Vairāk mīnu – lielākas briesmas 63
Tomēr mīnu izmantošana nav viennozīmīgi vērtējama. Pēc 2022. gada 24. februāra Polija un Baltijas valstis, saskaroties ar tūlītējiem draudiem savām robežām, izstājās no Otavas konvencijas, uzsverot nepieciešamību stiprināt nacionālo drošību un NATO austrumu flanga aizsardzību. Līdzīgu soli spērusi arī Somija.
Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda 2025. gada martā paziņoja, ka valsts apsver iespēju izvietot pretkājnieku mīnas pierobežā. “Mums nav izvēles. Situācija uz robežas ir nopietna. Runa ir par Polijas–Baltkrievijas un Polijas–Krievijas robežām. Tas būs viens no Austrumu vairoga elementiem,” viņš norādīja.
Bejda precizēja, ka Polija plāno ražot un noteiktās teritorijās izvietot aptuveni miljonu kājnieku mīnu, piebilstot, ka šis solis tiks sperts tikai tad, ja būs pārliecība par kara neizbēgamību.
Tādējādi, neraugoties uz bezpilota lidaparātu, kosmosa izlūkošanas un citu jauno ieroču attīstību, mīnas joprojām tiek uzskatītas par efektīvu, lētu un, galvenais, masveidīgu līdzekli, lai atturētu
potenciālos iebrucējus un neitralizētu okupantus. Tomēr šī ieroča būtiska problēma ir kontroles trūkums pēc tā izvietošanas, kas ilgtermiņā rada nopietnus draudus ne tikai karavīriem, bet arī nevainīgiem civiliedzīvotājiem.
