Mīnu draudi Azerbaidžānā – atbrīvotas teritorijas, bet ne no mīnām 63
Vēl viens postošas mīnu vēstures piemērs ir Azerbaidžāna, kur piektā daļa valsts teritorijas vairāk nekā 30 gadus atradās okupācijā. Šajā laikā iebrucēji izvietoja aptuveni 1,5 miljonus mīnu. Pat pēc tam, kad Azerbaidžānas karaspēks 2020. gadā atbrīvoja plašas pierobežas teritorijas, sprādzienbīstamo slazdu draudi saglabājās – kopš tā laika mīnu sprādzienos cietuši 383 cilvēki, no kuriem 65 gājuši bojā un 285 guvuši smagus ievainojumus.
Viens no pēdējiem traģiskajiem incidentiem notika šī gada 6. aprīlī Agdamas apgabala Galaičilaras ciemā, kur kājnieku mīnas sprādzienā tika smagi ievainoti trīs cilvēki – 13 gadus veca meitene un 11 gadus vecs zēns guva šrapneļa radītas brūces rokās un kājās, bet 42 gadus vecam vīrietim kājas trauma noveda pie amputācijas. Tajā pašā dienā Džabrailas reģionā 34 gadus vecam Azerbaidžānas Mīnu apkarošanas aģentūras (ANAMA) darbiniekam, uzkāpjot uz mīnas, nācās amputēt pēdu.
Baku tiesas priekšā stājušies armēņu karavīri, kas darbojās separātistu formējumos Artsahas teritorijā. Viņi atzina, ka pat pēc pamiera iestāšanās 2020. gada 44 dienu kara noslēgumā, turpināja mīnēt Azerbaidžānas teritoriju pēc Armēnijas militārās vadības pavēlēm. Šīs darbības notika Krievijas miera uzturēšanas spēku aizsegā – tie kopš 90. gadu sākuma bija nodrošinājuši Armēnijas kontroli pār šīm teritorijām. Tikmēr likvidētās “Kalnu Karabahas Republikas” apsūdzētie kaujinieki atzinuši, ka izgājuši mīnu apmācību Krievijā.
2022. gadā, pirms atkāpšanās no Lačinas reģiona, armēņu spēki vietējo iedzīvotāju mājās uzstādīja slazdus. Nereti sprāgstvielas tika novietotas zem grīdas – metode, kas raksturīga Krievijas karaspēkam un tika pielietota arī Bučā, Irpiņā un citās okupācijas smagi skartajās Ukrainas pilsētās.
Kopumā tiek lēsts, ka aptuveni 80–85% atbrīvoto Azerbaidžānas teritoriju joprojām uzskatāmas par bīstamām mīnu klātbūtnes dēļ. Vien Agdamas pilsētā atkāpušās armēņu vienības atstājušas aptuveni 150 tūkstošus mīnu.
Organizācijas “Human Rights Watch” direktora vietnieks Eiropas un Centrālāzijas jautājumos Džordžs Gogia savulaik norādīja, ka pēc 44 dienu kara izvietotās kājnieku mīnas galvenokārt bija mērķētas pret civiliedzīvotājiem. Tā rezultātā mīnas kļuvušas par nopietnu šķērsli cilvēku atgriešanai un šo teritoriju atjaunošanai, aptverot aptuveni septiņu tūkstošu kvadrātkilometru lielu platību.
Armēnijas bruņotie spēki mīnēja katru atbrīvoto Azerbaidžānas reģiona metru; uzsvēra Azerbaidžānas Republikas pretmīnu aģentūras direktors Gazanfars Ahmedovs. 2025. gada aprīlī Azerbaidžānas Ārlietu ministrija atkārtoti pieprasīja Armēnijai nodrošināt iestādīto mīnu lauku kartes. Erevānas amatpersonas apgalvo, ka 2021. gadā nodevušas 972 mīnu lauku kartes un 2024. gadā sniegušas ziņas par jaunām mīnētām teritorijām. Tomēr mīnas joprojām ir nopietns apdraudējums civiliedzīvotājiem Azerbaidžānas atbrīvotajās teritorijās. Pēc prezidenta Ilhama Alijeva aplēsēm šo teritoriju pilnīgai atmīnēšanai būs nepieciešami aptuveni 30 gadi.
