Ukrainā miliči šauj protestētājus 1
Par spīti tam, ka trešdien vēlu vakarā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs un opozīcija vienojās ievērot pamieru, Kijevā vakar turpinājās asinsizliešana. Sadursmju laikā Ukrainas milicijas snaiperi nošāva vairāk nekā divdesmit cilvēkus. Tādējādi pēdējās dienās Kijevā gājuši bojā aptuveni simts cilvēku. Vairāki simti cilvēku sadursmju laikā ir ievainoti.
Neatkarības laukumā jeb Maidanā strādājošie ārsti ziņu aģentūrām “Associated Press” un “Reuters” teikuši, ka nošauti vairāki desmiti cilvēku, visi civiliedzīvotāji. Arī internetā pieejamajos video materiālos redzamie šaušalīgie skati apliecina, ka Ukrainas galvaspilsētas centrā protestētāji tiek nogalināti vai ievainoti ar šaujamieročiem. Savukārt pie netālu no Neatkarības laukuma esošajām viesnīcām un kafejnīcām izveidotajos medpunktos atrodas bojā gājušo cilvēku mirstīgās atliekas, kas pārklātas ar segām. Vienlaikus Ukrainas žurnālisti interneta sociālajās vietnēs ziņo par aptuveni 20 miličiem, kurus protestētājiem izdevies sagūstīt vai kuri paši pārgājuši demonstrantu pusē, kā tas noticis Ļvovā. Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka arī 50 miliči ar dažādām traumām ir nogādāti slimnīcās, 30 no viņiem esot sašauti.
Par aiziešanu no amata un izstāšanos no Janukoviča vadītās “Reģionu partijas” paziņojis Kijevas mērs Vladimirs Makejenko. “Ukrainas galvaspilsētā notiekošais ir traģēdija. Esmu nolēmis uzņemties personīgu atbildību par vitālo funkciju nodrošināšanu Kijevā,” paziņoja Makejenko.
Vakar saistībā ar traģiskajiem notikumiem Lietuvā tika izsludināta sēru diena, kas tika pieminēta, pie ēkām visā valstī izkarot Lietuvas karogu ar sēru lenti. Oficiāla sēru diena vakar bija arī Ukrainā.
Situācijai kļūstot aizvien dramatiskākai, Ukrainas galvaspilsētā ieradušies triju Eiropas Savienības dalībvalstu – Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri Radoslavs Sikorskis, Franks Šteinmeiers un Lorāns Fabiuss, kuri tikušies ar Janukoviču. Polijas televīzijas interneta vietne, atsaucoties uz “drošiem avotiem”, ziņo, ka tikšanās laikā Janukovičs arī esot sazvanījies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, acīmredzot, lai lūgtu viņam padomu.
ES pieviļ Ukrainu
Kamēr Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības “Berkut” kaujinieki apšaudīja protestētājus, Eiropas Savienības amatpersonas domāja, kā atbildēt uz traģiskajiem notikumiem. Vakar notika ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnas Eštones vadīta sanāksme, kurā piedalījās bloka ārlietu ministri un kurā tika pārrunātas iespējamās sankcijas pret Ukrainas amatpersonām. Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka ES amatpersonas esot vienojušās noteikt sankcijas pret “tiem, kuri ir atbildīgi par vardarbību, kā arī ieviest ieroču embargo”. Līdz redakcijas slēgšanai nebija zināms, kas tās par sankcijām, taču Ukrainas amatpersonām varētu tikt noteikts liegums ieceļot ES teritorijā, kā arī varētu tikt iesaldēti viņu konti Eiropas bankās. Tikmēr ASV likumdevēji jau pieņēmuši lēmumu 20 ukraiņu amatpersonām noteikt ceļošanas aizliegumu uz ASV.
Kaut gan nemieri Ukrainā sākās pērn novembrī un pirmā asinsizliešana tika pieredzēta jau janvārī, Eštones vadītais ES diplomātiskais dienests, kurā strādā 7000 cilvēku un kura gada budžets ir aptuveni 500 miljoni eiro, tā arī nav spējis izgudrot pareizo pieeju bloka ārpolitikas koordinēšanai Ukrainā. Tā vietā, lai Eštone iesaistītos sarunās ar Putinu, uz Kremli zvana Vācijas kanclere Angela Merkele. “Ukraiņi cīnās un mirst par tiesībām būt eiropiešiem, taču viņus ir nodevusi Rietumu sašķeltība un vājums stāties pretī Kremlim,” birtu laikrakstam “The Daily Telegraph” raksta Austrumeiropas politikas apskatnieks Edvards Lūkass. “Diemžēl daudzi ukraiņi pašreizējo ES pieeju uzlūko kā jaunu līgumu, kas veidots saskaņā ar Molotova–Ribentropa pakta tradīcijām un kas noslēgts aiz slēgtām durvīm,” interneta vietnē “EUObserver.com” raksta Ukrainas bijušais Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Vasilijs Fiļipčuks. Tikmēr Janukoviča administrācijas vadītājs izteicies, ka sankciju noteikšana un situācijas pasliktināšanās varētu nozīmēt valsts sadalīšanos divās daļās, informē “Unian” ziņu aģentūra.
Putinam Ukraina ir ārkārtīgi svarīga. Bez tās viņa personīgajam projektam vārdā Eirāzijas Savienība, kuru iecerēts izveidot līdz nākamajam gadam, nebūs jēgas. “Krievija vēlas Ukrainā redzēt stipru valdību, lai tauta pret to nenotīra savas kājas kā pret kājslauķi,” paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Tieši pēdējos mēnešos Krievija aktīvāk jaukusies Ukrainas politiskajā dzīvē. Vairākās ministrijās un valsts iestādēs, tostarp Ukrainas drošības dienestā “SBU”, sākuši strādāt “padomnieki” no Krievijas, lai nodrošinātu Maskavas diktāta stingru ievērošanu, raksta Lūkass.
Draud iesaistīt armiju
Trešdien nezināmu iemeslu dēļ Janukovičs no amata atcēla Ukrainas armijas ģenerālštāba priekšnieku Vladimiru Zamanu, kurš iepriekš bija paziņojis, ka neiesaistīs armiju krīzes risināšanā. Pārkārtojumi Ukrainas bruņotajos spēkos veikti pēc tam, kad varasiestādes visā valstī izsludināja pretterorisma operāciju un paziņoja, ka tajā var tikt iesaistīti bruņotie spēki. Sarunā ar raidsabiedrību BBC Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs un tagad viens no opozīcijas līderiem Anatolijs Gricenko stāstīja: “Es labi pazīstu Zamanu. Šis virsnieks nekad nepiekristu pārvērst armijas desantniekus par policistiem, kuri nevis sargā savu tautu no ārējiem ienaidniekiem, bet sargā varu no savas tautas.” Zamana vietā ir iecelts Ukrainas jūras spēku pavēlnieks admirālis Jurijs Iļjins, kurš, Gricenko ieskatā, “pildīs visas pavēles”. “Iļjinam ir sirsnīgas attiecības ar miljardieri Vadimu Novinski, kurš saistīts ar Janukoviču,” sacījis Gricenko. Tikmēr kāds Ukrainas dzelzceļa darbinieks paziņojis, ka no Kremenčugas uz Kijevu dodas 40 vagoni ar karavīriem.
Tas neļauj stāvēt malā arī NATO, informē ziņu aģentūra “Reuters”. ASV gaisa spēku ģenerālis un NATO sabiedroto spēku komandieris Eiropā Filips Brīdlovs aicinājis Ukrainas jauno militāro vadību pret civiliedzīvotājiem neizmantot armiju. “Es aicinu Ukrainas militāro vadību iesaistīties dialogā ar mums, lai situāciju novestu līdz mierīgam iznākumam,” paziņoja Brīdlovs.
