Koloniālais mantojums Alžīrijā: miljoniem mīnu – drauds pat pēc 60 gadiem 63
Teritoriju mīnu piesārņojums rada milzīgus draudus civiliedzīvotājiem vēl gadu desmitiem pēc konfliktu beigām. Līdzīgs piemērs ir Alžīrijas pierobežas reģioni, kurus Francijas karaspēks mīnēja 1956.–1962. gadā.
Saskaņā ar Alžīrijas vēstures un atmiņas komisijas koordinatora Lahcena Zeguidi teikto, Francija centās apturēt Atbrīvošanas kara dalībnieku pārvietošanos, atstājot aiz sevis aptuveni 15 miljonus kājnieku mīnu vairākos pierobežas rajonos (piemēram, El-Tarif, Souk-Ahras, Guelma, Tebessa, Tlemcen, Naama un Bechar), kas bieži tiek dēvēti par Āfrikas mīnu līniju.
2020. gadā Alžīrija iesniedza ANO ziņojumu par šo mantojumu, norādot, ka revolūcijas laikā ar ieročiem gājuši bojā 4830 cilvēki, bet vēl 2470 – kopš neatkarības iegūšanas.
Tomēr ir arī atšķirīgi un daudz lielāki aprēķini par mīnu postošo ietekmi. Izdevuma “Horizons” žurnālistu izmeklēšana un aplēses liecina, ka “miljoniem mīnu izraisījušas desmitiem tūkstošu upuru Alžīrijas iedzīvotāju vidū”.
Smagi mīnētās un dzeloņdrāšu ieskautās pierobežas zonas turpina prasīt dzīvības un izkropļot simtiem tur dzīvojošo alžīriešu. Neraugoties uz Alžīrijas centieniem teritorijas attīrīt, noņemt barjeras un atjaunot zemi, draudi joprojām ir aktuāli," 2025. gada martā ziņoja Alžīrijas TV kanāls TV1.
Lielākā daļa mīnu joprojām atrodas zem zemes un rada briesmas. Desmit gadu laikā, no 2006. līdz 2016.gadam, Alžīrija spēja atmīnēt tikai daļu svarīgāko pierobežas zonu uz Tunisijas robežas, iznīcinot vairāk nekā miljonu mīnu.
Francija tikai 2008. gadā nodeva Alžīrijai mīnu lauku kartes, taču militārais analītiķis Ahsans Khalts uzsver, ka pēc piecām desmitgadēm šīs kartes lielā mērā ir novecojušas zemes kustības un citu dabisko izmaiņu dēļ.
Alžīrija nesen nāca klajā ar iniciatīvu aizliegt mīnu izmantošanu. Šo rezolūciju atbalstīja ANO Cilvēktiesību padome, par to nobalsojot Alžīrijai un vēl 20 valstīm, tostarp Azerbaidžānai.
