijas diplomāti ir palikuši Kijevā, un atzina, ka “Ukrainas sabiedrībai tā ir ļoti svarīga zīme”.
Sankcijas vērtē kā ierobežotas un novēlotas
Rietumvalstīm izziņojot pirmās paplašinātās sankcijas pret Kremli par agresijas izvēršanu pret Ukrainu un cenšoties saskaņot vēl tālejošākus pasākumus, vairāki analītiķi atzīmē sankciju ierobežotību un novēlotību.
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka sankciju pirmā pakete vērsta pret vairākām Krievijas bankām, valsts parāda apkalpošanu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem. “Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. Tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma,” uzsvēra Baidens. “Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū.” ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Vairākas ASV amatpersonas atzīmē, ka Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts. Sankcijām pakļautas tikai divas Krievijas finanšu iestādes, un Krievija pagaidām netiek atslēgta no globālās banku darījumu sistēmas SWIFT. Baidens arī nepaziņoja par eksporta kontroles ieviešanu, kas liegtu Krievijas uzņēmumiem piekļuvi modernajām informācijas tehnoloģijām. Baltā nama pārstāvis paziņojis, ka sankciju pakete var tikt papildināta. “Līdz šim izziņotās sankcijas ir pārāk ierobežotas un nāk pārāk vēlu,” paziņojis republikāņu senators no Nebraskas Bens Sase.
Lietuva centās panākt stingrākas Eiropas Savienības sankcijas Krievijai, nekā paredz ES ministru pieņemtā sankciju pakete, vakar paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, piebilstot, ka šo sankciju paketi ES apstiprināja, lai diskusijas neieilgtu un sankcijas varētu ieviest pēc iespējas ātrāk. “Esmu no ministru grupas, kas vēlējās plašākas sankcijas un bargāku un plašāku reakciju nolūkā atturēt Krieviju. Tomēr lēmumi ir balstīti vienprātībā, un mums ir jāmeklē kopīga vienošanās,” teica Lietuvas ārlietu ministrs. “Mums jāpiekrīt, ka šobrīd lēmumu pieņemšanas ātrums ir svarīgāks nekā ilgstošas diskusijas, tādēļ mēs bijām ar mieru, ka nākotnē varēs papildināt sankciju sarakstu,” viņš paskaidroja. “Lietuvas pozīcija ES ministru sanāksmē bija ieviest visstingrākās iespējamās sankcijas, par kurām valstis tobrīd varēja vienoties,” atzina Landsberģis. Viņš uzteica vienprātību, ar kādu par sankcijām spēja vienoties ne tikai 27 ES dalībvalstis, bet arī ASV, Britānija un Kanāda, kā arī Japāna, kas paziņoja par pievienošanos atsevišķām sankcijām.
Sankcijas vērstas arī pret 27 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī pret 351 Valsts domes deputātu, kas balsoja par aicinājumu Putinam atzīt Maskavas uzturēto kaujinieku bandu pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas “republikas”. Landsberģa ieskatā, pašreizējā sankciju pakete ir “plaša un sāpīga”. “Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām,” viņš piebilda. “Krievijai ir iespēja apstāties, jo pretējā gadījumā mēs rīkosimies,” brīdināja Landsberģis, sakot, ka ir ierosinājis visu ES dalībvalstu ārlietu ministriem piektdien doties uz Kijevu, kā arī sazināties, lai lemtu par tālāko rīcību.
Vācija varot iztikt bez Krievijas gāzes
Vācija nepieciešamības gadījumā var iztikt bez Krievijas gāzes, vakar paziņoja ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, norādot, ka patērētāji saņems atbalstu, ja īstermiņā cenas pieaugs Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ. “Runājot par īstermiņa cenu pieaugumu un slogu patērētājiem un uzņēmējiem, mēs visiem sniegsim atbalstu,” sacīja Zaļās partijas politiķis, kurš ieņem arī vicekanclera amatu. Viņš atzina, ka “mums ir maz iespēju ietekmēt pasaules tirgus cenu gāzei vai naftai. Tomēr mēs atteiksimies no atjaunīgo enerģijas avotu nodevas, kas elektrības patērētājiem jāmaksā, lai segtu valsts izdevumus par pāreju uz atjaunīgiem enerģijas resursiem. Mēs uz to atbildēsim ar sociālo politiku,” solīja Hābeks. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Vācijai gāzes pietiek un piegādes ir nodrošinātas. Uz jautājumu, vai Vācija varētu pilnībā iztikt bez Krievijas gāzes piegādēm, Hābeks atbildēja apstiprinoši, tomēr piebilda, ka tas nozīmētu krasu cenu pieaugumu.
Vācijā bažas par Krievijas izraisītās Ukrainas krīzes ietekmi uz enerģijas piegādēm un cenām pieauga pēc tam, kad šonedēļ kanclers Olafs Šolcs apturēja Vāciju un Krieviju savienojošā gāzesvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesu. Kanclers uzdevis Hābeka vadītajai ministrijai atkārtoti izvērtēt enerģijas piegāžu drošību laikā, kad Krievija palielina agresiju pret Ukrainu.
Analītiķi atzīmē, ka ES tā arī nav veikusi būtiskus pasākumus, lai mazinātu Eiropas valstu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, lai gan tas tika solīts jau 2014. gadā pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz Vācijas kanclera Olafa Šolca paziņojumu par gāzesvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesa apturēšanu, paziņojis, ka eiropiešiem gāzes cena drīz varētu sasniegt 2000 eiro par tūkstoš kubikmetriem. Tikmēr pasaules biržās naftas cena pārsniegusi simt dolāru par mucu. Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka ASV, ES un Britānija plāno pirkt 3,5 miljonus tonnu Krievijas naftas par 330 miljoniem dolāru.
